Vai Alsviķu skolai būs “tukšais burkāns”?

2015. gada 11. decembris 00:00

1405

Jau ceturto mēnesi kādreizējā Alsviķu arodskolā turpinās mācību darbs – gandrīz tāpat kā iepriekš, tikai tagad skola ir profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Zaudēta iestādes patstāvība apmaiņā pret prasībām un solījumiem no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses, ka pievienojoties būs iespēja piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu skolas infrastruktūras un mācību vides uzlabošanai. Tagad izrādās, ka šie solījumi bijuši tikai “tukšs burkāns”, jo Alsviķu skolai Eiropas struktūrfondu finansējums šobrīd tuvākajos gados nav paredzēts.
Alsviķu skolā decembrī notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde. No komisijas sastāva, kurā ir desmit cilvēki, uz Alsviķiem bija atbraukuši tikai četri: komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, deputāti Ivans Klementjevs, Arvīds Platpers un Valdis Skujiņš. Lieki teikt, ka šādai izbraukuma sēdei skolā vajadzēja notikt iepriekšējā gada beigās vai šā gada sākumā, kad IZM sāka īstenot savu ieceri par Alsviķu arodskolas likvidāciju un tapa tehnikumu attīstības stratēģijas turpmākajiem gadiem. Toreiz neviens no IZM un politiķiem nerada iespēju atbraukt izzināt situāciju klātienē, lai būtu objektīvs viedoklis, bet skolu likvidēja. Tikai tagad - pēc situācijas iepazīšanas A.Platpers atzina, ka tā bijusi liela kļūda - Alsviķus pievienot Smiltenei, jo tādai izglītības iestādei jābūt patstāvīgai ar savu finansējumu un infrastruktūru. “Alsviķu skolai nebūtu jāmokās Smiltenes pakļautībā – Smiltenes pedagogu kolektīvam ir ļoti maza interese par šo problēmu, jo viņiem ir pašiem savas. Piecus gadus Latvijā optimizē profesionālās izglītības sistēmu, tērējot tam 3,5 miljonus eiro, bet tāpat tagad sēžam un klausāmies problēmas! Alsviķiem jāļauj strādāt patstāvīgi! Muļķīgi ir domāt integrēt šos audzēkņus parastajās skolās, jo tam nebūs pedagogu,” sēdes laikā atzina A.Platpers. Zelta vārdi, tikai – vai tagad tajos kāds vairs ieklausīsies? Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norādīja: “Mums solīja, ka neko nedabūsim, ja neapvienosimies. Mūs piemānīja...” secina A.Fomins.

Novadam svarīga skola
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis sēdē uzsvēra, ka Alsviķu skola, kura ir IZM pakļautībā, nevis pašvaldības, Alūksnes novadam ir ļoti svarīga, jo tajā mācās 40 un strādā 55 Alūksnes novada iedzīvotāji, skolai ir laba sadarbība ar Alūksnes novada uzņēmējiem, tādēļ arī pašvaldībai ir aktuāli ar skolu saistītie jautājumi. “No IZM rastais risinājums skolas pastāvēšanai pašvaldību īsti neapmierināja, bet esošajā situācijā visiem kopā jāstrādā. Šobrīd Alūksnes novadam svarīgākais ir tas, lai šī skola pastāvētu ilgtermiņā. Ir izskanējis viedoklis, ka, vadoties pēc Eiropas prakses, šādas skolas jāreorganizē, integrējot audzēkņus tehnikumos. Ja valsts virza šādu politiku, tad mēs kā pašvaldība gribētu zināt, kad tas sāksies, lai nebūtu tāda situācija, kā likvidējot arodskolas nesen Jaungulbenē vai savulaik Apē, kur palika tukšas ēkas,” atzina A.Dukulis.
Viņš rosināja amatpersonas atbildēt uz jautājumu, vai Alsviķu skolai ir cerības uz Eiropas fondu finansējumu tuvākajos gados. “Kad sāka runāt par Alsviķu arodskolas pievienošanu Smiltenes tehnikumam, tad uzstādījums bija: ja ne, tad Eiropas naudu nedabūsiet! Tagad secinām, ka tāpat Alsviķiem Eiropas nauda nav paredzēta un līdz 2020.gadam par uzlabojumiem, inovācijām var nedomāt!” sacīja A.Dukulis.

