Vai tiešām grāmatu aktualitāte zūd?

2016. gada 8. janvāris 00:00

584

Diāna Lozko

Kāds “Alūksnes Ziņu” lasītājs vērsās redakcijā ar satraukumu par to, ka bibliotekāru akreditācija nosakot - 30 līdz 40 procentiem no bibliotēkā esošajām grāmatām jābūt izdotām pēdējos piecos gados. Ja grāmata nav bijusi pieprasīta piecus gadus, tā esot jānoraksta. “Vai tas nozīmē, ka bibliotēkās nu būs pieejamas tikai pieprasītākās grāmatas un, ja kāds par attiecīgo grāmatu neinteresēsies piecus gadus, to vienkārši norakstīs?” viņš jautāja. Vai tiešām cilvēki pēdējo gadu laikā lasa aizvien mazāk grāmatu?

Šādas komplektēšanas
politikas bibliotēkā nav
Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa uzsver, ka šādas komplektēšanas politikas bibliotēkā nav. “Galvenais jau ir cilvēku pieprasījums un vajadzības. Būtu ideāli, ja mums telpas atļautu lielāku krātuvi un mēs varētu glabāt grāmatas no visa novada bibliotēkām, kuras tajā brīdī nav pieprasītas. Publiskajai bibliotēkai nav jāuzkrāj grāmatas, šo funkciju veic Nacionālā bibliotēka. Jebkuru grāmatu varam iegūt no turienes, varam arī pasūtīt kopijas,” stāsta I.Ozoliņa.
Pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Dzidra Bauere uzsver, ka vecākās grāmatas netiek mestas ārā, lai vieta rastos jaunāk izdotajām. “Mūsu bibliotēkā, protams, krātuve ir maza un nav daudz vietas, kur nolikt grāmatas, taču norakstām tās grāmatas, kuras ir pavisam nolietojušās un apskādētas. Mēdz norakstīt arī tās grāmatas, kurām ir kādi divi vai trīs eksemplāri. Norakstītās grāmatas nokļūst makulatūrā,” stāsta Dz.Bauere.
Māriņkalna bibliotēkas vadītāja Rudīte Jaunzema, kura par bibliotekāri strādā jau kopš 1987.gada, stāsta, ka Māriņkalna bibliotēkai ir krājuma telpa, kas ļauj tur novietot mazāk izmantotās grāmatas. “Krātuvē tiek novietotas grāmatas, kuras vai nu dublējas, vai arī tiek mazāk lasītas,” stāsta R.Jaunzema.

Bērni līdz 4.klasei lasa aktīvi
Vēl kāda problēma, kura saistās ar literatūras aktualitāti, ir grāmatu lasīšanas vēlmes mazināšanās, kaut gan arī šī nebūt nav tik milzīga problēma, kā tas varētu sākumā šķist. Lai arī dzirdēti nostāsti, ka drīzumā viss, kas mums būs jālasa, tiks iestrādāts brillēs, tomēr tas nenozīmē, ka drukātais vārds iznīks pavisam.
Dz.Bauere stāsta, lai arī šķiet, ka interneta laikmetā vismazāk lasa mazākā paaudze, tā nebūt nav. “Bērni līdz 4.klasei lasa aktīvi. Mums ir laba sadarbība ar pirmsskolas iestādēm, un audzinātājas vedina bērnus uz lasīšanu. Mazāk bērni lasa tieši pēc 5.klases. Pirms trīs gadiem arī lielākās meitenes nāca lasīt skolas romānus, bet nu nenāk arī viņas. 8. un 9.klašu bērni nāk lasīt ļoti reti,” saka Dz.Bauere. Viņa novērojusi, ka ne visi bērni māk izmantot interneta resursus un bieži vien bērni spēlē datorspēles, taču tad, kad jāmeklē internetā informācija referātam, viņi nezina pat elementāras meklēšanas iespējas.
Lai bērnos attīstītu lasītprasmi jau kopš mazotnes, Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā tiek praktizēta skaļā lasīšana. “Kāds lasa labi, kāds sliktāk, taču bērni šādā lasīšanā ir jāiesaista. Ir ļoti daudz labu grāmatu, un bērnā lasītprieku var radīt arī vecāki. Vecāki varbūt domā, ka tas ir skolas darbs, bet, ja vecāks bērnu iesaistīs lasīšanā, viņam būs arī labāka valoda un ies labāk arī mācībās un studijās,” ir pārliecināta Dz.Bauere. Viņa uzskata, ka vēl kāds no bērnu kūtrās lasīšanas iemesliem varētu būt arī viņu noslogotība dažādos pulciņos, līdz ar ko lasīšanai vienkārši neatliek laika.

