Atsakās no “Alūksnes namu” pakalpojumiem

2015. gada 18. decembris 00:00

2821

Daudzdzīvokļu mājas Pils ielā 40, Alūksnē, dzīvokļu īpašnieki nodibinājuši biedrību “Pils 40” un nolēmuši atteikties no līdzšinējā apsaimniekotāja - pašvaldības SIA “Alūksnes nami” pakalpojumiem. No janvāra par mājas apsaimniekošanu gādās biedrība. Šī būs viena no lielākajām mājām Alūksnē – 60 dzīvokļi, kurā par apsaimniekošanu gādās paši iedzīvotāji.
Māja Pils ielā 40 nebūs pirmā Alūksnē, kurā par apsaimniekošanu gādās paši dzīvokļu īpašnieki. Tā ir jau, piemēram, Pilsētas bulvārī 14a, Dārza ielā 19, Lielā Ezera ielā 22, Pilsētas bulvārī 1, kas ir daudzdzīvokļu mājas ar dzīvokļu skaitu līdz 30, kā arī Apes ielā 12 ar vairāk nekā 80 dzīvokļiem.
Biedrību “Pils 40” dzīvokļu īpašnieki nodibināja šovasar 27.augustā. Par atteikšanos no “Alūksnes namu” pakalpojumiem nolēma sapulcē 11.novembrī. Lai diskutētu par neskaidrajiem jautājumiem, 9.decembrī atkal tika sasaukta iedzīvotāju sapulce, pieaicinot arī SIA “Alūksnes nami” un Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjus. Sapulcē bija trīs jautājumi: biedrības “Pils 40” valdes priekšsēdētāja Margarita Bitaine atskaitījās par otrajā pusgadā paveiktajiem darbiem; par biedrības “Pils 40” darbības uzsākšanu ar 2016.gada 1.janvāri; iepazīstināšana ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jaunā koplīguma projektu. Vienojās, ka ērtāk ar jauno koplīgumu iepazīties būs katram dzīvokļa īpašniekam individuāli un pēc tam atkal tikties sapulcē, lai izrunātu neskaidrības un nobalsotu par jauno līgumu. Tas paredzēs, ka no jaunā gada iedzīvotāji akciju sabiedrībai “Simone”, SIA “Rūpe” un “Latvijas gāzei” par saņemtajiem pakalpojumiem maksās katrs dzīvoklis individuāli, jo “Alūksnes namu” sagatavoto kopējo rēķinu vairs nebūs. Savukārt biedrībai “Pils 40” iedzīvotāji katru mēnesi maksās apsaimniekošanas maksu, kas atstāta līdzšinējā apmērā (0,43 eiro par kvadrātmetru), un par koplietošanas telpu elektrību.

“Alūksnes namos” netiek saklausīti
M.Bitaine atzīst, ka lēmumam par atdalīšanos no “Alūksnes namiem” bijuši vairāki iemesli. “Alūksnes nami” bija Pils ielas 40.nama apsaimniekotāji kopš 2006.gada, bet mājas pārvaldīšanas tiesības bija pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
“Esam “Alūksnes namos” vērsušies ar vairākiem jautājumiem, bet palīdzību neesam saņēmuši. Piemēram, mūsu mājai vairs nav veļas žāvētavas – līdz šim mirklim neesam saņēmuši iespējamā risinājuma piedāvājumu. Vasarā “Alūksnes nami” bez mūsu piekrišanas sāka virzīt Pils ielas 40. daudzdzīvokļu mājas iekšpagalma sakārtošanas projektu, lai gan mēs tam nebijām piekrituši un nebijām ko tādu pasūtījuši. Mājas uzkrāto naudu šobrīd taupām siltumtrases, ūdens un kanalizācijas sistēmas remontdarbiem. Neņemot to vērā, “Alūksnes nami” no mūsu mājas atskaitīja 121 eiro par projekta sagatavošanu, kas paredzētu labiekārtot mūsu un blakus esošās mājas Pils ielā 38 iekšpagalmu, bet visu naudas summu atskaitīja tikai no mūsu mājas! Lai gan pēc tam no “Alūksnes namu” valdes locekļa Armanda Musta saņēmām vēstuli, ka pusi summas mums atskaitīs atpakaļ, vēl līdz šai dienai tas nav noticis. Par zāles pļaušanu vasarā “Alūksnes nami” mums nespēj uzrādīt tāmi, kas apliecinātu pakalpojuma izmaksas, vien atbild, ka to veicot individuālā darba darītājs. Dzīvokļu īpašnieki jau pirms vairākiem gadiem bija nolēmuši, ka māju katru gadu apdrošināsim, bet ar šo gadu “Alūksnes nami” mums šo apdrošināšanu ir izbeiguši – arī bez mūsu ziņas,” stāsta M.Bitaine.

