Maskām jārada prieks

2015. gada 23. decembris 00:00

2046

(Turpinās no 1.lappuses)
Svētkos, kad ar acīm, ausīm un garu baudām koncertu, izrādi vai citu priekšnesumu, vienmēr pamanām arī mākslinieku tērpus un skatuves dekorācijas, tāpat kā vienmēr ir cilvēki, kuri to visu rada un bieži paliek aizkadrā. Tāda ir arī alūksniete, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotāja Lusine Petrosjana-Golubeva.
“Sprīdītī” viņa strādā kopš 2000.gada, šobrīd ir 4.grupas skolotāja. Kopā ar citām kolēģēm no “Sprīdīša” ir arī grāmatu līdzautore dažādu metodisko materiālu izstrādē pirmsskolas izglītībā. Viens no pēdējiem spilgtākajiem uzvedumiem, kuros daudzi alūksnieši varēja vērot arī Lusines radošās prasmes, bija bērnudārza “Sprīdītis” kolektīva šoruden iestudētā iestādes jubilejas izrāde “Slavenais pīlēns Tims” uz Alūksnes Kultūras centra Lielās skatuves, kas pārsteidza ar visu – skaistiem tērpiem, košām dekorācijām un profesionālu izpildījumu.

Dara to, kas patīk
L.Petrosjana-Golubeva atminas, kad pašai piedzima mazais, bijis daudz brīva laika, ko aizpildījusi ar mīksto mantiņu šūšanu, jo ir arī šuvēja. Vēlāk Lusine sāka strādāt bērnudārzā “Sprīdītis”, kur arī šuvējas prasmes lieti noderēja. “Man tas patīk, ir prasme to darīt un padodas, tādēļ šo prasmi joprojām turpinu attīstīt un izkopt,” viņa saka.
Bērnudārzā Lusines radošās idejas parasti tiek īstenotas, gatavojoties pasākumiem, “Sprīdīša” jubilejas izstādēm. Tad attīsta ideju, piemeklē vajadzīgos materiālus un rada – gan dekorācijas skatuvei, gan maskas pasākumu, izrāžu tēliem. “Bērnudārza jubilejas izrāžu tapšana vienmēr ir komandas darbs – es radu dekorācijas, zāles noformējumu, iesaistos tērpu veidošanā. Arī citas bērnudārza darbinieces ir ļoti radošas un pašas rada skaistus tērpus. To, kāda būs maska, dekorācijas, nosaka izvēlētais literārais darbs, ko iestudējam. Pa šiem gadiem bērnudārzam jau izveidojusies rekvizītu bāze, ko nereti atliek tikai pielāgot,” stāsta L.Petrosjana-Golubeva. Viņa atzīst, ka šobrīd radīt masku ir vienkāršāk nekā pirms gadiem divdesmit, jo pieejami daudz un dažādi materiāli. “Agrāk varējām pāršūt mammas vecās kleitas un tēta kreklus, izmantot dziju un kādus dabas materiālus. Tagad pieejams jebkāds materiāls, vajag tikai naudu,” viņa saka.

Svarīgākais ir īstuma efekts
Vēl šodien L.Petrosjanai-Golubevai spilgti atmiņā palikusi izrāde “Nezinītis un viņa draugi”, ko “Sprīdīša” kolektīvs iestudēja 2012.gadā kā jubilejas izrādi, jo tai veidoja interesantas dekorācijas no plēves un plastmasas – lielas puķes un citu, visu radot neparastu. “Mans darbs sākas jau līdz ar mēģinājumiem, kad vēroju, ko dara izrādes tēli, kā viņi kustas un kur izvietot dekorācijas, lai tās netraucētu, un uzklausu visas vēlmes - galvenais ir aktieris un tas, lai viņam būtu ērti. Labākās idejas tam, kā visu īstenot, rodas vakarā pirms gulētiešanas vai rītā pamostoties,” viņa smaidot saka.
Lusine atzīst, ka masku radīt var visam, tāpat kā dekorācijas: jautājums tikai, cik daudz laika tam vajadzēs. “Lai visam piešķirtu efektīgu skatu, vajag daudz materiālu, bet arī ar nelielu materiālu daudzumu var izdarīt daudz labu lietu. Kā panākt īstuma efektu? Galvenais - neko nesarežģīt! Katrai maskai ir knifiņi, kas norāda, kas tas ir par tēlu. Ja masku veido pārāk sarežģīti un pārsātinot materiālus, krāsas, tad zūd arī īstuma efekts, jo to rada vienkāršība. Savulaik esam “Sprīdītī” iestudējuši arī izrādi par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, un Brālīti. Veidojot Karlsona masku, bija jāpiepūlas, lai radītu efektu, ka uz Karlsona muguras esošais propellers tiešām griežas! Bet izdevās, iesaistot vīriešus un viņu tehniskās zināšanas. Tas arī ir visgrūtākais – radīt šos knifiņus, kas gādā par īstuma efektu. Toties, redzot Karlsona propelleru, kas griežas, bērniem acis mirdzēja un iepletās brīnumā – tas arī ir galvenais! Bet mans galvenais satraukums toreiz bija, lai šis radītais propellers darbotos visās izrādēs, jo izrādījām vairākas,” smaidot atceras L.Petrosjana-Golubeva. Tādēļ visas izrādes viņa vēro zāles aizmugurē vai aizkulisēs turpat līdzās un vienmēr ir gatava vajadzības gadījumā kaut ko pielīmēt, piešūt, pārzīmēt...

