Katru dienu ne, taču saprātīgai lietošanai nav ne vainas

2015. gada 23. decembris 00:00

“Zināt, ko es tagad daru? Tieši veru vaļā mikroviļņu krāsni un lieku iekšā sviestu, lai tas kļūtu mīkstāks. Cepšu pīrāgus,” Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane iesāk sarunu par to, vai un cik kaitīgas ir mikroviļņu krāsnis. Tās ir daudzās mājās, sabiedriskajās iestādēs, biroju virtuvēs. Mikroviļņu krāsni izmanto bērni, pārnākot no skolas, ja vecāku nav mājās. Tās ir energoefektīvas, ērtas, bet vai tiešām mikroviļņu krāsns ir labākā vieta, kur gatavot maltīti?

Labāk uzsildīt, nevis
apēst pusfabrikātu
Par mikroviļņu staru slikto ietekmi uz veselību internetā atrodami stāsti, kas viens par otru šausmīgāki – izraisa vēzi un pat nāvi, tiek nogalināta ēdiena uzturvērtība, maltīte tiek uzsildīta bīstami karsta utt. Taču nozīmīgu pētījumu par kaitīgumu nav, saka L. Neimane. “Es pat dažreiz studentes patramdu, lai paskatās, pameklē. Tādi lielāki darbi par to nav rakstīti, taču nekas tāds, kas liecinātu par mikroviļņu krāsns milzīgu kaitējumu, nav atrasts,” viņa klāsta.
Pēdējo apmēram 70 gadu laikā nav veikti daudzi un apjomīgi pētījumi par mikroviļņu ietekmi uz cilvēka veselību. Mikroviļņi, līdzīgi kā bezvadu interneta, virszemes televīzijas u.tml. viļņi, ir elektromagnētiskie viļņi. Pasaules Dabaszinātņu fonda mājaslapā norādīts, ka mikroviļņu radiācija ietekmē visus dabiskos procesus mūsu organismos un dabā.
“Es nesaku, ka vajag katru dienu gatavot mikroviļņos, taču ēdiena uzsildīšana tajā nav nekas slikts. Ja vajag pasildīt vienu porciju, labāk ir nevis ņemt lielo katlu, bet pasildīt mikroviļņu krāsnī. Tāpat ar skolēniem, kuri mājās pēc skolas ir vieni paši – labāk lai izmanto mikroviļņu krāsni, nevis apēd kādu pusfabrikātu,” pamato dietoloģe.

Nav pamata
gatavošanas metode
Amerikāņu ārsts Edvards Grūps Amerikā bāzētajā Veselības centra mājaslapā uzsver, ka mikroviļņu ietekmē mainās ēdiena struktūra, mazinās tā uzturvērtība: “Pēdējos 30 gadus zinātne un pētījumi ir veikuši lielu ceļu, lai palīdzētu saprast, kā mikroviļņi ietekmē proteīnus, antioksidantus un ēdiena uzturvērtību kā tādu. [..] Tā vietā, lai lietotu mikroviļņu krāsni, kā pamatu savai diētai izmantojiet neapstrādātu ēdienu! Ja jūs tomēr gatavojat, tad tvaicējiet vai cepiet!”
“Gatavot tikai mikroviļņos katru dienu – protams, tas būtu muļķīgi,” piekrīt L. Neimane. “Taču mazu porciju uzsildīšanai vai kā atkausēšanas metodi – tas veselībai kaitējumu nenodarīs.”

Dažiem produktiem
mikroviļņi der labāk
Viens no izplatītākajiem mītiem – gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, zūd tā uzturvērtība. Jēlas Universitātes (ASV) Profilakses izpētes centra direktors Deivids Kacs tam nepiekrīt: “Mikroviļņi uzturvielu daudzumam īpašu kaitējumu nerada.” Pēc viņa teiktā, jebkurš gatavošanas veids ietekmē ēdiena ķīmisko sastāvu un tā uzturvērtību. Piemēram, vitamīna C daudzumu vai Omega 3 taukskābju uzturvērtību ietekmē jebkura paaugstināta temperatūra, turklāt arī dārzeņu uzturvērtība, kā zināms, pazeminās, ja tie tiek gatavoti vārošā ūdenī. Šā iemesla dēļ atsevišķu produktu gatavošana mikroviļņu krāsnī, kur nav vajadzīgs ūdens, var būt pat veselīgāka.