Panāk skaitītāja nomaiņu
SIA “Alūksnes nami” sapulcē pārstāvēja juriste Māra Kauliņa. Viņa atzina, ka mājas Pils ielā 40 iedzīvotāji savas mājas pārvaldīšanu ir jau uzņēmušies, “Alūksnes nami” ar decembri no šīs mājas vairs neiekasē apsaimniekošanas maksu. Viņa arī norādīja, ka Pils ielas 40.mājas vecākā dzīvokļu īpašnieku vārdā varējusi vērsties “Alūksnes namos” un izrunāt visus neskaidros jautājumus. M.Kauliņa arī atgādināja, ka visu jautājumu risināšana ir dzīvokļu īpašnieku kompetence – dzīvokļu īpašniekiem jānobalso par katru jautājumu, kas saistās ar mājas apsaimniekošanu, līdzekļu izlietojumu.
Mājas iedzīvotājs Jānis Serpovskis iebilda, ka “Alūksnes namos” esot tāda atmosfēra, ka mājas vecākā un iedzīvotāji tur baidoties iet. “Mājas vecākā nevar pat vairs aiziet veikalā un uz rēķina nopirkt elektrisko spuldzīti, lai ieskrūvētu mājas koplietošanas telpās, jo viss iet caur “Alūksnes namiem”, koplīgumā noteikts, ka māja saimnieciskajiem izdevumiem var tērēt līdz 142 eiro. “Alūksnes nami” mums ilgi nevarēja saremontēt sistēmu, lai nebūtu tik liela ūdens starpība starp rādījumiem dzīvokļos esošajos ūdens skaitītājos un mājas kopējā ūdens skaitītājā. Paši gājām un rosinājām to beidzot izdarīt. Kad iepriekšējā sapulcē runājām ar “Alūksnes namu” pārstāvjiem, viņi teica: “Ja jums kaut kas nepatīk, taisieties prom! Tā arī darām,” sacīja J.Serpovskis. M.Bitaine piebilda, ka iepriekš mājas ievadskaitītājs esot uzrādījis 12,5 kubikmetrus ūdens patēriņa diennaktī. Skaitītāju nomainīja, un tagad rādījums uz māju diennaktī esot vairs tikai 7,5 kubikmetri.

Nevēlas pārņemt parādus
Mājas iedzīvotāji atzina, ka, atdaloties no “Alūksnes namiem”, nevēlas pārņemt mājas parādsaistības, kas veidojušās no iedzīvotāju laikus neveiktajiem komunālajiem maksājumiem - to piedzīšanai esot jāpaliek “Alūksnes namu” ziņā. Šobrīd mājas Pils ielā 40 kopējais parāds ir 15 961 eiro, savukārt uzkrājums ir 12 483 eiro. M.Kauliņa norādīja, ka atdaloties saistību pārņemšana notiks saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pantu “No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana”, slēdzot vienošanos starp “Alūksnes namiem” un biedrību “Pils 40”.
“Decembrī aicinām visus Pils ielas 40.mājas iedzīvotājus norēķināties par izmantotajiem pakalpojumiem, lai parāda summa samazinātos. Parāda dzēšanai netiks ņemta nauda no mājas uzkrājuma, bet “Alūksnes nami” tos cedēs (nodos savas prasījuma tiesības citai personai - red.),” sacīja M.Kauliņa. Viņa uzsvēra, ka parādu piedziņa ir veikta, pamatojoties uz pušu starpā noslēgto līgumu, spēkā esošajiem likumiem („Dzīvokļa īpašuma likums”, Civillikums, Civilprocesa likums) un normatīvajiem aktiem, iesniedzot prasības pieteikumus par parāda piedziņu tiesā un nododot zvērinātam tiesu izpildītājam saistības piespiedu izpildei, vēršot piedziņu uz parādnieka ienākumiem un nekustamo īpašumu, pārdodot to izsolē. “Ja otrajā izsolē dzīvokli nenopērk, jāsniedz jauna prasība, jāmaksā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, bet to biedrība izjutīs, kad pati sāks to visu darīt. Kamēr tiek sniegta jauna prasība, personai likums atļauj turpināt dzīvot dzīvoklī, lietot ūdeni, siltumu, kanalizāciju un, nemaksājot par to visu, parādu krāt vēl lielāku,” sacīja M.Kauliņa. Viņa aicināja iedzīvotājus vēl vērsties “Alūksnes namos” un rast atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Iedzīvotāji atzina, ka tos nosūtījuši vēstulē un gaida atbildi.