Bērnu maskas - mīļākas
L.Petrosjana-Golubeva stāsta, ka visvieglāk ir izveidot dažādu dzīvnieku maskas. “Man labāk patīk šūt bērnu, nevis pieaugušo maskas, jo bērnu maskas ir mīļākas: tās radot, var vairāk izpausties. Pieaugušo maskas ir nopietnākas, biežāk - sliktie tēli. Maskai jābūt tādai, lai bērnam, to ieraugot, nav bail. Vērojot izrādes un tēlus, kuros iejūtas bērni, jāsecina – bērniem patīk tie tēli, kuri dara kaut ko neparastu un piesaista uzmanību,” saka L.Petrosjana-Golubeva.
Kā bērnudārza skolotājai arī viņai pašai nācies iejusties dažādos tēlos, piemēram, attēlojot dažādus dzīvniekus, putnus, Ziemassvētku rūķi. “Feja gan neesmu bijusi (smejas)! Man ļoti patika saucēja loma, kad uz bērnudārza jubileju iestudējām Annas Brigaderes lugu “Sprīdītis”,” viņa atklāj.
L.Petrosjana-Golubeva uzskata, ka bērniem jāļauj izspēlēt arī sliktos tēlus, piemēram, ejot no mājas uz māju un prasot saldumus no amerikāņiem pārņemtajos Helovīnos. “Man nav pretenziju ne pret Helovīna svētkiem, ne to maskām, jo bērniem vajag izdzīvot arī slikto tēlu un notēlot mošķi. Tiesa, šādas maskas es nevēlētos veidot – tās lai iegādājas veikalā. Savukārt, ja runājam par maskām un tēliem, kas sastopami latviešu folklorā, tad jāatzīst, ka pamazām vērojama attālināšanās no tiem, jo šodien daudz kas notiek citādāk: laiks rit, un viss mainās. Mums “Sprīdītī” ir tradīcija atzīmēt visus latviešu gadskārtu svētkus – attēlojam visus dzīvnieku tēlus, piemēram, lāci, kazu un citus, lai bērniem tas ir saprotami, bet, piemēram, Nāves masku šodien vairs neizvēlamies,” viņa saka.

Maskai jābūt ērtai un drošai
Kad L.Petrosjana-Golubeva pati ir kā skatītāja kādā izrādē, viņa rūpīgi vēro gan tērpus, gan dekorācijas, jo arī tā var aizgūt idejas. “Tiesa, reizēm uz skatuves var būt lielas un krāšņas dekorācijas, skaisti tērpi, bet – izrādei nav satura… Tad nelīdz ne tērpi, ne dekorācijas. Kad šoruden uz Alūksnes Kultūras centra Lielās zāles skatuves izrādījām “Slaveno pīlēnu Timu”, man tā bija jauna pieredze, jo varēju apgūt, kā ar gaismām, skaņu un projekcijām tēlus un dekorācijas paspilgtināt,” viņa saka.
L.Petrosjana-Golubeva atzīst, ka maskai jābūt ērti lietojamai un drošai, īpaši, ja tā ir bērna maska. “Maskai jābūt vienkāršai un jārada bērnam prieks. To ieteicams veidot kopā ar bērnu, jo tad viņam būs lielāks prieks to valkāt. Internetā iegādājamās maskas parasti ir kostīmi – tajos bērniem ir grūti kustēties, ir karsti, lai gan tās ir skaistas un košas. To pašu efektu var panākt ar vienkāršu, pašu tamborētu cepurīti, kam piešūtas no filca darinātas austiņas. Manuprāt, pašu šūtās maskas nekad neizzudīs! Un bērnu vecāki ir ļoti radoši savā izdomā!” saka Lusine. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Maskām jārada prieks

Kategorijas