Ietekmē zarnu mikrofloru

2015. gada 11. decembris 00:00

«Viena antibiotiku kūre var būt tik spēcīga, ka uz veselu gadu var izjaukt zarnu mikrofloras līdzsvaru. Tāpat ar vienu antibiotiku ciklu var pietikt, lai izraisītu baktēriju rezistenci (nejūtību) pret tām, Eiropas zinātnieku grupas izdarītos un Amerikas Mikrobioloģijas biedrības zinātniskajā laikrakstā «mBio» publicētos secinājumus atklāj zinātniskā raksta pirmā autore Amsterdamas akadēmiskā zobārstniecības centra (ACTA) asociētā profesore Dr. Egija Zaura.
Antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antibakteriāliem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem. Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku infekcija), nevis vīrusu infekcijām. Medikamenti, kas tiek lietoti, lai ārstētu vīrusu infekcijas (piemēram, gripu, HIV un herpes), tiek saukti par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem.
Tomēr ne visas antibiotikas ir iedarbīgas pret visām baktērijām. Ir vairāk nekā 15 to grupas, kas atšķiras pēc ķīmiskās struktūras un iedarbības pret baktērijām. Antibiotikas var būt iedarbīgas pret vienu vai vairākiem baktēriju veidiem.

Bažījas par nepareizu
lietošanu
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti saistībā ar Eiropas Antibiotiku nedēļu, kas tika atzīmēta novembrī, aicina pievērst uzmanību tam, ka antibiotiku rezistence mūsdienās arvien vairāk kļūst par augošu sabiedrības veselības problēmu. Gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, gan Pasaules Veselības organizācijas speciālisti atzīst, ka, turpinot neatbilstoši lietot antibiotikas, sasniegsim «pēc antibiotiku» laikmetu. Tas nozīmētu, ka daudzu infekciju ārstēšanai, kurām līdz šim tika izmantotas antibiotikas, tas vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš lietotajām zālēm. Baktērijas, kas ir pielāgojušās antibiotikām, izdzīvo un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot slimnieka nāvi, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Tas var arī radīt situāciju, ka tādas medicīniskas procedūras kā orgānu transplantācija, vēža ķīmijterapija, reanimācija un citas procedūras vairs nebūs iespējamas, jo antibiotiku lietošana nepanāks vēlamo rezultātu.
Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti atgādina, ka antimikrobās rezistences izplatību veicina neatbilstoša antibiotiku lietošana, nepietiekama infekciju profilakse un kontroles pasākumi (roku higiēna, virsmu un instrumentu tīrība), īpaši ārstniecības iestādēs.
Pēdējos astoņus gadus 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Antibiotiku diena, savukārt šogad Pasaules Veselības organizācija pirmo reizi pasludinājusi Pasaules Antibiotiku nedēļu, ko atzīmēja no 16. līdz 20. novembrim. Jautājumus par antibiotikām aktualizē, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību augošai antimikrobās rezistences problēmai un aicinātu antibiotikas lietot atbildīgi, pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Speciālisti uzsver, ka tikai atbildīga lietošana ir vienīgais veids, kā iespējams saglabāt to iedarbību.

Kāpēc baidās
no mikrobu rezistences
Pirms antibiotiku atklāšanas no bakteriālām slimībām, piemēram, pneimonijas (plaušu karsoņa) vai pēcoperāciju infekcijām, mira tūkstošiem cilvēku. Tomēr arī pēc to atklāšanas un lietošanas arvien vairāk un vairāk baktēriju, kas iepriekš bija jutīgas, ir kļuvušas rezistentas. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un jaunu antibiotiku radīšana ir praktiski apstājusies, mikrobu rezistences problēma šobrīd ir liels drauds sabiedrības veselībai.
Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejutīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Arvien biežāk novērojama situācija, kad ir pieejama tikai viena (vai pat neviena) antibiotika.