Parādi – arī pašvaldības dzīvokļos
Sapulcē iedzīvotāji aktualizēja sasāpējušo jautājumu par pašvaldības dzīvokļiem. Pils ielas 40.mājā tādi ir trīs. Īrnieki tajos mainās diezgan bieži un veido parādus, jo nenomaksā komunālos rēķinus un pāriet dzīvot citur. Vienu šādu dzīvokli izdevās pārdot izsolē, bet tas nedzēsa visu parāda summu. Iedzīvotāji rosināja Alūksnes novada pašvaldību kā šo dzīvokļu īpašnieci nomaksāt uzkrātos parādus. “Kāpēc mums ir jāmaksā par tiem cilvēkiem, kurus šajos dzīvokļos izmitina pašvaldība un kuri paši nemaksā? Tās bija maznodrošinātas personas, turklāt arī daudzbērnu ģimene, uzkrājot parādus! Turklāt daudzbērnu ģimenei pašvaldība mūsu mājā ierādīja vienistabas dzīvokli. Kāpēc “Alūksnes nami” nevar piedzīt parādu no īpašnieka – Alūksnes novada pašvaldības?” jautāja iedzīvotāji.
M.Kauliņa skaidroja, ka likums “Par dzīvojamo telpu īri” reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas. “Tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. Īrnieks, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir atbildīgs par komunālo pakalpojumu samaksu un parāds tiek piedzīts no īrnieka. Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā. No mājas uzkrājuma līdzekļiem netiek apmaksāti šo īrnieku uzkrātie parādi. Īrniekiem, kuri ir maznodrošināti vai trūcīgi un nevar norēķināties par pakalpojumiem, jāvēršas Sociālajā dienestā pēc palīdzības. Kamēr pašvaldības dzīvoklī nav īrnieka, maksājumus sedz pašvaldība,” sacīja M.Kauliņa.

Iebildumus necels
SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts “Alūksnes Ziņas” informē, ka Pils ielas 40.mājā 57 dzīvokļi pieder privātīpašniekiem un 3 – Alūksnes novada pašvaldībai, kas deleģējusi “Alūksnes namiem” to pārvaldīšanas tiesības. “Ja dzīvokļu īpašnieku kopums šādu ēku vēlas apsaimniekot pats, tas viņiem nav liegts, turklāt mājas pārvaldīšanas tiesības Pils ielas 40.mājai ar pašvaldības lēmumu nodotas jau pirms vairākiem gadiem. Saimniekošanas metodiku nosaka dažādas juridiskas formas: biedrība, SIA, individuālais komersants, kas ir sertificēts apsaimniekot nekustamos īpašumus. Ja viņi šādu ceļu vēlas iet un viņiem tam ir pamatojums, tad mēs necelsim nekādus iebildumus, ja viss notiek atbilstoši likumam un iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar esošo apsaimniekotāju. Noslēgto apsaimniekošanas līgumu ar SIA “Alūksnes nami” Pils ielas 40.nama iedzīvotāji nav ievērojusi pilnībā, tas mums liek aizdomāties un rada bažas, vai viņu turpmākajās darbībās visas procedūras tiks veiktas dzīvokļu īpašnieku interesēs un saskaņā ar likumu. Nenoliedzu, ka varbūt mūsu bažas ir nevietā un Pils ielas 40.nama iedzīvotāji ir uzrakstījuši saimnieciskās darbības plānu, kas būs saprotams un pieņemams visiem dzīvokļu īpašniekiem,” atzīst A.Musts.
Viņš pieļauj, ka šobrīd visiem dzīvokļu īpašniekiem vēl nav izpratnes par notikušo un iespējamajām indikācijām, kas var būt tuvāko mēnešu vai pusgada laikā. “Iemesls atdalīties ir arī tas, ka atsevišķi jautājumi ar “Alūksnes namiem” nav atrisinājušies pēc Pils ielas 40.nama iedzīvotāju vēlmēm, bet kašķi jau var atrast arī uz tukša laukuma. Pils ielā 40 ir aktīva iedzīvotāju grupa, kas uzņēmusies kuģi virzīt. Lai viņiem veicas!” saka A.Musts.

