Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zaļā domāšana – eglīte podiņā

Līga Vīksna

2015. gada 18. decembris 00:00

721

Ir cilvēki, kuri Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikam mājās izvēlas nest nevis mežā nocirstu eglīti, bet iegādājas eglīti podiņā, ko pavasarī var izstādīt ārā. Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecībā “Sprogas” Ziemassvētku eglītes audzē jau vairākus gadus – gan podiņos, gan cērtamās, kas kuplas ar zaļām, veselīgām skujām nes prieku daudzās mājās.
Ziemassvētku eglītes “Sprogās” audzē 7 gadus, bet ar eglīšu tirdzniecību nodarbojas jau 20 gadus. Joprojām galvenais noieta tirgus šajā nozarē ir Rīgā. “Agrāk pirkām eglītes no audzētājiem un tirgojām, bet tad nolēmām, ka jāveido pašiem savi egļu stādījumi. Šobrīd “Sprogās” eglītes sastādītas vairāk nekā 12 hektāros,” saka “Sprogu” īpašnieks Ivars Tīcs.

Eglītes aizpilda tukšo laiku
“Sprogas” tuvākā un tālākā apkaimē pazīstamas kā zemnieku saimniecība, kas audzē zemenes, puķes, augļu kokus. I.Tīcs atzīst, ka Ziemassvētku eglīšu audzēšana saimniecībā ir veids, kā aizpildīt tukšo laiku, jo dārza darbi beidzas rudenī un atsākas pavasarī. Turklāt eglīšu audzēšana daudz neatšķiras no ierastā kokaudzētavas darba, jo “Sprogās” audzē gan tūjas, gan augļu kokus. “Sprogas” piedāvā iegādāties gan cirstās eglītes, gan podiņos.
“Vajadzīgi 7 gadi, lai eglītes izaugtu līdz tirgus precei Ziemassvētku laikā, un 4-5 gadi, lai izaugtu eglītes, ko “podojam” un tirgojam podos. Audzējam baltegles un sudrabegles, kuras tirgojam podiņos, bet parastās egles audzējam, lai tirgotu kā cirstās,” saka I.Tīcs. Eglīšu stādi tiek iepirkti no kokaudzētavām Latvijā un ārzemēs, tad audzēti vairākus gadus un izlases veidā “podoti”. Tām eglēm, kas netiek “podotas”, turpina veidot vainagu, lai vēlāk pārdotu kā cirstās eglītes. “Ievērojam savus principus, kā egles stādīt, kopt un veidot vainagu, kā pareizi mēslot – tas ir liels ieguldījums, līdz sagaidi tirgus preci. Katru gadu lielu uzmanību veltām vainagu veidošanai, lai eglītes būtu kuplas un simetriskas: jo biežāk eglītes augšanas laikā griež, jo kuplākas tās aug. Dabā tādas eglītes sastopamas ļoti reti, varbūt vien pamestās pļavās, kur var augt netraucēti un pietiek gaismas, bet mežā augušajām eglītēm ir smalkas skujas un nav formas. Lielākos griešanas darbus veicam augustā un septembrī, podiņiem paredzētajām eglēm - arī pirms Jāņiem,” stāsta I.Tīcs.

Noieta tirgus - Rīgā
Eglīšu tirdzniecību “Sprogas” parasti uzsāk jau decembra vidū. Kopumā tirgum šogad sagatavoti vairāki simti eglīšu podiņos, bet cirsto eglīšu – vairāki tūkstoši. Eglīšu “podošana” prasa daudz laika un darba, turklāt egle kopā ar podu ir ļoti smaga un nav arī izdevīga transportēšanai, tādēļ eglīte podiņā ir diezgan ekskluzīva prece. Salīdzinot ar lielveikalos nopērkamajām eglītēm podiņos, kas tiek importētas no ārzemēm, Latvijā audzētās ir daudz lielākos podos, tāpēc arī ar lielāku un veselīgāku sakņu sistēmu.
“Bieži no pircējiem ir dzirdēti stāsti, ka viņi iegādājušies no ārvalstīm ievestu lielu, skaistu eglīti, bet, izvelkot no poda, secinājuši, ka saknes ir ļoti apcirstas – pavasarī to nevar izstādīt ārā, jo tā neieaug. Uzskatu, ka podiņā nevar stādīt egli, kas augstāka par 1,5 metriem, jo tad pods ir ļoti smags. Poda izmēram jābūt proporcionālam saknēm, pretējā gadījumā tā vairs nav podiņa egle, bet parasta cirstā egle, kas ielikta podā,” saka I.Tīcs.

