Kad apbedījuma vietas vairs nav svētas...

2015. gada 11. decembris 00:00

966

Novembra beigās Alūksnes rajona tiesā trīs mantračiem - Viktoram Bovtišam, Vladimiram Volkovam, Aleksandram Žgunam, kas meklējuši senlietas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapos, piespriests notiesājošs spriedums - 160 stundas piespiedu darba katram. Piespiedu darbs notiks Rīgas probācijas dienestā, jo mantrači ir rīdzinieki. Lēmums spēkā stājas šodien.

Noķēra notikuma vietā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure informē, ka vainīgās personas notikuma vietā noķēra Valsts policijas Alūksnes nodaļas darbinieki. Šī ir pirmā reize, kad Latvijā pret mantračiem panākts notiesājošs spriedums. Minētās personas tiesātas par darbībām, kas veiktas šā gada aprīlī. 2013.gadā Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapu aizsardzības zonā tika atrasti līdz šim nezināmi senkapi. Mantrači Asaru senkapus postījuši pat vairākas reizes, taču šajā reizē viņi senlietas meklējuši jaunatklātajos senkapos.
“Šādus nelikumīgus senlietu meklētājus ir grūti noķert notikuma vietā, jo visbiežāk mēs par notikumu uzzinām tikai tad, kad postījumi jau paveikti. Šajā gadījumā pie vainīgajām personām tika atrasts diezgan daudz senlietu, kas neapšaubāmi norādīja, ka tiek postīti apbedījumi. Šādas senlietas nemēdz tāpat vien glabāties zemē. Tās ir piedevas, kas tiek pieliktas, cilvēku apglabājot,” sacīja S.Dundure. Viņa stāsta, ka arī pagājušajā nedēļā saņēmusi zvanu no kāda Alūksnes pusē dzīvojoša cilvēka, ka pa apkārtni klejo cilvēki, kuri vietējiem iedzīvotājiem stāstot, ka meklē mantas muzejam. “Neviens muzejs šādā veidā savu krājumu nekomplektē. Vairāk nekā skaidrs, ka šādi cilvēki nodarbojas ar nelikumīgām darbībām. Protams, būtu labi, ja šādos gadījumos cilvēki uzreiz zvanītu policijai,” uzsver S.Dundure.

Noķert “melnos arheologus” ir ļoti grūti
S.Dundure atzīst, ka noķert aiz rokas “melnos arheologus”, kā dēvē senlietu medniekus, ir ļoti grūti, tomēr aprīlī Alūksnes policistiem tas izdevās. “Par to viņiem jāsaka liels paldies,” saka S.Dundure.
Pēdējos gados Vidzemē bijuši apmēram 100 gadījumi, kad saņemtas ziņas par mantraču veiktajiem postījumiem senkapos. Vismaz 20 no tiem bijuši Alūksnes pusē, kas ir pietiekami daudz. Turklāt sevišķi aktīva mantraču darbošanās vērojama Alsviķu pagastā, kur atrodas arī Jaunlaiviņu senkapi, un vismaz astoņas vietās Kalncempju, Annas, Ilzenes un Veclaicenes pagasta teritorijā. “Acīmredzot tur uzdarbojas arī vietējie mantrači. Par vienu cilvēku ir informācija, taču arī viņš būtu jānoķer aiz rokas,” uzsver S.Dundure.
“Alūksnes Ziņas” jau 2013.gada vasarā rakstīja, ka policija uzsākusi kriminālprocesu par Asaru senkapu izlaupīšanu Indzera ezera krastā. Daudzu tūkstošu vērtībā tika aprēķināti nodarītie zaudējumi, par pamatu ņemot arheoloģiskos izrakumus, kas senkapos izdarīti pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, bet vainīgos neatrada. Toreiz S.Dundure akcentēja, ka reti ir gadījumi, kad cilvēki informē par mašīnu numuriem, kas redzētas senkapu tuvumā, un cilvēkiem, kuri rakņājas senkapos. Kāds, kurš laikrakstam nevēlējās minēt savu vārdu, norādīja, ka senkapus posta galvenokārt vietējie iedzīvotāji. Viņi zina, kur nomaļus no apdzīvotām vietām atrodas senkapi, tāpēc tajos uzdarbojas pat dienās laikā. Savukārt atbraucēji no citurienes saziņā ar kādu no vietējiem cilvēkiem parasti uz senkapiem dodas naktīs.
Šis pagaidām ir pirmais gadījums, kad mantračiem piespriests notiesājošs spriedums. Gada sākumā tika sākta izmeklēšana Latgalē par postījumiem Uzkalniņu senkapos, tika izvirzītas apsūdzības, taču pagaidām nav informācijas, kāds ir rezultāts.