Alsviķiem jābūt izņēmumam
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atklāti atzina, ka darba gaitās bijis dažādās izglītības iestādēs, bet Alsviķos – pirmo reizi, toties dzirdējis par šo skolu esot daudz un šobrīd vēlas “līdz kaulam saprast problēmu”.
“Alsviķu skolā ir audzēkņi – gan bērni, gan pieauguši cilvēki, kuriem jau pati dzīve ir daudz nodarījusi pāri. Mācoties Alsviķos, viņiem ir iespēja apgūt arodu, kas ir pamats dzīvei. Šobrīd aktuāls ir jautājums, vai tas, ka Alsviķu skola ir kā Smiltenes tehnikuma struktūrvienība, ir ilgtermiņa risinājums – to laikam vislabāk var pateikt Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības direktors Andris Miezītis kontekstā ar izglītības iestādes stratēģisko attīstību. Svarīgi to ir noteikt arī visas Latvijas izglītības sistēmas kontekstā. Jā, Eiropas tendence ir par integrācijas politiku, bet, manuprāt, katrai tendencei ir robeža un vienmēr ir izņēmuma gadījumi. Uzskatu, ka Alsviķu skolai noteikti jābūt izņēmuma gadījumam un speciālai skolai gan Latvijas izglītības, gan Latvijas sociālās aprūpes sistēmā,” pauda J.Vucāns. Viņš atzina, ka viņa vadītā komisija neievieš izglītības politikas nostādnes, to dara IZM un tai pakļautie daudzie departamenti. Lai arī Latvija ir maza valsts un ministrijā ir daudz darbinieku, J.Vucānam ir pārliecība, ka ministrijas darbinieki nespēj katrā šādā specifiskā gadījumā iedziļināties.

Smiltene palīdzēs
saimnieciski
A.Miezītis atzina, ka problēmas šobrīd ir lielas. Viņš uzskata – ja valstī sakārto izglītības sistēmu, tad tas jādara kompleksi, nevis optimizē tikai profesionālo izglītību, neskatoties, kas notiek ar vispārējās izglītības sistēmu. “Sešu gadu laikā – no 2009. līdz 2015.gadam – profesionālo skolu skaits ir būtiski samazināts: no vairāk nekā 80 šobrīd valstī palikušas tikai 23... Jaunajā plānošanas periodā lemjot par to, kā tērēt Eiropas fondu līdzekļus izglītības iestādēm, IZM vajadzētu skatīties niansētāk, lai valstī sakārtotu profesionālo izglītību. Ir ļoti netaisnīgi, ja valstī par Eiropas naudu uzbūvē kādu jaunu koncertzāli, bet tajā pašā laikā neparedz naudu pacēlāja – lifta izbūvei invalīdiem skolā,” pauda A.Miezītis.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd Alsviķos strādā tādā pašā režīmā, kā pirms pievienošanas Smiltenes tehnikumam, vienīgi grāmatvedība un iepirkumu veikšana ir centralizēta. “Smiltenes tehnikums ir gatavs Alsviķu skolai palīdzēt saimniecisku jautājumu risināšanā. Šobrīd Alūksnē, Balvos, Gulbenē profesionālās izglītības nozares nepārklājas, tādēļ uzskatu, ka Alsviķu skola obligāti ir jāsaglabā, jo tā pārklās šo teritoriju. Nākotnē varam domāt arī par jaunu grupu apmācību Alsviķos – tiesa, tad jārisina jautājums par dienesta viesnīcas paplašināšanu. Domāsim arī par tālākizglītību un mūžizglītību. Alsviķu skolā vairāk nekā 80 procenti audzēkņu ir I, II un III grupas invalīdi, no tiem 9 ir ratiņkrēslos, bet skolas telpās ir tikai viens pacēlājs un tas pats lēni strādā – tas nav normāli! Salīdzinot ar citiem tehnikumiem, skolai Alsviķos ir daudz grūtāk strādāt, jo šie audzēkņi prasa ļoti individuālu pieeju,” sacīja A.Miezītis.

