Iededz svētku eglīti kopā ar Valsts prezidentu

2015. gada 18. decembris 00:00

2108

Vizītkarte

Kabluku ģimene:
◆ mamma Sigita strādā par skolotāja palīdzi Malienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš” un Malienas pamatskolas brīvā laika pavadīšanas istabā “Kabata”;
◆ tētis Ilmārs strādā par šoferi Mālupes pagasta pārvaldē, spēlē teātri Malienas pagasta amatierteātra kolektīvā “Pakāpiens”, agrāk dziedāja arī Malienas pagasta ansamblī;
◆ meita Lāsma (13 gadi) mācās Malienas pamatskolas 7.klasē, Alūksnes mūzikas skolā apgūst klavierspēli un solo dziedāšanu, dzied Alūksnes Kultūras centra ansamblī, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā apmeklē biatlona treniņus;
◆ dēls Jēkabs (12 gadi) mācās Malienas pamatskolas 6.klasē, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā apmeklē biatlona treniņus;
◆ dēls Jānis (9 gadi) mācās Malienas pamatskolas 3.klasē, Alūksnes mūzikas skolā apgūst klavierspēli, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā apmeklē džudo treniņus;
◆ dēls Matīss (8 gadi) mācās Malienas pamatskolas 2.klasē, Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā apmeklē džudo treniņus;
◆ dēls Juris (5 gadi ) apmeklē Malienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādi “Mazputniņš” un apgūst dziedāšanu Alūksnes mūzikas skolā;
◆ meita Marta (2 gadi) apmeklē Malienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādi “Mazputniņš”;
◆ dēls Mārtiņš (1 gads) vēl izbauda dzīvošanos mājās kopā ar vecākiem un vecmāmiņu.
Dzīvo: Malienas pagasta “Vienībās”.
Moto: “Viss, kas notiek, notiek uz labu!”

“Stipras ģimenes ir patiess balsts stiprai valstij, jo ģimenē mēs smeļamies spēku un tā mums ir nozīmīga it visos dzīves brīžos. Ne naudā vai mantā ir atrodama laime. Laime ir dzīvot ģimenē, kur skan bērnu soļi un balsis, un apkārt ir cilvēki, kas tevi mīl, atbalsta, mierina un dod enerģiju, lai mēs nestāvētu uz vietas, bet ietu uz priekšu,” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopā ar ģimenēm no visas Latvijas svinīgā pasākumā iededzot Melngalvju nama Ziemassvētku egli.
Starp šīm krietnajām, kuplajām un stiprajām ģimenēm bija arī sirsnīgā un labestīgā Kabluku ģimene no Malienas pagasta. Sigitas un Ilmāra loloti un mīlestībā aprūpēti aug septiņi bērni – pieci dēli un divas meitas. Savstarpēji palīdzot un atbalstot viņi dzīvo ar pārliecību: ja arī notiek kāda neveiksme, tā laikam ir jānotiek, lai pēc tam viss atkal veidotos labi. Pirms Ziemassvētkiem sarunājamies ar Kabluku ģimeni, un secinājums ir viennozīmīgs – cik labi, ka mums līdzās ir tik jaukas ģimenes kā viņu!

Iepazīstas ballē
Sigita un Ilmārs iepazinās pirms 14 gadiem ballē Bejas brīvdabas estrādē “Dainas”. Ilmārs atceras, kā toreiz pēc balles Bejā, kājām ejot, pavadījis Sigitu uz mājām Malienā un abi šķīrušies, pirms tam gan pajautājot Sigitas tālruņa numuru. “Es toreiz strādāju Rīgā, aizbraucu uz darbu. Pēc aptuveni mēneša atbraucu uz mājām pie mammas Alūksnē, Sigitas tālruņa numuru biju ielāgojis no galvas – piezvanīju. Sarunājām atkal satikties, aizbraucu ciemos pie Sigitas, sākām draudzēties, pēc gada apprecējāmies,” stāsta Ilmārs. Viņš agrāk strādājis mežizstrādē, veicis kokapstrādes darbus, strādājis arī par santehniķi un izplatītāju Rīgā. Bet Rīgas burzma un saspiestība nepatika, tāpēc brauca dzīvot un meklēt darbu atpakaļ uz Alūksni.
“Kad iepazinos ar Sigitu, bija vēl lielāks iemesls palikt tepat. Mūsu iepazīšanās sākumā strādāju Malienā gaterī, bet drīz vien darbu mainīju un kļuvu par tālbraucēju šoferi. Uz kravu transporta par tālbraucēju nostrādāju vairākus gadus, vēlāk arī par autobusa šoferi pašmāju uzņēmumā “Vidlatauto”, tad atkal kā tālbraucējs uz kravas auto. Darbā uz Mālupes pagasta pārvaldi par šoferi aizgāju, jo sapratu, ka pārāk ilgi esmu prom no mājām un neredzu, kā bērni aug. Prom esot no mājām, bija mirkļi, kad to bija ļoti grūti izturēt. Lai arī darba alga kā pagasta pārvaldes šoferim ir mazāka nekā tālbraucējam, nauda jau nav galvenais – tēvam ir jābūt kopā ar ģimeni! Varbūt kādam svarīgāka ir nauda, bet ar laiku, esot prom no ģimenes, saproti, ka dzīvē ir citas, svarīgākas vērtības. Kad esi kopā ar ģimeni, nevajag daudz – galvenais, lai bērniem ir labi, jo tu jau centies viņu dēļ. Mums ar Sigitu sava laika gandrīz nav – visu atdodam bērniem, un tā mēs arī dzīvojam,” saka Ilmārs.

