Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grūtības pārvarēt palīdz rokdarbi

Diāna Lozko

2015. gada 23. decembris 00:00

1245

Alūksniete Zoja Dmitrenko veido īpašas akmentiņu gleznas. Priekšmeti viņas mājās nekad nav garlaicīgi, jo viņa prot iedvest dzīvību jebkurā lietā.

Rokdarbi ir veids, kā novirzīt domas
Z.Dmitrenko veidojusi gan kartītes, gan krelles, kā arī īpašas gleznas no akmentiņiem. “Kādreiz katru gadu braucu uz dienvidiem un no pludmalēm savedu dažādus akmentiņus un gliemežvākus. Redz, kā noderēja! Vasarā lielāko laika daļu pavadu dārzā, tāpēc rokdarbiem atliek laiks vien ziemā,” stāsta Z.Dmitrenko. Pirms 14 gadiem mūžībā aizgāja viņas dēls, un rokdarbi ir veids, kā palikt aizņemtai un novirzīt savas domas no dzīves grūtībām. “No rīta pamostoties ieslēdzu televizoru, lai justu, ka neesmu dzīvoklī viena pati. Arī mājdzīvnieka man nav, jo pa vasarām dzīvoju laukos. Tur gan mums ar kaimiņieni Veltu ir kopīgs kaķis, kurš pieklīdis no meža. Sākām viņu barot, un viņš ir ļoti liels un ļoti skaists. Ar Veltu esam draudzenes jau 40 gadus un iepriekš strādājām kopā pastā. Pati nāku no Igaunijas un uz Alūksni atbraucu 1967.gadā, jo mans vīrs bija no Zaicevas,” stāsta Z.Dmitrenko. Viņas vīrs, kurš arī nu jau ir aizsaulē, strādājis ilgus gadus par kinomehāniķi un kādu laiku strādājis arī slavenajā Alūksnes kinoteātrī “Liesma”. Viņš strādājis arī Pededzē un braukājis ar filmām pa citiem pagastiem, lai iepriecinātu ikvienu kino mīļotāju.

133 zeķu pāri – labdarībai!
Z.Dmitrenko saka, ka viņai patīk visāda veida rokdarbi, bet informāciju viņa nemeklē internetā. “Man ļoti nepatīk internets un man viņa arī nav. Izdomāju labāk lietas pa savam,” viņa teic. Pašreiz gan viņa vairs nenodarbojas ar glezniņu veidošanu, bet vairāk nododas zeķu adīšanai un savus saadītos zeķu pārus atdod labdarības vajadzībām. Tā, piemēram, trīs gadu laikā saadīti 133 zeķu pāri labdarības nolūkiem. “Tagad adu zeķītes arī bērniem, tā ka esmu aizņemta,” teic Z.Dmitrenko un tiem, kuri arī vēlas uzsākt veidot rokdarbus, iesaka nebaidīties un droši sākt, vien saprotot, kuri rokdarbi pašam iet pie sirds, kā arī kurus maciņš var atļauties. “Esmu mēģinājusi veidot krelles, bet tas ir dārgs prieks, jo pērlītes ir dārgas. Arī pārdot savus izstrādājumus nemāku, jo, neprotu tirgoties,” teic rokdarbniece. Tomēr viņa uzsver, ka ir svarīgi pelēko sev apkārt izdaiļot ar kaut ko gan aci, gan sirdi sildošu. ◆

Kategorijas