Visu regulē koplīgums
Komentējot M.Bitaines nosauktos iemeslus, kādēļ māja nolēmusi atdalīties, A.Musts uzsver, ka visu apsaimniekošanas darbību norisi regulē noslēgtais koplīgums un dzīvokļu īpašnieku kopumam esot jāizrāda arī iniciatīva jautājumu risināšanā.
“Līgumā ir punkti, kas paredz pienākumus un atbildību ne tikai vienai pusei, bet arī otrai. Šīs vasaras vidū Pils ielas 40.mājai mainījās mājas pārvaldniece – mājas iekšējās lietas nav pilnībā caurspīdīgas, tādēļ “Alūksnes namiem” ir zināmas bažas par to, vai nebūs tā, ka pēc pusgada pie mums vērsīsies daļa mājas iedzīvotāju, ka netiek galā ar kaut kādiem jautājumiem. Savukārt šovasar, “Alūksnes namiem” veidojot iekšpagalmu projektu, bija jāņem vērā arī blakus esošās Pils ielas 38. daudzdzīvokļu mājas intereses. Dzīvokļu īpašnieki par šo projektu savstarpēji nevienojās, tādēļ šobrīd tas “Alūksnes namos” ir iesaldēts un nolikts arhīvā. Ja runājam par veļas žāvētāju, tad jāuzsver, ka Pils iela 40.māja nomāja zemi no blakus esošās privātpersonas, kura uzteica līgumu un piedāvāja citas izmaksas, līdz ar ko puses vairs nevienojās. Kur tur vainīgi “Alūksnes nami”? Zāle ap māju netika nopļauta mirklī, kad viņiem vajadzēja – tūlīt uzreiz, bet gan nākamajā dienā. Dzīvokļi īpašnieki varēja arī paši nolīgt kādu pašnodarbinātu personu zāles nopļaušanai, kurai “Alūksnes nami” pēc tam apmaksātu sniegto pakalpojumu,” komentē A.Musts.

Par parādiem vienosies
A.Musts atzīst, ka visgrūtāk Pils ielas 40.mājai, atdaloties no “Alūksnes namiem”, būs vienoties par mājas parādiem. “Viņi grib paņemt tikai skaisto pusi ar uzkrāto naudu no apsaimniekošanas maksas, bet slikto pusi ar parādiem atstāt sliktajiem “Alūksnes namiem”. Tā tas droši vien nenotiks – šādus parādus var arī cedēt jeb pārdot trešajai personai, esam konsultējušies citos namu apsaimniekošanas uzņēmumos, kā viņi rīkojas šādos gadījumos,” saka A.Musts. uz jautājumu vai pēc iedzīvotāju ierosinājuma Alūksnes novada pašvaldība savos trīs dzīvokļos Pils ielas 40.mājā varētu nomaksāt īrnieku uzkrātos parādus, A.Musts atbild – atdalīšanās ir komplicēts process, kurā taps arī pieņemšanas – nodošanas akts un vienošanās par šo jautājumu.
“Alūksnes novada dome “Alūksnes namiem” deleģējusi pašvaldības dzīvokļu pārvaldīšanas tiesības. Mēs varam vērsties pie pašvaldības, rosinot parādus dzēst, bet pašvaldība var arī jautāt, ko esam darījuši, lai šādu parādu nebūtu un kā tas vispār pieļauts. Apzinos, ka iepriekšējā “Alūksnes namu” vadība, kas palaikam mainījās, nav rosinājusi pašvaldības SIA darbiniekus vajadzīgajā līmenī šos jautājumus risināt: gan ātrāk, gan tā, lai tas būtu pārējo dzīvokļu īpašnieku interesēs. Diemžēl tā ir – tas man jāatzīst. Protams, pašvaldība var arī nolemt, ka šie parādi jāsedz, norādot, no kādiem līdzekļiem to darīt. Līdztekus tam šobrīd aktuāls ir arī jautājums, ko darīt ar mirušo personu parādiem,” saka A.Musts un piebilst, ka viss plūst un mainās: ja viena māja vēlas atdalīties no “Alūksnes namiem”, tad kāda cita šobrīd interesējoties, kā kļūt par “Alūksnes namu” klientiem. ◆