Skatās uz Eiropas tirgu
Savu tirgus nišu “Sprogas” pamazām ar katru gadu arvien paplašina, nākamgad tirgum būs sagatavots vēl vairāk eglīšu podiņos. Pamazām cilvēku domāšana mainās un labprāt arvien biežāk iegādājas formētas un speciāli audzētas egles. “Paplašināt savu tīklu mazumtirdzniecībā ir grūti, jo tas jau ir piesātināts. Kad stādījām 12 hektārus ar eglītēm, cerējām noietu atrast Krievijas tirgū – kamēr mūsu eglītes auga, ir mainījušās politiskās un ekonomiskās attiecības Latvijai ar Krieviju. Krievijas tirgus kādu laiku noteikti būs ciet, tādēļ būs jāmeklē noiets Eiropas tirgū mirklim, kad mums būs vislielākā eglīšu raža. To apjomu, kas mums veidojas, pārdot tikai Rīgā un Latvijā, kas ir mežiem bagāta zeme, nebūs iespējams,” norāda I.Tīcs.
Agrāk Rīgā latvieši eglītes pirkuši pirms Ziemassvētkiem, bet pareizticīgie – pirms Jaungada, jo viņiem Ziemassvētki ir 7.janvārī. Šobrīd šis dalījums vairs neesot tik izteikts. “Apjomu, cik eglīšu iztirgojam, nosaka tirdzniecības vieta. Latvijā ir pietiekami daudz Ziemassvētku eglīšu audzētāju. Mums veiksmīgs un svarīgs faktors eglīšu tirdzniecībai ir arī sniegs: ja ir lielas kupenas, eglīti mežā ir grūtāk atrast. Sniegs arī raisa lielāku svētku noskaņojumu,” saka I.Tīcs.

Vispirms jāieliek karstā ūdenī
Ir daudz dažādu knifu, kā pareizi eglītes sagatavot un turēt istabā. “Gados vecāki cilvēki mūsu tirdzniecības vietās labprāt dalās ar padomiem. Piemēram, istabā egli ar griezuma vietu vispirms uz neilgu laiku vajag ielikt karstā ūdenī, lai trahejas atbrīvojas no sveķiem un spēj vairāk uzsūkt ūdeni. Citi iesaka ūdenim pievienot nedaudz citronskābes. Ja ir iespējams, palaikam vajag atjaunot egles griezuma vietu – tāpat kā puķu kātiem. Svarīgi ir griezto eglīti istabā turēt ūdenī, jo tad tā ilgāk būs skaista,” iesaka I.Tīcs.
Cilvēki, kuri domā un saimnieko zaļi, labprāt iegādājas eglītes podiņos un pavasarī tās izstāda ārā. “Egle podiņā jālaista regulāri istabā. Galvenais ir pēc svētkiem podiņu ar eglīti neglabāt siltās telpās, bet aiznest uz verandu, garāžu, kur tai būs vēsāk, un turpināt nedaudz laistīt. Eglīti podiņā pēc turēšanās telpās nedrīkst uzreiz iznest ārā -10 grādu salā, jo tad tā var apsalt un aiziet bojā. Pavasarī, tiklīdz zeme atkususi, eglīte jāizstāda ārā ar visu zemi, kas ir podā. Diemžēl daudziem tas viss nemaz tā nesokas, jo svētkos eglīte ar podu tiek turēta karstās telpās, bet pēc iznešanas vēsākās telpās par to aizmirst vispār un eglīte nīkuļo vai iekalst,” saka I.Tīcs.

Nākotnē piedāvās izvēlēties pašiem
Alūksnē tāpat kā citās Latvijas mazpilsētās nav pieprasījuma pēc eglītēm podiņos. Ir atsevišķas privātpersonas, uzņēmēji, kuri labprāt iegādājas, sazinoties privāti, bet lielākoties cilvēki dabā paši sarūpē Ziemassvētku eglīti. “Kādreiz dzirdam pārmetumus, kādēļ netirgojamies arī Alūksnē, bet tādu ir ļoti maz. Pēc pāris gadiem vēlamies ieviest ekskluzīvu pakalpojumu - būs iespēja pašiem izvēlēties un nocirst eglīti “Sprogu” plantācijās par saprātīgu cenu. Tas varētu kļūt par jauku pasākumu, tradīciju, kad visa ģimene kopā nāk un izvēlas savu eglīti,” atklāj I.Tīcs.
Par paša ģimenes Ziemassvētku eglīti I.Tīcs smaidot saka, ka esot kā kurpniekam ar kurpēm… “Parasti tā ir ļoti, ļoti maza eglīte un pēdējā brīdī… Ziemassvētku laiks tirdzniecības dēļ vienmēr ir ļoti saspringts un paiet darba ritmā, neizbaudot svētku burvību. Bieži vien pēdējais ierodos pie vakariņu galda un vēl domāju, kas un kā. Toties pēc jaunā gada sagaidīšanas gan ir atelpa!” saka I.Tīcs. ◆

Kategorijas