Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ir potenciāls sporta jomā

Līga Vīksna

2015. gada 11. decembris 00:00

18

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis atbraukt vizītē uz Alūksni vēlējies jau sen, bet nav izdevies. Nu, saņemot Alūksnes novada pašvaldības uzaicinājumu, tas beidzot izdarīts, kopīgi apspriežot jautājumu gan par  Pilssalas stadiona skrejceļa izveidi, gan iecerēto Alūksnes sporta halles būvniecību un to, kā šo ieceru īstenošanā varētu sadarboties ar Aizsardzības ministriju, jo radīto sporta infrastruktūru varētu  izmantot arī Kājnieku skolas karavīri.

“Alūksnei ir potenciāls sporta jomā, turklāt šeit ir lieliska daba un dažādas iespējas, ko sportistiem darīt ārpus treniņu un sacensību laika,” atzina G.Zālītis. Viņš ir mūsu novadnieks – bērnību pavadījis Alūksnē, kur arī mācījies līdz 9.klasei. Pats savulaik trenējies Alūksnē pie Gunāra Stradiņa, Aivara Bebra, Ilgvara Vaska un Harija Buliņa. Interese par to, kā veicas Alūksnes vieglatlētiem, esot saglabājusies. Vairākus gadus ar naudas balvām G.Zālītis atbalstījis I.Vaska organizētās sacensības vieglatlētikā “Ziemassvētku kauss”, kas norisinājās angārā.

Neaizmirst vieglatlētiku
Alūksnes novada domē G.Zālītis tikās ar pašvaldības vadību, pārrunājot ar sporta jomu saistītus jautājumus. Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi Alūksnē izveidot reģionālo centru sporta jomā, kur iekļautos Gulbene, Balvi, Alūksne, varbūt arī Valka, lai Alūksnē varētu notikt reģiona līmeņa sacensības ne tikai vieglatlētikā, bet arī citos sporta veidos. “Bet, lai tā būtu, primāri ir vajadzīga atbilstoša infrastruktūra – multifunkcionāls sporta komplekss, neaizmirstot tajā arī vieglatlētiku, kas ir visu sporta veidu pamats. Jāsaprot tas, ka sporta objektus reģionu pilsētās 90-95 procentu apmērā izmanto treniņiem un ikdienas sportošanai, pārējo laiku – sacensību rīkošanai. Ja Alūksnē veido reģionālo centru, tad te notiks arī dažādas treniņnometnes, brauks sportisti ne tikai no Latvijas, bet, pieļauju, arī no Krievijas, ar ko robežojas Alūksnes novads. Ja būs infrastruktūra, būs arī pārējais – treneru nodrošinājums un cits,” saka G.Zālītis.

Rosina uzlabot halles
projektu
G.Zālītis aplūkojis arī Alūksnes sporta halles projektu. Viņš rosina to uzlabot un papildināt, lai tā prioritāri nebūtu kā sporta spēļu halle, bet lai tur būtu arī skrejceļi, elementi klasiskajai vingrošanai – virve, riņķi, līdztekas, kas attīsta vispārēju fizisku sagatavotību. “Latvijas Vieglatlētikas savienība ir gatava palīdzēt projekta uzlabošanā, piesaistot savienības arhitektu, projektētāju, bet infrastruktūras projektus mēs nefinansējam. Sniegsim arī politisko atbalstu, runājot par Alūksnei svarīgajiem jautājumiem ar ministriju, sporta organizācijām,” sola G.Zālītis.
Iecerētajā sporta kompleksā obligāti esot jāparedz biznesa sadaļa – fitnesa, trenažieru zāles, kas pelnīs un ļaus uzturēt sporta halli. “Igauņu pieredze liecina, ka tikai ar klasisko sportu halli uzturēt nevar – uzturēt var ar to, kas vajadzīgs sabiedrībai: aiziet uz halli paskriet, apmeklēt trenažieru zāli, ieiet saunā un nomazgāties. Līdztekus tam pilsētā jābūt iespējām izmitināt sportistus, treniņnometņu dalībniekus, tādēļ līdztekus jārisina jautājums par pietiekamu skaitu naktsmītņu – ja to nebūs, tad būs grūti. Pozitīvs piemērs ir Liepājā, kur šobrīd būvē multifunkcionālu sporta halli. Tur pamatā būs vieglatlētika, rasta vieta arī pludmales volejbolam, sporta spēļu organizēšanai, ēkas otrajā stāvā būs ēdnīca, trešajā – sporta skolas administrācija, ceturtajā – viesnīca, turklāt halle atrodas blakus skolai. Jo kompaktāk viss izvietots, jo lielāka piekrišana izmantošanai,” norāda G.Zālītis. Viņš piebilst - ja Alūksnē būs vajadzīgā infrastruktūra, būs arī lielāka interese par sportu pašiem alūksniešiem starp bērniem, viņu vecākiem. “Būs mazie sportisti!” saka G.Zālītis.

