Kad ēdiens kļūst bīstams...
2015. gada 8. decembris 12:21
Cik bieži iedomājamies par to, kāpēc mēs ēdam un kā to darām? Mēs
dzīvojam patērētāju sabiedrībā, kur pārtikas piedāvājums tiek veidots,
izmantojot zināšanas par ēšanas psiholoģiju. Reklāmas spiež uz dažādām
mums nozīmīgām „pogām” vienlaikus, tā sajaucot ēšanas pamatfunkciju ar
tās daudzajām psiholoģiskajām nozīmēm. Ja diena bijusi saspringta, ir
tik grūti norobežoties no vilinoša piedāvājuma iegādāties kādu lietu,
kas tik ļoti kairina gan smaržas, gan garšas kārpiņas... Dažkārt tieši
nelāgās attiecības ar ēdienu un ēšanu liek meklēt psihoterapeita
palīdzību, lai mācītos sevi saprast un mīlēt.
Sargājošās ēdienreizes ģimenes lokā
Ēšana
ir teju vai pirmā mijiedarbība ar pasauli tūlīt pēc piedzimšanas.
Attiecības ar ēšanu, dzeršanu un citām ar muti veicamām darbībām
(smēķēšana, runāšana, košana, mīlēšanās utt.) var daudz pastāstīt par
mūsu raksturu, attieksmi pret pasauli un pašiem pret sevi. Ēšanai bez
tās galvenās sūtības – dzīvības uzturēšanas – varam saskatīt daudzas
funkcijas: mierinājuma, izklaides, apbalvojuma (saldumi, šokolāde),
sociālā statusa izpaušanas (reti un dārgi ēdieni), reliģisko, ziedojuma,
pateicības utt. Sociālā funkcija – ēdiena baudīšana ģimenes vai draugu
lokā – sniedz kopības izjūtu, attīsta, disciplinē un īpaši labvēlīgi
iedarbojas uz bērniem. Izpētīts, ka skolas vecuma bērni, kas maltītes
ietur kopā ar ģimeni, retāk ir ar lieko svaru un skolā viņiem ir mazāk
disciplīnas pārkāpumu nekā tiem bērniem, kas ēd vienatnē.
Dažkārt
ēšanas pamatfunkciju papildina kāds cits nolūks. Piemēram, kādai
trauksmainai un mūžam aizņemtai mammai maltītes ieturēšana izrādījās
vienīgais brīdis dienā, kad viņa varēja atļauties novērsties no bērnu
vajadzību apmierināšanas un daudzajiem pienākumiem. Tā viņai neviļus
sāka veidoties paradums ilgāk uzkavēties pie galda, lai gluži vienkārši
atpūstos, jo kādu iekšēju motīvu dēļ sievietei bija grūti to sev atļaut
citos veidos. Saprotams, ka šāda veida ēšanas paradumi ar laiku var
radīt problēmas, veicinot arī nepatīkamas, pašpārmetumu pilnas izjūtas,
jo visbiežāk tādos gadījumos cilvēks apēd vairāk nekā būtu nepieciešams.
Apēsts stress var radīt jaunas problēmas
Neliela
stresa gadījumā vai tad, ja cilvēkam paaugstināta trauksme raksturīga
kā personības iezīme, miera meklējumi var likt daudz biežāk atvērt
ledusskapi vai ielūkoties slepenajā saldumu skapītī. Ja runājam par
stresa pārvarēšanas stratēģijām, tad sevis mierināšanu ar ēšanu vai
dzeršanu psihologi uzskata pat par daļēji produktīvu veidu, kā tikt pie
kārotā miera. Problēmsituācijās cilvēka uzvedībai ir divi mērķi:
pirmkārt, mazināt spriedzi un atgriezties emocionālā līdzsvarā un,
otrkārt, novērst problēmu, kura šo spriedzi radījusi. Saprotams, ēdiens
problēmu neatrisinās, tikai ļaus sajusties labāk, lai būtu vieglāk
pievērsties risinājumiem. Problēmas sākas tad, ja ēšana (tāpat arī
alkohola, nikotīna vai nomierinošu līdzekļu lietošana) kļūst par vienīgo
paņēmienu stresa mazināšanai un līdz problēmas risināšanai nemaz
netiek. Cilvēkam var subjektīvi šķist, ka tikt galā ar viņa problēmām
iespējams tikai tad, ja daudz ēd, jo vajag spēku. Izveidojoties
atkarīgai uzvedībai – ēšanai stresa mazināšanas nolūkā –, jau esošajām
problēmām var pievienoties jaunas – palielināts svars, depresīvs
noskaņojums un pašcieņas zudums zaudētas kontroles dēļ u.c.