Vienmēr skrienoši un darbīgi
Sigita savulaik uzsāka pedagoģijas studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības augstskolas Alūksnes filiālē, dejojusi arī Malienas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā, bet šobrīd visu brīvo laiku aizņem mazāko bērnu aprūpe. Pirms astoņiem gadiem, kad Matīsam bija vēl tikai četri mēneši, bērnudārzā “Mazputniņš” Sigitai piedāvāja darbu uz pusslodzi. “Lai arī ceturtais bērns bija vēl tik mazs, nolēmu pieņemt piedāvājumu, jo tā bija izdevība dabūt darbu turpat Malienā. Tā arī joprojām strādāju “Mazputniņā”, tagad jau pilnu slodzi. No šā mācību gada Malienas pamatskola piedāvāja arī darbu brīvā laika pavadīšanas istabā “Kabata” - tur pieskatu bērnus, kamēr viņi pilda mājas darbus, spēlē spēles un citādi lietderīgi pavada laiku,” stāsta Sigita. Viņa piekrīt vīram un atzīst – lai ko darītu, ģimene vienmēr ir pirmajā vietā.
Malienas ļaudis atzīst - Kabluku ģimene pagastā dzīvo jau vairākās paaudzēs, godā vienmēr tur saticību, darba tikumu un ģimenes siltumu. “Kādi mēs esam? Patiesībā – vienmēr skrienoši un darbīgi, jo tālāk – jo trakāk! Reizēm šķiet: kad tas viss apstāsies? Nu jau vairs nekad! Darbdienās tētis vadā bērnus uz visām mācību iestādēm, treniņiem, es - pa darbu un māju. Brīvdienās ir nedaudz vieglāk – tad kāds no bērniem izdomā palikt pie vecmammas. Mana mamma Dzintra arī dzīvo Malienā un ir ļoti liela palīdze mūsu ģimenei, sniedzot lielu atbalstu bērnu pieskatīšanā. Daudzi ir neizpratnē, kā tiekam galā ar septiņiem bērniem, jo viņiem jau ar dažiem esot grūti! Nezinu – esam pie tā pieraduši un citādāk nemaz nespētu. Ja kāda bērna uz mirkli nav mājās, piemēram, aizbraucis uz sacensībām vai palicis pie vecmammas, kļūst savādi, jo šķiet, ka kaut kā pietrūkst,” saka Sigita. Ilmārs piebilst – lielākie bērni palīdz pieskatīt mazākos.

Kopības izjūta pie prezidenta
Ielūgums pie Valsts prezidenta iedegt Ziemassvētku eglīti kopā ar citām krietnām Latvijas ģimenēm Kabluku ģimenei bijis liels un patīkams pārsteigums. Pirmais to uzzināja tētis, aizejot pie pastkastītes un atrodot vēstuli ar ielūgumu no Valsts prezidenta kancelejas.
“Patiesībā mums jau bija nojauta, ka kaut kas briest... Bērnudārzā strādāju kopā ar Malienas tautas nama vadītāju Aivitu Ezeriņu, kura pirms laika bija zvanījusi gan man, gan vīram, taujājusi par bērniem, sakot, ka dati nepieciešami statistikai, un noteica, ka varbūt uz Ziemassvētkiem sanākšot pārsteigums... Kad saņēmām ielūgumu, teicu Aivitai, ka pārsteigums viņai patiesi ir izdevies!” atceras Sigita. Ilmārs pauž prieku par šādu notikumu un saka paldies Malienas pagasta cilvēkiem, ka ir tik atzinīgi novērtējuši viņu ģimeni un ieteikuši braucienam pie Valsts prezidenta.
“Vislielākais prieks par braucienu bija bērniem. Ļoti patika prezidenta uzruna ģimenēm – jutu, ka visi esam vienlīdzīgi un tā arī mīļi tiekam uzņemti, esam gaidīti. Valdīja kopības izjūta un brīva atmosfēra. To novērtēja arī mūsu mazais Mārtiņš, kuru bija grūti savaldīt klēpī un kurš panāca to, ka tiek palaists brīvsolī pa zāli,” smaidot atceras Ilmārs. Ģimenes klausījās Renāra Kaupera un Goran Gora koncertu, saņēma apsveikumu un piemiņas veltes no Valsts prezidenta un viņa kundzes – svečturi ar latvju rakstu zīmēm, CD, saldumus, laba vēlējumus, cienājās un tad devās ārā, lai Rātslaukumā iedegtu eglīti. Vecākā meita Lāsma izmantoja izdevību nofotografēties individuāli kopā ar Valsts prezidentu!” stāsta Kabluki un atzīst, ka tik agri viņi ģimenē Ziemassvētkus vēl nebija svinējuši.