IZM solījumi - “kaķim zem astes”
A.Miezītis skaidroja, ka Alsviķu skolu Smiltenes tehnikumam pievienoja šogad 1.septembrī, bet kompetenču centru stratēģija nākamajiem gadiem un Eiropas fondu apguves plāns tapa jau 2014.gada beigās – 2015.gada sākumā, līdz ar to Alsviķu skola tajā nav vispār iekļauta. “Šobrīd ir iezīmēts Eiropas naudas apjoms profesionālās izglītības iestādēm, bet vēl nav piešķirts – Smiltenes tehnikums pieprasīja 5 miljonus eiro, bet mums “iezīmēti” tikai 2 un Alsviķu skolas tajos nav. Šobrīd Alsviķiem ir nelabvēlīga situācija, bet es arī nevaru izskaidrot, kādēļ tā. IZM rosināja vērsties ar iesniegumiem, solot rast finansējumu valsts budžetā Alsviķu vajadzībām. Bet šis solījums ir “kaķim zem astes”, jo zināms, ka šādi solījumi gadu gaitā līdz šim no IZM puses nav pildīti. Alsviķu skolā mācās audzēkņi no visas Latvijas, turklāt tie ir cilvēki ar īpašām vajadzībām – jābūt noteiktiem kritērijiem, kā dala Eiropas fondu naudu. Ja vēl var paspēt “ielēkt pēdējā vilcienā” un dabūt Alsviķiem Eiropas naudu – vismaz vienu miljonu, tad tas noteikti jādara,” rosināja A.Miezītis.
Savukārt J.Vucāns taisnojās – kad sāka runāt par Alsviķu reorganizāciju, cita ceļa nebija, kā apvienoties ar Smiltenes tehnikumu. “Spēles par naudu toreiz norisinājās līdztekus šiem lēmumiem. Eiropas fondu sadali izglītības iestādēm pārvalda IZM kopā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru – tā bija “stumdīšanās ar elkoņiem”: kurš stiprāks, tas vairāk kaut ko sastumdīja. Manuprāt, nepamatoti bija Alsviķu skolu izmest ārā no iepriekšējā ERAF perioda un neiekļaut jaunajā. Iepriekšējās norunas diemžēl nav pildītas, un te vairāk jāskatās IZM valsts sekretāra vietnieces – izglītības departamenta direktores Evijas Papules virzienā,” atzina J.Vucāns. Viņš solīja turpmākajās sarunās IZM un citās instancēs, kur būs runa par Alsviķu skolu, iestāties par tās atbalstu.

Invalīdu ir arvien vairāk
Par Alsviķu skolas darbu, nodrošinājumu, struktūru, audzēkņu ikdienu un problēmām ļoti izsmeļoši stāstīja Alsviķu struktūrvienības vadītāja vietniece izglītības jautājumos un skolotāja Inita Kokoreviča un sociālā darbiniece, latviešu valodas skolotāja Dace Ķimele.
I.Kokoreviča atzina, ka šo gadu laikā skolas pakļautība vairākkārt mainījusies, šobrīd tā ir zem IZM, bet joprojām trūkstot skaidrības, kas īsti skola ir un būs, ņemot vērā tās audzēkņu loku. Skolas pamatuzdevums ir sniegt profesionālās un sociālās rehabilitācijas ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem pakalpojumus darbspējīgām personām ar invaliditāti. Skolā uzņem gan audzēkņus no 15 gadu vecuma, kuri ir invalīdi kopš bērnības, gan audzēkņus, kuri invaliditāti ieguvuši dzīves laikā un vecāki par 50 gadiem.
D.Ķimele informēja, ka skolā mācās audzēkņi, kuriem ir 22 dažādu saslimšanu diagnozes, daudziem audzēkņiem tās ir pat vairākas, tostarp garīgās veselības traucējumi un somatiskās saslimšanas. “39 audzēkņi ir psihiatra uzskaitē, 37 audzēkņiem ir garīga atpalicība, kas ir liels skaits, 9 audzēkņi ir ratiņkrēslos, 7 – vājdzirdīgi, 4 ir redzes traucējumi. Visvairāk audzēkņu ir no Vidzemes, arī Pierīgas un Latgales. Kopā 101 audzēknim ir kāda no invaliditātes grupām – visvairāk ir II grupas invalīdu. Pēdējo gadu laikā invalīdu skaits arvien palielinās. Patiesībā ar dažādām diagnozēm mūsu skolā invalīdu ir vēl vairāk, tikai viņiem nav nokārtota dokumentācija grupas saņemšanai. Iemesls tam bieži ir tas, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, audzēknim nav no jauna nokārtota dokumentācija, jo tad viņš vairs nav bērns – invalīds, bet vajag piešķirt grupu, ko atbildīgās personas ģimenē vai aizbildņi nav laikus nokārtojuši. Tiesa, sarunās ar vecākiem un aizbildņiem bieži izskan arguments, ka grupas piešķiršana būs zīmogs visam mūžam: persona ir invalīds...” sacīja D.Ķimele.