Vajag pabeigt stadionu
G.Zālīša gids pa Alūksni pēc tikšanās domē bija Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris. Tika apmeklēts arī Alūksnes Pilssalas stadions, kas kopš uzbūvēšanas jau vairākus gadus gaida pabeigšanas darbus. G.Zālītis atzīst – tā pabeigšana Alūksnei būtu ieguvums.
“Pilssalas stadionā 70 procenti darba jau izdarīti, atlikuši 30 procenti. Apsekot pašreizējo stadiona stāvokli esam uzaicinājuši SIA “8 CBR” - profesionālus ceļu būvētājus. Viņu atzinums bija, ka stadiona pamats un profils sagatavots ļoti labi, ir pareiza drenāžas sistēma – viss ir gatavs un nav šķēršļu, lai uzklātu segumu gan sektoros, gan uz skrejceļa, izveidojot to ap visu stadionu, nevis tikai daļēji, kā tas ir šobrīd. Ļoti vēlētos, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Šobrīd tiek plānots Alūksnes novada domes nākamā gada budžets – sporta budžetā esmu iesniedzis pieprasījumu
189 000 eiro apmērā šim mērķim. Tas būtu liels ieguvums stadionam. Tad atliktu vēl “astīte” - tribīņu un apsaimniekošanas ēkas izbūve stadiona malā pilsdrupu pusē. Zem tribīnēm atrastos telpas ģērbtuvēm, dušām, labierīcībām,” stāsta V.Veļķeris.

Treniņu iespējas
“Mežiniekos” labas
Tika apmeklēts arī Alūksnes novada pašvaldības ziemas sporta centrs “Mežinieki”. G.Zālītis atzīst – ir patīkami pārsteigts par to, kas tur uzbūvēts. ““Mežiniekos” pietrūkst administratīvā korpusa un  tribīnes, bet, lai sportisti trenētos, sacenstos, – viss ir nodrošināts labā līmenī,” saka G.Zālītis.
V.Veļķeris piebilst – sporta mārketingā jādomā ne tikai par to, cik tā ieviešana izmaksās, bet arī par to, cik no tā pēc tam varēs nopelnīt un ka pašiem būs radīta pievilcīga vide. “Piemēram, mums netālu esošajā Veru pilsētā Igaunijā no 600 000 eiro gada izdevumiem sportam apmēram 400 000 eiro paši nopelna atpakaļ. Uz Veru brauc trenēties arī no Rīgas. Kāpēc ne uz Alūksni?” saka V.Veļķeris.

Uz olimpiādi brauks labākās
G.Zālītim jautājām arī par to, kādas ir izredzes mūsu novadniecei, vieglatlētei Ilonai Marhelei, kura izpildījusi  normatīvus maratona distancē sievietēm, tikt uz Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro 2016.gada rudenī. “Mums ir trīs vietas. Jeļena Prokopčuka par 80 procentiem ir pateikusi, ka ir gatava braukt startēt olimpiādē maratona distancē – viņa vēlētos beigt sportistes karjeru ar startu Olimpiskajās spēlēs. Paliek vēl divas vietas. Latvijas Vieglatlētikas savienības valdē ir pieņemts lēmums, ka uz Olimpiskajām spēlēm brauks pirmās trīs vieglatlētes pēc uzrādītajiem rezultātiem. Esmu tikai “par”, lai tiktu arī I.Marhele,” saka G.Zālītis. ◆

Kategorijas