Visvairāk cieš zarnu
baktērijas
E.Zaura ES projekta «Antiresdev» gaitā kopā ar zinātniekiem no Zviedrijas, Lielbritānijas un Nīderlandes veica pētījumu, kurā 66 personas vai nu tika iedalītas vienā no četrām antibiotiku grupām (ciprofloksacīna, klindamicīna, minociklīna vai amoksicilīna grupā), vai arī saņēma placebo tabletes. Kā skaidro zinātniece, visiem pētījuma dalībniekiem pirms, uzreiz pēc kūres un vienu, divus, četrus un divpadsmit mēnešus vēlāk tika ņemti siekalu un fekāliju paraugi.
«Šiem paraugiem ar molekulārās mikrobioloģijas metodēm analizējām mutes un zarnu baktēriju sastāvu (tā sauktās mikrobioma analīzes). Atkarībā no antibiotikām zarnu mikrobioma sastāvs tika iespaidots no mēneša (minociklīns) līdz pat gadam (ciproflokscīns). Visvairāk cieta ar veselību saistītās zarnu baktērijas, kas zarnu traktā fermentācijas rezultātā rada sviestskābi (butirātu). Butirāts ir svarīgs zarnu epitēlija veselībai, kā arī tam piemīt pretiekaisuma un pretvēža darbība,» atzīst E.Zaura.
Pretēji zarnu mikroflorai mutes baktērijas jau dažu nedēļu laikā atguvušas sākotnējo sastāvu. Iemesli mutes dobuma mikrobioma izturībai pret antibiotikām vēl nav skaidri. Speciāliste teic: «Tas varētu būt saistīts ar to, ka zarnu mikrofora ilgāk tiek pakļauta antibiotikām. Taču tas, ka mutes dobums ik dienas pakļauts stresam (zobu higiēna, temperatūras svārstības un tamlīdzīgi), arī varētu būt par iemeslu lielākai noturībai salīdzinājumā ar zarnām. Pētot mutes dobuma stabilitāti noteicošos faktorus, mēs varētu atrast noderīgus paņēmienus, kā nostiprināt citviet organismā dzīvojošos veselībai labvēlīgos mikrobus.»
E.Zaura iesaka: «Lietojiet antibiotikas tikai pēc ārsta rīkojuma un tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams.»

No šķaudīšanas nepaglābs
Ja antibiotikas tiek lietotas nepareiza iemesla dēļ, piemēram, visbiežāk saaukstēšanos un gripai līdzīgas saslimšanas izraisa vīrusi, un pret tiem antibiotikas nav iedarbīgas, veselība neuzlabojas. Speciālisti atgādina, ka tās nemazina drudzi vai tādus simptomus kā šķaudīšana. Lietojot antibiotikas nepareizi, piemēram, saīsinot to lietošanas laiku, samazinot devu un nedzerot tās pareizā biežumā (vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā ir norādīts), organismā nebūs pietiekams zāļu daudzums, baktērija izdzīvos un kļūs rezistenta.
Rezistentu baktēriju dēļ infekciju ārstēšana ir sarežģīta: parasti lietotās antibiotikas vairs nav iedarbīgas, un ārstiem jāizvēlas citas. Tādēļ pacients pareizu terapiju var saņemt novēloti, un tas var izraisīt komplikācijas un smagas sekas, tostarp arī nāvi. Turklāt pacientam var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī alternatīvas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām.
Speciālisti mudina atcerēties, ka antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne tikai mediķu, bet arī katra cilvēka pienākums. Atbildīga antibiotiku lietošana var palīdzēt apturēt rezistento baktēriju attīstību un saglabāt antibiotiku efektivitāti nākamajām paaudzēm. Tādēļ ir svarīgi zināt, kad antibiotikas ir jālieto un ka tas jādara atbildīgi un pareizi. Jāatceras, ka vienmēr jāievēro ārsta norādījumi. Vēl viena lieta, ar ko mēdz grēkot pacienti, ir iepriekš lietoto antibiotiku pārpalikumu izmantošana nākamajās saslimšanas reizēs un bez ārsta ieteikuma, to noteikti nevajadzētu darīt, tāpat kā nedrīkst lietot citām personām izrakstītas antibiotikas. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ietekmē zarnu mikrofloru

Kategorijas