Pieejama pat kāda grāmata no 1919.gada
Savukārt pilsētas bibliotēkas otrajā stāvā atklājas citu vecuma grupu aina. Šo nodaļu visvairāk apmeklē tieši vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji. Bibliotekāre Flora Čubarova norāda, ka bibliotēkā vecākās paaudzes pārstāvji gan saskaras ar šķērsli – augstajām un stāvajām trepēm uz bibliotēkas otro stāvu, kas samazina tieši šīs paaudzes nākšanu uz bibliotēku.
“Lasītāju paliek mazāk, un jaunās tehnoloģijas tomēr grāmatas izkonkurē, lai gan vienmēr iecienīti ir bestselleri, detektīvi un “Lata romāni”. Jauniešu vēlme lasīt ir mazāka, kaut gan arī starp viņiem ir aktīvi lasītāji. Daudzi jaunieši lasa piespiedu kārtā, jo skolā ir noteikts ko izlasīt. Ja ir noteikts izlasīt romānu ar 200 lappusēm, tad jaunietis arī vēlas atrast grāmatu ar 200 lappusēm un negrib ņemt pretī grāmatu ar 205 lappusēm, jo tas jau ir par daudz. Agrāk jaunieši lasīja vairāk,” stāsta F.Čubarova. Runājot par vecākām grāmatām, F.Čubarova uzsver, ka tās glabājās krātuvē. Bibliotēkā ir pieejama pat kāda grāmata no 1919.gada, tāpēc nav pamata teikt, ka jaunie izdevumi aizvietos vecos.
Vidējās un vecākās paaudzes lasītājus visvairāk piesaista autobiogrāfiska literatūra. Vispopulārākā Alūksnes pilsētas bibliotēkā ir Harija Spanovska biogrāfija, taču iecienīta ir arī eksprezidenta Valda Zatlera biogrāfija. “Tagad cilvēki jau gaida Ulda Dumpja biogrāfiju, taču šī grāmata mums vēl ir apstrādes nodaļā. Cilvēki jau prasa, lai viņus ieliek rindā,” stāsta F.Čubarova.

Par cilvēku vēlmi lasīt nebūt nav jāuztraucas
Māriņkalna bibliotēkas vadītāja uzsver, ka cilvēkiem vēlme lasīt vienmēr būs, un atzīst, ka pagasta dzīvē ļaudīm nereti lasīšana kalpo kā veids, kas palīdz izrauties no ikdienas, kā arī depresijas. “Cilvēki lasa un ļoti aktīvi. Ir prieks par lasītājiem, un cilvēkiem bez lasīšanas var iestāties depresija, ja, piemēram, nav darba. Ar lasīšanu cilvēks var sevi pabarot garīgi. Cilvēkiem ļoti patīk bestselleri, kā arī latviešu autoru kriminālromāni. Patīk arī aktieru biogrāfijas un ezotēriska satura grāmatas. Interesējas arī par nozaru literatūru, bet bestselleri ļauj cilvēkiem atpūsties no politikas. Periodika un žurnāli ir ļoti iecienīta lasāmviela. Daudzi pagastā jau ir izbraukuši uz dzīvi kur citur, bet tik un tā cilvēki nāk lasīt. Nāk arī bērni, bet vairāk lasa pensionāri un mājsaimnieces,” stāsta R.Jaunzema.
Māriņkalnā esot pat kāda sieviete, kura, lai arī strādā ārzemēs, katru reizi, kad atbraucot, nāk uz bibliotēku pēc vairākām grāmatām, jo tik ļoti ir noilgojusies pēc latviešu valodas. “Bibliotēkā tiek izmantots arī internets gan maksājumu veikšanai, gan sludinājumu atrašanai,” novērojusi R.Jaunzema. Taču internets bibliotēkās var tik izmantots vēl plašākā veidā.

