Cik nākamgad vajag attīstībai?

2015. gada 23. decembris 00:00

363

Alūksnes novada domē sākušās diskusijas par nākamā gada budžetu. Šobrīd ar pašvaldības finanšu komitejas decembra sēdes lēmumu administratīvajām teritorijām, skolām un bērnudārziem nosaukti budžeta kontrolskaitļi, vadoties no kā iestāžu vadītājiem tagad jāplāno savi nākamā gada budžeti.

Publiskās diskusijas starp deputātiem par nākamā gada budžetu sākās decembra tautsaimniecības komitejā, skatot jautājumu par kārtību, kā sadala pašvaldības budžeta līdzekļus. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers rosināja 2016.gada budžetā noteikt konkrētu procentuālo līdzekļu sadalījumu attīstībai un tautsaimniecībai.

Attīstībai – 18 procentus
“Dalot pamatbudžetu, vadāmies no valstī spēkā esošajiem likumiem, noteikumiem un no pašvaldības saistošajiem noteikumiem. To izdarot, pāri paliek finansējums, ko it kā definējam kā attīstības budžetu, tomēr kopumā tas nav precīzi definēts kā budžets novada attīstībai. Attīstībai šobrīd atvēlam tikai to, kas paliek pāri. Rosinu ar 2016.gadu noteikt konkrētu sadalījumu, ko paredzam kā attīstības budžetu. Tie varētu būt 18 % no pamatbudžeta, jo tad mēs attīstību varētu plānot ilgtermiņā,” skaidroja Dz.Adlers.
Šobrīd bieži gaida uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem vai atliek ieceres īstenošanu. Ja būtu precīzi zināms attīstības budžets, tad darbus varētu plānot 5 līdz 10 gadus uz priekšu no pašvaldības budžeta. Dz.Adlers uzsvēra, ka šāgada budžets ir 10 169 000 eiro, no kura tā dēvētais attīstības budžets bijis 15,65 %. 2016.gadā pašvaldības budžets plānots 10,4 miljoni eiro, kur attīstības budžets varētu būt vairs tikai 12,75 %.

Budžets jāskata kopumā
“Nesen, tiekoties ar novada uzņēmējiem, viņi atzina, ka pamatsāpe ir ceļu infrastruktūra. Lai sakārtotu ceļus pagastos, mums nepietiek tikai ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem – ja būtu noteikts attīstības budžets, katru gadu varētu sakārtot kādu stūrīti no pašvaldības ceļu tīkla pagastos. Ir muļķīgi, ka pašvaldība nevar sakārtot 700 metru ceļa posmu, kas uzņēmējam ir tik ļoti svarīgs! Kad citās budžeta sadaļās vajag papildu finansējumu, to vienmēr ņem no attīstības naudas – ja attīstības budžetu definētu ar saistošajiem noteikumiem, tā vairs nevarētu un būtu kārtība,” sacīja Dz.Adlers.
Deputāts Laimonis Sīpols daļēji piekrīt Dz.Adlera ierosinājumam, tomēr budžets esot jāskata kopumā, ņemot vērā visas nozares. “Novada domē par 2016.gada budžetu vēl vispār neesam diskutējuši. Pagastos iedzīvotāju skaits samazinās, budžets arī, bet neviens nedomā, ka teritorija jau no tā mazāka nekļūst un tāpat ir jāuztur – vai arī apmežosim to? Šobrīd novadā gribam īstenot daudzus projektus, bet nerunājam, cik maksās jauno objektu uzturēšana,” atzina L.Sīpols. Viņš arī vērsa uzmanību, ka ar 2016.gadu valstī mainīsies līdzekļu dalījums pašvaldībām.

No attīstības
uz pamatbudžetu
Deputāts Andis Zariņš atbalstīja Dz.Adlera ierosinājumu. “Lai katra nozare nosaka savas prioritātes un virza tās izskatīšanai. Arī izglītībai būs jāiekļaujas savā budžetā,” sacīja A.Zariņš. Deputāts Guntars Švolmanis atzina, ka Dz.Adlera priekšlikums ir atbalstāms, bet daudz vēl diskutējams. “Ja mēs kaut ko uzbūvējam, tā ir attīstības nauda, bet pēc tam būve ir jāapsaimnieko, un tad tie jau ir pamatbudžeta izdevumi. Jau šodien ir jādomā arī par 2017.un 2018.gada pašvaldības budžetu – ar laiku pienāks brīdis, kad novadā daudzas iesāktās lietas būs jāatmet un jālikvidē. Bet – ja neveicināsim attīstību, mēs nepelnīsim naudu, jo budžetam jābūt vērstam uz to, ka nopelnām,” sacīja G.Švolmanis.
Deputāts Ainars Melders pauda, ka novada attīstību nevajadzētu īstenot tikai uz pašvaldības rēķina, un piekrita tam, ka jābūt skaidram attīstības definējumam. “Jaunas darbavietas jārada uzņēmējiem, nevis pašvaldībai. Es neesmu pret attīstību. Laukus gan galīgi aizmirst nevajag, bet jāpārskata pašvaldības iepriekšējie lēmumi,” sacīja A.Melders.