Stress, kas laupa apetīti
Pretēji
procesi notiek spēcīgā negatīvā stresā. Ēšana nav ne prātā, jo
organisms nevar atļauties tērēt enerģiju barības uzņemšanai un
pārstrādei. Visi spēki var būt nepieciešami, lai adaptētos jaunajos
apstākļos, organisma hormonu sistēma sagatavojas bēgšanai vai cīņai.
Līdzīgi notiek psiholoģiskajās krīzēs. Piemēram, svars, kas daudzus
gadus krāts, dzīvojot neapmierinošās pāra attiecībās, var izkust dažos
mēnešos šķiršanās laikā izteiktas spriedzes, trauksmes un jaunu
izaicinājumu dēļ. Cilvēka organisms koncentrējas uz personības veseluma
nodrošināšanu un palikšanu kontaktā ar realitāti, un kādu laiku tas ir
nozīmīgāk par ēšanu, tai pašā laikā emocionāli pārdzīvojumi spēj notērēt
organisma enerģijas krājumus.
Svarīgais robežu jautājums
Ēšanas
traucējumi vai problemātiskas attiecības ar ēdienu un personīgo ķermeni
uzrāda mūsu psiholoģiskās grūtības. Te ir nozīme tam, ko sauc par
personības psiholoģiskajām robežām. Neskaidras personības robežas liedz
uzskatāmi apzināties savas rīcības motīvus, savas vajadzības un vēlmes.
Sekas tam ir nepamatota vainas izjūta, grūtības sevi nomierināt, nespēja
atlikt apmierinājumu, paciesties, apvaldīt impulsus, cilvēkam var būt
tendence uzņemties atbildību par citu jūtām, vēlēšanās kontrolēt, var
būt raksturīgas neskaidras bažas un raizēšanās. Cilvēks, kura
autonomijas izjūta nav vēl noformējusies vai ir nestabila, piedzīvo
grūtības situācijās, kuras vajadzētu risināt intrapsihiski, jeb ļaujot
sev pārdzīvot, aprunājoties ar sevi, kādu uzticības personu vai
speciālistu.
Meitene, nespējot kontrolēt mammas iejaukšanos savā
dzīvē un nerēķināšanos ar viņas individualitāti un personības robežām,
var sākt kontrolēt savu ēšanu, pakļaujot savu apetīti un gūstot baudu no
badošanās. Anoreksijas un bulīmijas gadījumā par psihiskā traucējuma
sastāvdaļu kļūst ēšanas process. Citos gadījumos, lai regulētu savas
emocijas, talkā var tikt ņemtas arī atkarību izraisošas vielas vai
procesi. Šī iemesla dēļ bez ģimenes terapijas neiztiek nedz ēšanas
traucējumu, nedz atkarību ārstēšanas psihoterapeitiskajā procesā, jo
ģimenes attiecībās ir gan mūsu problēmu, gan to risinājumu saknes.
Atpazīsti savas patiesās emocijas!
Sevi
saprast mēs mācāmies kopš dzimšanas. Mammas seja un balss atspoguļo
zīdainim viņa izjūtas. Tādas emocijas, kas varētu būt biedējošas –
dusmas, bailes, apjukumu – mamma normalizē, ietverot balss tonī un
pieskārienā ziņu, ka ar šīm izjūtām var tikt galā. Šāda mijiedarbība ir
sākums personības veseluma un veselīguma izjūtai. Traucētas
mijiedarbības gadījumā varam just iekšējo tukšumu, emocionālo badu,
garlaicību, mīlestības un pašpārliecības trūkumu, kā arī neskaidras
personības psiholoģiskās robežas.
Neatkarīgi no tā, vai mums ir
paveicies ar iejūtīgu, saprotošu, emocionāli un fiziski klātesošu māti
bērnībā, kas precīzi nolasītu mūsu vajadzības, psiholoģiskā izsalkuma
nodalīšana no reālās bada sajūtas var būt viens no pastāvīgiem treniņiem
pieauguša cilvēka dzīvē. Speciālista palīdzība sevis izzināšanas
procesā un pašregulācijas pilnveidošanā var būt visai noderīga. Savukārt
nepilnīgi attīstīta pašregulācijas spēja var likt koncentrēties uz tādu
uzvedības modeli, kas emocionālu diskomfortu tiecas mazināt, biežāk
izmantojot vieglāk pieejamo un agrīnāko uzvedību – ēšanu, dzeršanu. Jo
labāk sevi saprotam, jo vairāk zinām par spriedzes mazināšanas iespējām,
jo lielāka varbūtība, ka stresa pārvarēšanā tiks lietoti dažādi
paņēmieni. Izšķiroša te ir spēja apstāties, lai ar sevi parunātos.
Ēdīsim, lai dzīvotu un baudītu!
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"