Ar divām sporta stundām nedēļā par maz

2015. gada 18. decembris 00:00

Lai arī fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums cilvēku ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi. Rietumeiropā gandrīz divas trešdaļas pieaugušo nav pietiekami fiziski aktīvi un šis līmenis turpina kristies. Visā pasaulē bērni kļūst arvien mazkustīgāki. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai, arvien samazinās, un aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar spēlēm mobilajās ierīcēs un televizoru. Jelgavas Sporta servisa centra direktora vietniece Maija Actiņa uzsver: «Ar divām sporta nodarbībām nedēļā, kā tas ir lielākajā vairumā skolu, bērniem ir krietni par maz.»

Pastaigas starpbrīdī
nebija sliktas
Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, bet vēlams – katru dienu. Aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, ideālā variantā ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā.
M.Actiņa atzīst: «Mums Latvijā īsti nav apjomīgu pētījumu šajā jomā, bet kursos šopavasar Sporta pedagoģijas akadēmijas pasniedzēja stāstīja, ka kopā ar studentiem veikts neliels pētījums, cik kustīgi ir sākumskolēni. Tajā arī atklājās, ka bērni ir par maz aktīvi. Piemēram, pat nelielu gabaliņu līdz skolai viņi tiek atvesti ar automašīnu, visbiežāk tā dodas arī mājās. Tad tikai kāds ārpusskolas pulciņš ir vienīgā vieta, kur bērns var izkustēties.»
Speciāliste aicina pievērst uzmanību tam, ka vēl aptuveni pirms 20 gadiem bērniem lielākoties bija citāds dzīvesveids – laiks pēc skolas tika pavadīts rotaļās un spēlēs ārā. Tagad to dara krietni retāk. Lai arī daudziem nav tās labākās atmiņas par obligātajām pastaigām skolas gaiteņos starpbrīžos, kas agrāk bija obligātas visiem izglītības iestāžu audzēkņiem, speciāliste vērtē, ka šis ieradums nemaz tik slikts nebija, jo lika skolēniem mācību starplaikos izkustēties. Tagad lielāka daļa jauniešu starpbrīdi pavada, kavējot laiku savos mobilajos telefonos. «Tomēr ir cerības uz izmaiņām. Nesen biju kursos, kur tika runāts par dinamisko paužu organizēšanu skolās. Tās varētu notikt starpbrīžos vai stundu sākumā, lai bērni vairāk izkustētos,» stāsta M.Actiņa.