Surdotulkam vajag lielāku slodzi
D.Ķimele pauda, ka Latvijā liela problēma ir bāreņu integrēšana sabiedrībā un pastāvīgā dzīvē pēc 18 gadu sasniegšanas, kad viņi vairs neuzturas aprūpes iestādē, šajā gadījumā Alsviķu skolā, vai pie aizbildņiem. Alsviķu skolā desmit audzēkņi ir bāreņi. “Sasniedzot 18 gadu vecumu, viņiem tiek piešķirts vienreizējs pabalsts un dzīvesvieta. Plašajā pasaulē viņš ir viens pats, jāuzsāk patstāvīga dzīve, bet trūkst iemaņu. Protams, palīdz sociālie dienesti, tomēr gadījumi ir visādi. Visskumjākais ir tas, ka tā dēvēto “dzīvo vecāku” bāreņiem dzīvesvietu norāda tajā pašā pagastā vai pilsētā, pat dzīvoklī, kurā dzīvo viņa vecāki, kuriem atņemtas vecāku tiesības, līdz ar to “dzīvo vecāku” bārenis nonāk atpakaļ tajā pašā vidē, no kuras uz laiku tika izņemts,” sacīja D.Ķimele.
I.Kokoreviča un D.Ķimele norādīja uz vēl vienu problēmu – šobrīd Alsviķu skolā ir tikai viens surdotulks, kuram apmaksā tikai 0,5 slodzes, bet vajadzētu vairāk, jo slodze ir ļoti liela – šo speciālistu vajadzētu katrā no četrām grupām, kurās ir dzirdes invalīdi, kas nevar apgūt mācību programmu, ja nesaņem surdotulka palīdzību. Skolā nav psihologa, kuru arī ļoti vajadzētu. “Skolā liela uzmanība tiek veltīta sociālajai rehabilitācijai, kas ietver visu ārpusstundu darbu. Katram audzēknim ir izstrādāts individuāls plāns gan mācībās, gan sociālajā rehabilitācijā. Uzskatu, ka katram cilvēkam ar invaliditāti, kuram ir funkcionāli traucējumi, ir nepieciešams savs asistents. Mūsu skolā šāds speciālists ir tikai viens, līdz ar to netiek sniegtas visas iespējas. Skolā ļoti nepieciešams arī pedagoga palīgs,” viņas atzina.