Vecāki ar savu nostāju
S. un I.Kabluki uzsver – lai būtu stipra ģimene, svarīga ir saticība, mīlestība, savstarpējs atbalsts, bet brīžos, kad nolaižas rokas, tomēr jāspēj saņemties, tikt visam sliktajam pāri un dzīvot tālāk. Sigita un Ilmārs ir pārliecināti, ka vecākiem saviem bērniem iespēju robežās jāpaplašina redzesloks. “Cenšamies viņus virzīt un attīstīt prasmes arī mūzikas un sporta skolās, lai pilnveidotu bērnu personības. Mums taču ģimenē ir profesionāls šoferītis - tētis, kurš bērnus izvadā visur, kur vajag!” smaidot saka Sigita. Ilmārs ir pārliecināts – ja arī bērni neizvēlēsies profesionāla mūziķa karjeru, mūzikas skolā gūtās zināšanas dzīvē noteikti noderēs.
Sigita atzīst, lai panāktu, ka bērni klausa un veic savus pienākumus, galvenais ir katru situāciju mierīgi pārrunāt. “Mēs kā vecāki radām priekšstatu un pārliecību, ka atkāpšanās ceļa bērniem nebūs – jāiet un jādara, un nevar būt doma, ka pēkšņi ir par grūtu un, piemēram, varētu izstāties no mūzikas skolas. Jā, bērni reizēm pārbauda mūsu pacietību, bet vecākiem ir jābūt ar savu nostāju. Protams, ir atsevišķas situācijas, kad arī kā vecāki pakļaujamies bērniem, jo gribam taču, lai viņiem būtu viss tas labākais...” saka Sigita un Ilmārs. Ilmārs uzsver, ka ir jābūt mīļiem vecākiem: nevajag baidīties dot bērniem mīlestību, apskaut, samīļot, jo tas viņiem ir ļoti vajadzīgs. “Bet savā veidā jābūt arī stingriem. Lai cik arī bērnu ģimenē būtu, Dievs dod vecākiem spēku, lai viņi tiktu ar visu galā un varētu savus bērnus izaudzināt. Galvenais ir pašiem vecākiem būt pacietīgiem un ar iekšēju spēku, mīlestību, prieku. Bez mīlestības neko nepanāks, bet ar dusmām pagrims. Savi bērni ir jāmīl! Ir taču brīži, kad bērni dod tik daudz prieka un laimes! Protams, ir arī melnās dienas, kad daudz kas neveicas, tomēr prieka un laimes ir vairāk,” uzsver I.Kabluks.

Vēl būt mīļiem vecākiem
Kabluku ģimenē Ziemassvētki ir vieni no skaistākajiem gada svētkiem un gaišākie. Eglīti sarūpē Ilmārs kopā ar vecākajiem dēliem, bet ne agrāk kā 24.decembra rītā. Tad sākas rotāšanas rosība, pīrāgu un piparkūku cepšana, kur piedalās arī bērni. “Patiesībā svētku laiks sākas jau līdz ar pirmo adventi, jo mājās vienmēr ir adventes vainags. Bērni Rūķim raksta vēstules ar savām vēlmēm. Ziemassvētku vakarā ejam svētku vakariņās pie manas mammas, pasniedzam cits citam dāvanas, atbrauc arī mana māsa. Ziemassvētkus pavadām mājās,” stāsta Sigita.
Citām ģimenēm viņi novēl gaišus, priecīgus un baltus Ziemassvētkus, siltas izjūtas, esot kopā Ziemassvētkos! “Galvenais, lai visi varam dzīvot mierā! Nauda ir vajadzīga – bez tās nevar, bet nevajag satraukties par to, cik iedod valsts: kā ir, tā jādzīvo. Novēlam, lai jaunajā gadā izdodas atrast to, kas vecajā meklēts un neatrasts! Jaunajā gadā neapstāties pie sasniegtā, bet tiekties tik uz jauniem mērķiem un sasniegumiem!” novēl Kabluku ģimene. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iededz svētku eglīti kopā ar Valsts prezidentu

Kategorijas