Pārsvarā senlietas pārdod internetā vai antikvariātos
Alūksnes muzeja vēsturniece Linda Safranoviča informē, ka Alūksnē ir ļoti izplatīta mantraču problēma. “Mantrači ir apsekojuši visus reģistrētos un nereģistrētos arheoloģijas pieminekļus. Nav zināms, kas tieši ir izrakts un pārdots, bet pārsvarā senlietas tiek pārdotas internetā vai antikvariātos. Pārdotās senlietas ir liels zaudējums Alūksnes arheoloģiskajā izpētē. Ir dzirdētas ziņas, ka mantrači pat atraduši un pārdevuši tādas lietas, kuras līdz šim nevienos izrakumos Alūksnes novadā nav atrastas,” stāsta L.Safranoviča.
2013.gadā pārrobežu projekta “Arheoloģijas, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” tika apsekoti Alūksnes arheoloģijas pieminekļi. Alsviķu pagasta Asaru senkapos, tika atklāti mantraču postījumi. Tāpat kā Ziemera pagasta Spieķu senkapos pāris mēnešus pēc arheoloģisko izrakumu beigām muzejs veica maršrutu pa Alūksnes arheoloģijas pieminekļiem un Spieķu senkapos atklāja apmēram 30 mantraču bedres. “Mantrači pārsvarā uzdarbojas, kad zeme tiek uzarta vai ecēta, tad apakšā esošās senlietas tiek paceltas tuvāk zemes virsai. Mantrači arī neizrāda nekādu cieņu pret mirušajiem. Ja arheologi pārapbedī mirušos un iegūtās senlietas izmanto pētniecībā un tālaika dzīves izzināšanā, tad mantrači dažādos veidos vēlas tikai iegūt senlietas, tādēļ kauli tiek samesti atpakaļ un paņemtas tikai vērtīgākās senlietas. Mantrači arī sedz savas pēdas, noņemot velēnu, izpostot kapu un uzliekot velēnu atpakaļ. Protams, daži mantrači uzdarbojas arī arheoloģisko izrakumu laikā, kad naktī neviens arheologs neatrodas izrakumu vietā,” stāsta L.Safranoviča. Viņa uzsver, ka senlietas, kurām nav veikta konservācija vai restaurācija, nav nekādā vērtē. Senlietas pārsvarā ir milzīga kultūras vērtība tikai nozaru speciālistiem - vēsturniekiem, arheologiem un tā tālāk, ne tik ļoti naudas ziņā kā pētniecībā un izzināšanā.

Muzejā atgriezušās senlietas
L.Safranoviča informē, ka Alūksnes muzejā atgriezušās senlietas, kuras iegūtas 2014.gada oktobra izrakumos Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapu aizsardzības zonā. 2013.gadā pārrobežu projekta “Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” tika veikta Alūksnes novada arheoloģisko pieminekļu apsekošana, kurā tika noskaidrots, ka mantrači darbojušies Asaru senkapu aizsardzības zonā, tādēļ tika nolemts veikt arheoloģiskos izrakumus. Izrakumus veica SIA “Archeo” arheologa Ulda Kalēja vadībā. Izrakumos atklāti seši apbedījumi: vissvarīgākais bija trešais apbedījums, kurā atrasts dižciltīgs latgaļu vīrs. Kapā līdzi dotas ne tikai rotas un zirglietas, bet arī divasmens zobens, kurš ir diezgan reti sastopams latgaļu apbedījumos. Saņemtās senlietas būs iespējams apskatīt Alūksnes muzejā arheoloģijas izstādē, kura tiks atklāta 2016.gada sākumā. Jāuzsver, ka 2016.gada sākumā Alūksnes muzejā atgriezīsies arī Spieķu senkapu un Alūksnes muzeja arheoloģijas kolekcijas senlietas, kuras atrodas restaurācijā.
L.Safranoviča atgādina, ka senlietas ir valsts īpašums, tādēļ, tās jānogādā attiecīgajās instancēs – muzejā vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. “Izturēsimies saudzīgi arī pret arheoloģijas pieminekļiem, saudzēsim tos!” mudina L.Safranoviča. ◆

Fakti

◆ Alūksnes novadā ir 83 arheoloģijas pieminekļi: 50 - valsts nozīmes, 33 - vietējās nozīmes. No tiem 61 senkaps: 36 - valsts nozīmes, 25 - vietējās nozīmes.
◆ Alūksnes novadā tikai četros senkapos veikti arheoloģiskie izrakumi: Bundzēnu - 1968., Asaru – 1983.,2014., Spieķu – 1979.,2014., Ķesteru – 1971.gadā.
◆ Alūksnes senkapi pārsvarā datējami ar 9.-13.gadsimtu, kā arī daži ar 13.-16.gadsimtu. Tā kā izrakumi veikti tikai dažos, ir grūti datēt pārējos senkapus.
◆ Alūksnes muzeja vēsturniece Linda Safranoviča informē, ka 2016.gadā izrakumi, visticamāk, turpināsies Alūksnes viduslaiku pilī un Asaru senkapu zonā, jo Valsts kultūrkapitāla fonda projektā arheologs Uldis Kalējs ieguvis līdzekļus Indzera ezera arheoloģiskajai apsekošanai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kad apbedījuma vietas vairs nav svētas...

Kategorijas