Skolai ieceres jaunām
programmām
I.Kokoreviča atgādināja, ka valsts ekonomiskās krīzes laikā skolā samazināja darbinieku skaitu un vēl šobrīd tas nav atjaunots. Agrāk skolā bija apmēram 80 audzēkņi, tagad – uz pusi vairāk, dienesta viesnīca ir pārpildīta un vairāk fiziski nespēj uzņemt. Skolā 16 arodpedagogi ir pamatdarbā, 13 strādā blakusdarbā, braucot no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas. “Erasmus” projektā Alsviķu skolas audzēkņi un darbinieki braukuši pieredzē uz līdzīgām iestādēm citās valstīs. Secinājums – tur ir mazāks audzēkņu skaits un daudz vairāk apkalpojošā personāla.
Nereti izskan, ka valstī trūkst palīgstrādnieku. Saistībā ar to Alsviķu skolai ir ieceres jauninājumu ieviešanā – nākotnē apmācīt apavu labotāju palīgus un šuvēju palīgus. “Plānojam izstrādāt arī “dārznieka palīga ar floristikas prasmēm” programmu un programmu “mājsaimniece”. Savukārt 2018.gadā plānojam iekļauties pieaugušo izglītības programmu īstenošanā,” atklāja I.Kokoreviča.
Skolas infrastruktūras un mācību bāzes modernizācijai Alsviķu skola bija izstrādājusi projektu ERAF finansējuma piesaistei – jau bija noslēgts līgums par darbu uzsākšanu, bet IZM lika lauzt līgumus ar visām iesaistītajām pusēm. Projekts paredzēja telpu paplašināšanu, liftu izbūvi, materiālās bāzes nodrošināšanu. Neņemot to vērā, skola daudz darījusi arī par sava budžeta līdzekļiem, tomēr lielākus darbus var veikt, tikai piesaistot Eiropas fondu finansējumu – Alsviķu skolai vajadzētu aptuveni 2 miljonus, lai aktualizētu un īstenotu noraidīto ERAF projektu.

IZM atbilde nav iepriecinoša
“Alūksnes Ziņas” pēc tikšanās Alsviķu skolā sazinājās ar E.Papuli, lūdzot skaidrot, kādēļ šāda situācija radusies. Ar IZM preses dienesta starpniecību saņēmām atbildi, kas neiepriecina.
“Ievērojot darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteikto, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots turpināt profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, modernizāciju, ieguldījumus koncentrējot tajos. Alsviķu arodskola kā patstāvīga izglītības iestāde ir beigusi pastāvēt un pievienota Smiltenes tehnikumam. Smiltenes tehnikums kā potenciālais šā finansējuma saņēmējs ir nosaukts Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanas plānā 2015.-2017.gadam. Lai izvērtētu plānotos investīciju ieguldījumus, Smiltenes tehnikumam bija uzdots izstrādāt attīstības un investīciju stratēģiju 2015.-2020.gadam. Ievērojot iepriekš minēto, plānotie ieguldījumi Smiltenes tehnikuma mācību īstenošanas vietā Alsviķos tiks izvērtēti vienlaikus ar Smiltenes tehnikuma izstrādāto attīstības un investīciju stratēģiju 2015.-2020.gadam,” skaidrots IZM preses dienesta atbildē. ◆

FAKTI

◆ Juridiski Alsviķu arodskola likvidēta ar 2015.gada 1.septembri, pievienojot Smiltenes tehnikumam kā atsevišķu struktūrvienību – tā kļuva par Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālo struktūrvienību.

◆ Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā šobrīd ir 150 audzēkņi – no tiem 40 ir no Alūksnes novada. Alsviķu skolā uzņem ikvienu audzēkni, lai kāda diagnoze viņam būtu. Līdzīgās citās iestādēs Latvijā vispirms ir jānokārto testi, kuros izvērtē, vai audzēknis atbildīs konkrētajai iestādei.

◆ Kopš 1991.gada, kad izglītības iestāde dibināta, līdz 2005.gadam tā bija Labklājības ministrijas pakļautībā, šobrīd - Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.

◆ Skolā īsteno 8 dažādas izglītības programmas.

◆ Katru gadu skolu absolvē 40 līdz 50 audzēkņi, apmēram puse pēc tam arī atrod darbu. Ir, kas uzsāk individuālo darbu, piemēram, kurpnieki. Liels pieprasījums darba tirgū ir pēc Alsviķu skolā apmācītajiem pavāriem. Ir arī audzēkņi, kas pēc izglītības dokumenta iegūšanas Alsviķos turpina mācīties citās izglītības iestādēs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai Alsviķu skolai būs “tukšais burkāns”?

Kategorijas