Ir savs elektroniskais
katalogs
I.Ozoliņa uzsver, ka bibliotēkās ir pieejams plašs informācijas klāsts, un atzīst, ka nebūt ne daudzi zina par visām iespējām, kuras sniedz bibliotēka, kā arī dažādas datu bāzes. Arī Alūksnes pilsētas bibliotēkai ir savs elektroniskais katalogs, kurā var aplūkot, vai kāda grāmata vai periodiskais izdevums ir atrodams kādā no novada bibliotēkām. Reģistrējoties var pagarināt grāmatu termiņus, kā arī pasūtīt grāmatas un tām pieteikties. Šim elektroniskajam katalogam pievienojušās arī novada sākumskolas, kā arī procesā ir ģimnāziju pieteikšanās.
“Katalogā varam redzēt arī tur pieejamās grāmatas, kuras ir gan bibliotēkās, gan to krātuvēs. Katalogs atrodams bibliotēkas mājaslapā “www.albibl.lv”, tajā atrodama informācija par grāmatām, novadpētniecību, kas sevī ietver izrakstus no laikrakstiem un pašvaldības dokumentiem. “Daudzi cilvēki nezina par šo iespēju, bet tieši tāpēc bibliotekāriem par to ir jāstāsta vairāk. Mums ir bibliotekārās stundas, kurās skolēniem un studentiem mācām izmantot elektroniskos katalogus un datubāzes. Šie katalogi atvieglo informācijas meklēšanu, un ir arī datubāzes, piemēram, “www.periodika.lv”, kurās grāmatas ir pieejamas pilnībā un var lasīt,” stāsta I.Ozoliņa, taču uzsver, ka daudzas datubāzes ir pilnībā pieejamas, pieslēdzoties bibliotēku bezvadu internetam. Citās vietās par pilnīgu informāciju būs jāmaksā.
Arī I.Ozoliņa piekrīt, ka nereti cilvēki, lai arī pieraduši pie interneta, nemāk tajā orientēties un atrast informāciju. ““Google” ir “google”, bet ir arī Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka vai, piemēram, jaunais portāls “www.diva.lv”, kurā pieejami digitalizētie video un audio materiāli un var atrast dažādu raidījumu ierakstus. Datubāzē “www.letonika.lv” pieejamas arī dažādas grāmatas, taču, izmantojot šo datubāzi no mājām, par to būs jāmaksā. Tie ir resursi, par kuriem cilvēki ļoti maz zina. Iespējas ir, un internetā var atrast ļoti daudz labu lietu. Bibliotēku tīkls piedāvā daudzas iespējas bez maksas, un par šīm iespējām būtu jāstāsta vairāk,” teic I.Ozoliņa.
Nevajadzētu satraukties par vecāko grāmatu vai neaktuālās literatūras izzušanu, bet gan jāvēršas bibliotēkā, lai atklātu plašās informācijas iespējas, kuras tā sniedz, kā arī nav jāuztraucas, ja kādas grāmatas nav bibliotēkas grāmatu plauktā. Tas nebūt nenozīmē, ka šī grāmata ir gājusi zūdībā. “Varbūt dzīves steigā mums ir mazāk laika paņemt un palasīt kādu grāmatu, taču mums ir pieejams arī cits informācijas piedāvājums. Šīs lietas ir jāsabalansē, bet nekas jau neaizstās grāmatu,” pauž I.Ozoliņa. ◆

Fakti

Labā iniciatīva!
Alūksnes pilsētas bibliotēkā var ienest grāmatas, kuras jūs vēlaties atdot kādam citam, kā arī paņemt kāda atstāto grāmatu vai laikrakstu sev! Galds šādai literatūrai atrodas netālu no Dzimtsarakstu nodaļas telpām blakus trepēm, kuras ved uz bibliotēkas otro stāvu.

Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir krietni aktīvākas
grāmatu lasītājas
Pētījumu centra SKDS 2013.gada jūlijā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju lasa grāmatas. Atbildot uz jautājumu “Cik grāmatas jūs esat izlasījuši līdz galam pēdējo sešu mēnešu laikā?”, tikai puse (50,4 %) norādīja, ka ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu. Taču vienlaikus dati liecina, ka grāmatu lasīšanas intensitāte ļoti būtiski atšķiras. Saskaņā ar aptaujas datiem 10 % iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vienu grāmatu, 11 % - divas, 10 % - trīs vai četras, 9 % - piecas līdz deviņas, bet 12 % apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir izlasījuši desmit vai vairāk grāmatas. Saskaņā ar aptaujas datiem vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pusgada laikā ir izlasījis 3,3 grāmatas.
Aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir krietni aktīvākas grāmatu lasītājas. Tikai 37 % sieviešu apgalvo, ka pēdējā pusgada laikā nav izlasījušas nevienu grāmatu, savukārt starp vīriešiem tādi ir 59 %. Vidēji viena sieviete izlasījusi 4,4 grāmatas, bet vīrietis – tikai 2.
Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka salīdzinoši aktīvāki lasītāji ir iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem (vidēji ir izlasījuši 3,9 grāmatas), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (5,0), krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji (3,8), kā arī tā sauktās “baltās apkaklītes” (vadītāji – 3,9, speciālisti un ierēdņi – 4,2).
Savukārt mazāk aktīvi lasītāji ir iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 34 gadiem (vidēji pēdējā pusgada laikā izlasījuši 2,6 grāmatas), iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība (1,9), tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā (2,9), kā arī fiziskā darba strādnieki (2,3) un pašnodarbinātie (2,4).
Aptaujas dati liecina, ka nepastāv lielas grāmatu lasīšanas atšķirības starp pilsētām un laukiem, kā arī dažādiem Latvijas reģioniem. Vienīgais izņēmums ir Rīga, kur to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā pusgada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, ir mazāks (35 %).

Avots: SKDS aptaujas dati

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai tiešām grāmatu aktualitāte zūd?

Kategorijas