Šokolādes batoniņš
kabatā izkūst
Mikroviļņu sildošais efekts tika atklāts nejauši. To izdarīja 1945. gadā kāds inženieris, strādājot radaru izstrādes kompānijā ASV un pētot mikroviļņus. Kādu dienu viņam kabatā bija šokolādes batoniņš, kas sācis kust. Sapratis, ka pie vainas varētu būt mikroviļņi, viņš veica eksperimentu, ēdienu ievietojot metāla kastē ar tiešu mikroviļņu starojumu, un ēdiena temperatūra strauji kāpusi. Inženieris savu izgudrojumu patentēja.
Pirmo reizi mikroviļņu krāsnis tika izstrādātas Otrā pasaules kara laikā Humboltu universitātē Berlīnē ar mērķi piegādāt kareivjiem karstu ēdienu. Vācu zinātnieki veica pārbaudes, lai noskaidrotu, kā šādi gatavots ēdiens ietekmē cilvēka veselību. Rezultāti uzrādīja lielu risku, un mikroviļņu krāšņu izmantošanu Vācijā aizliedza. Pēc kara krievu zinātnieki atkārtoja vāciešu pētījumus, gūstot tādus pašus rezultātus. Mikroviļņu krāsnis aizliedza arī Padomju Savienībā. Abās valstīs aizliegumu atcēla 90. gadu sākumā. ◆

EKSPERIMENTS
20. gadsimta beigās skandalozu pētījumu veica Šveices pārtikas zinātnieks Hanss Ulrihs Hertels kopā ar Lozannas Universitātes bioķīmijas profesoru, Šveices Tehnoloģiju institūta līdzstrādnieku Bernardu Blanku.
Eksperiments ilga divus mēnešus, tā mērķis bija izzināt, kādu ietekmi uz organismu atstāj pārtika, kas gatavota mikroviļņos. Eksperimentā piedalījās astoņi cilvēki vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Eksperimenta laikā nebija atļauts lietot alkoholu, nikotīnu un nodarboties ar seksu. Divas līdz piecas dienas dalībnieki saņēma dažādos veidos gatavotu pienu un dārzeņus – neapstrādātā veidā no bioloģiskās saimniecības, konvencionālajā krāsnī gatavotus dārzeņus un pienu, to pašu, sildītu mikroviļņos, veikalā pirktu pasterizētu pienu, kā arī saldētus un atkausētus dārzeņus.
Eksperimenta dalībniekiem pirms un pēc ēšanas tika ņemti asins paraugi. Dati apliecināja, ka tiem, kuri ēda ar mikroviļņiem apstrādātus dārzeņus un pienu, salīdzinot ar tiem, kuri saņēma neapstrādātu vai konvencionāli sagatavotu ēdienu, tika novērotas izmaiņas asins ainā. Dažādi asins ainu rezultāti zinātniekam ļāva secināt, ka mikroviļņu enerģija pēc krāsns izslēgšanas tomēr saglabājas apstrādātajā pārtikā un induktīvi nokļūst cilvēka organismā. Pētījumā iegūtos datus par mikroviļņu ietekmi uz cilvēku H.U. Hertels raksturoja kā anēmiskus, raksturīgus deģeneratīviem organisma procesiem.
Šveices Mājsaimniecības iekārtu ražotāju un piegādātāju asociācija, pamatojoties uz Cīrihes Tehnoloģiju institūta atzinumu par pētījuma apšaubāmajiem rezultātiem, iesūdzēja abus Šveices zinātniekus tiesā. Tiesa lēma, ka H.U. Hertels vairs nedrīkst izteikt publiskus apgalvojumus par mikroviļņu krāšņu apdraudējumu veselībai. Zinātnieks iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesā pretprasību pret Šveices valdību. Strasbūras Cilvēktiesību tiesa atzina, ka pret H.U. Hertelu izvirzītās apsūdzības nav bijušas pamatotas.

FAKTI

◆ Mikroviļņu krāsnis ēdiena pagatavošanai izmanto 90 procenti Amerikas mājsaimniecību.
◆ 1947. gadā izlaistā pirmā komerciālā mikroviļņu krāsns “Radarange” bija 1,8 metrus augsta un 340 kilogramus smaga. Tā maksāja 5000 dolāru.
◆ Pirmais ēdiens, kas nejauši uzsildīts ar mikroviļņu palīdzību, ir šokolādes batoniņš kāda inženiera kabatā. Pirmais ēdiens, kas apzināti gatavots mikroviļņos, ir popkorns. Kā otrais ēdiens tika mēģināta ola, taču tā eksplodēja viena eksperimenta dalībnieka sejā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Katru dienu ne, taču saprātīgai lietošanai nav ne vainas

Kategorijas