Bez reformām to nevarēs
Deputāts Modris Lazdekalns norādīja, ka šobrīd nav gatavs balsot par konkrētu procentu attīstībai. “Ja attīstībai būtu 18 %, tad tie būs 552 000 eiro, kurus “noraus” visām citām nozarēm. Vai mēs esam tam gatavi?” viņš jautāja. Pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina norādīja, ka bez reformām izglītībā un sociālajā jomā, atteikšanās no samaksas par aizvietošanu, piemaksām ko tādu nevar izdarīt un arī tad ieguvums būšot tikai 2017.gadā, nevis jau nākamgad.
Dz.Adlers atzina, ka šādi grib aizstāvēt savas nozares intereses. “Ja raugāmies 10 gadus uz priekšu un ja tad nebūs Eiropas finansējuma, mēs nīksim ārā un neko tur nevarēsim izdarīt! Jāsaprot arī, ka novada budžetā aptuveni 30 % finansējuma saņemam no izlīdzināšanas fonda – tā jau mums ir kā dāvana,” viņš atzina.

Darbinieku maciņus
neaiztikt!
Novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova rosināja visas nozares skatīt kompleksi, jo, paredzot noteiktu procentu vienai nozarei, var veidoties situācija, ka nevarēs saplānot kopējo budžetu. “Šobrīd nevar citur ekonomēt kā uz administrācijas rēķina. Uz 2016.gada budžetu visu pašvaldības saistošo noteikumu izpilde jau ir iesniegta samazinātā apjomā. Šobrīd katra joma cīnās par savām prioritātēm. Deputāti aizskāra jautājumu, kur attiecināt izdevumus par jaunajām iestādēm. Piemēram, ja rekonstruētā Alūksnes Kultūras centra izdevumus attiecināsim tikai uz kultūras jomu, tad automātiski parakstām nāves spriedumu pilnīgi visiem pasākumiem un kultūras dzīvei, jo šī summa ir ļoti liela!” sacīja J.Čugunova. Dz.Adlers norādīja, “kāpēc uzreiz jāiet uz darbinieku maciņiem – vajag atcelt kādus saistošos noteikumus”. Arī G.Švolmanis uzskata, ka samazināt darbiniekiem atalgojumu nevajagot, bet jādomā par reformām.

Vadībai algas nepalielinās
Skatot šo pašu jautājumu decembra finanšu komitejā, domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosināja nenoteikt konkrētu procentu attīstībai. “Budžets ir jāskata kompleksi. Kamēr neesam vienojušies par sadalījumu, definējuši funkcijas, to nevar. Tas jāizdara uz 2017.gada budžetu, ja varam paspēt uz 2016.gada budžetu – lūdzu! Bet, zinot, kā mainās valsts attieksme pret pašvaldībām, šodien definēt attīstības procentu, nezinot izdevumu daļu, nevar, jo var iznākt tā, ka nevarēs nodrošināt pašvaldības pamatfunkcijas. Attīstībai atvēlētā summa katru gadu var mainīties atkarībā no ieņēmumiem. Ja šo procentu fiksēsim, tas būs kā bumba ar laika degli,” atzina A.Dukulis. Savukārt pašvaldības vadībai 2016.gadā algu palielinājums neesot paredzēts – algu palielinājums būšot tiem darbiniekiem, kam tas piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai algai, kas ar nākamo gadu būs par 10 eiro lielāka.
Paredzēts, ka janvārī domes komiteju sēdēs budžetu skatīs un diskutēs pa nozarēm. Plašas diskusijas gaidāmas arī par budžetā nesadalītajiem 300 000 eiro. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Cik nākamgad vajag attīstībai?

Kategorijas