Komentārs

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis:
“Tas jau gan būtu skaisti, ja gadījumos, kad kāds nesamaksā par pakalpojumiem, mēs palaikam varētu mainīt pārvaldniekus, uzkrāt arvien jaunus parādus un nevienam nemaksāt! Jārīkojas, kā likumā rakstīts – izbeidzot apsaimniekošanas attiecības, jaunais īpašnieks pārņem visu: gan līdzekļu uzkrājumu, gan saistības. Nevar tā: naudu mēs gribam, par izdarīto pasakām paldies, bet parādi uz mums neattiecas... Daudzdzīvokļu mājās Latvijā nereti kopš padomju laikiem vēl saglabājies princips: dzīvoklis mūsu, māja nav mūsu un tas uz mums neattiecas. Bet arī māja ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīgs īpašums! Ja kāds no mūsu grupas ir bijis negodīgs un nav laikus veicis maksājumus, par to nevar vainot kādu no ārpuses. Piemēram, mēs taču nesakām sētniekam: “Klau, te viens nesamaksāja, tīri mazāku platību, mēs tev nevaram samaksāt pilnu algu!” Tas, ka apsaimniekotājam uzteicam darbu, ir tikai normāli, bet tad arī pārņemam parādus, paši tos cedējam un piedzenam.
Ja mājā, kas atdalās, ir pašvaldībai piederoši dzīvokļi, kuru īrnieki uzkrājuši parādus, tad pašvaldības pienākums ir šos parādus nomaksāt. Ar ko pašvaldība ir baltāks īpašnieks nekā jebkurš cits? Nav! Pašvaldībai ir jāatbild par personām, kuras tā ielaiž savos dzīvokļos! Pašvaldībai kā īpašniecei ir jāsamaksā ar īpašumu saistītie maksājumi un tālāk jācīnās ar īrniekiem, kurus pati dzīvokļos ielaidusi. Daudzviet šajā procesā iesaistās pašvaldības uzņēmumi – namu pārvaldnieki, kuriem pašvaldība deleģējusi to veikt, bet pēc būtības pārvaldnieks šajās attiecībās nemaz nav iesaistāms, jo tās ir īpašnieka un īrnieka attiecības. Pārvaldniekam, savukārt, ir attiecības ar dzīvokļa īpašnieku - pašvaldību.
Ja biedrības “Pils 40” gadījumā pašvaldība ir trīs dzīvokļu īpašniece, tad pašvaldībai ir jānomaksā parādi. Ja atdaloties šo parādu cedētu, tad biedrībai uzreiz jādod tiesā prasība pret pašvaldību kā šo dzīvokļu īpašnieci, prasot, kādēļ nav norēķinājusies. Esmu pārliecināts, ka pašvaldībai šajā gadījumā būs negatīvs tiesas spriedums. Pašvaldība var tālāk risināt attiecības ar saviem īrniekiem, bet attiecībā pret māju, kas atdalās, pašvaldība kā īpašniece ir atbildīga.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atsakās no “Alūksnes namu” pakalpojumiem

Kategorijas