Sāk bērnībā, patiks arī vēlāk
Pētījumi liecina, ka vide, kurā cilvēki uzturas – mājās, skolā, darbā, ceļojuma laikā –, bieži vien nerada vēlēšanos būt fiziskiem aktīviem. 50 procenti no braucieniem ar automašīnu Eiropā ir īsāki par pieciem kilometriem, tā ir distance, ko var veikt 15–20 minūtēs, braucot ar velosipēdu, vai arī 30–50 minūtēs, ejot ātrā solī. Fizisko aktivitāšu iespējas jāiekļauj ikdienas dzīvē tā, lai tās būtu vieglas, dabiskas un vēlamas.
Ar fiziskām aktivitātēm obligāti nav domāta intensīva sportošana – tās ir skeleta muskuļu nodrošinātas aktīvas ķermeņa kustības, kas jūtami palielina enerģijas patēriņu, salīdzinot ar miera stāvokli. Galvenās veselību veicinošas aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības – tādas kā pastaiga, riteņbraukšana, fizisks darbs, peldēšana, mājsaimniecības, dārza darbi, pārgājieni, izklaides sports un dejas.
M.Actiņa spriež, ka noteicošajam sporta stundās skolā nevajadzētu būt vērtējumam, tas drīzāk ir veids, kā parādīt pašam skolēnam, cik daudz izdevies paveikt. «Ne vienmēr rezultāts parāda, ko cilvēks var un nevar. Daudziem bērniem nereti ir grūtības ar sporta elementu tehnikas izpildi. Bieži cilvēki nesaprot – lai veiktu kādu tehnisku elementu, jābūt attīstītām noteiktām fiziskajām īpašībām. Ja tas nav izdarīts, pirms tam bērns bijis mazkustīgs, neaktīvs, arī tehniku ir grūti iemācīties. Tieši tāpēc fiziskās attīstības veicināšanai jānotiek nepārtraukti, sākot no bērnības.»
Visgrūtākais vecuma posms, kurā bērnus piesaistīt fiziskajām aktivitātēm, esot pamatskolas vecumā. Ja bērns jau sākumskolā nav sācis nodarboties ar sportu, motivēt viņu to darīt pamatskolā ir ļoti grūti. Vēlāk vidusskolā jaunieši kļūst prātīgāki, vairāk saprot, ka kustības un aktivitātes ir nepieciešamas. «Pasaulē veiktos pētījumos ir pierādīts – ja bērns regulāri nodarbojas ar sportu sākumskolas vecumā, tad viņam būs vēlme to darīt visā savā turpmākajā dzīvē,» skaidro M.Actiņa.
Gan Latvijā, gan citur pasaulē ļoti populāri kļuvuši dažādi skrējieni, kuros bieži ir arī distances bērniem, tomēr pagaidām nav pamata uzskatīt, ka bērni ar sportu nodarbojas vairāk. Nereti vecāki atvasi atved uz skrējienu, kurā piedalās paši, lai kopā ar ģimeni izbaudītu īpašo gaisotni šādā masu pasākumā, bet tas negarantē, ka bērns tiek vests uz regulāriem treniņiem, biežāk tie ir kampaņveida sportiski pasākumi.

Uzlabo veselību
Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums par 1 –20 procentiem palielina risku saslimt ar koronārām sirds slimībām, 2. tipa cukura diabētu, resnās zarnas, krūts vēzi, kā arī veicina gūžas kaulu lūzumus gados vecākiem cilvēkiem. Regulāras fiziskās nodarbes var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, depresijas un vientulības sajūtas. Dažādas spēles, sports un citas fiziskās aktivitātes dod iespēju jauniem cilvēkiem pierādīt sevi un iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu garšu un sociāli integrēties grupā. Fiziskās nodarbes palīdz novērst un kontrolēt riskantas uzvedības izpausmes, tādas kā smēķēšana, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, neveselīgs uzturs un vardarbība, īpaši bērnu un jauniešu vidū.
Fizisko aktivitāšu trūkums tiek atzīts par vienu no galvenajiem hronisku neinfekcijas slimību attīstības riska faktoriem, kas izraisa aptuveni 3,5 procentus dažāda veida slimību un līdz pat 10 procentiem nāves gadījumu Eiropā.
Satraucoša ir arī augstā ekonomiskā cena, kas jāmaksā par fizisko aktivitāšu trūkumu. Šveicē un Lielbritānijā veiktie pētījumi parāda, ka šo aktivitāšu trūkums valstij var izmaksāt apmēram 150–300 eiro uz vienu iedzīvotāju. Fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšana uzlabotu sabiedrības veselību, kā arī samazinātu izdevumus, kas rodas, ja fizisko aktivitāšu trūkst.
Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā noskaidrots, ka ar fiziskiem vingrinājumiem divas līdz trīs reizes nedēļā pa vismaz 30 minūtēm nodarbojas tikai 28,8 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu nodoties tiem četras līdz sešas reizes nedēļā pa pusstundai ievēro vien 15 procenti iedzīvotāju.
Līdzīgu ainu atklāj arī brīvā laika pavadīšanas paradumi. 49,1 procents atzīst, ka viņu iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ir lasīšana un TV skatīšanās, un tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pastaigājas vai brauc ar velosipēdu. Fiziskajām aktivitātēm laiku velta vien 14,4 procenti iedzīvotāju, un tikai pieci procenti vīriešu un 1,3 procenti sieviešu izvēlas smagus fiziskos treniņus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar divām sporta stundām nedēļā par maz

Kategorijas