Pagaidām ziemāji nav apdraudēti

2016. gada 8. janvāris 00:00

Ziemāju sējumus, kuri siltajā decembrī bija labi iesakņojušies, sals neapdraud. Lai gan vairākas dienas bija kailsals, tagad sējumus sedz neliela sniega sega. Ja kailsals būs pavasarī, tad tas varētu radīt daudz lielāku kaitējumu gan ziemas rapsim, gan graudaugiem.

Sniegs aizsargā sējumus
„Sausā vasara nodrošināja to, ka nelielais nokrišņu daudzums rudenī iesūcās zemē, nevis veidoja peļķes uz tīrumiem. Tāpēc ziemāju laukos ar atsevišķiem izņēmumiem nav lieka mitruma, kas kailsala ietekmē varēja sasalt un bojāt ziemāju sakņu sistēmu. Sniegs ir uzsnidzis uz lekniem un spēcīgiem sējumiem, nodrošinot to sekmīgu pārziemošanu,” vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Glābiņš no lielā sala bija sniegs, kas uzsniga janvāra pirmajās dienās. Tiesa, tas neveidoja vienmērīgu segu visā valsts teritorijā. „Vidzemē sniegs uzsniga nedaudz vēlāk, radot bažas. Iespējams, ka kailsalā daļa ziemāju apsala. Taču par to droši varēs spriest, kad būs lielāks atkusnis vai arī tikai pavasarī. Risks, protams, Alūksnes pusē pastāvēja. Tomēr jācer, ka postījumi būs minimāli,” spriež O.Balodis. Vairāki lauksaimnieki atceras, ka 2013. – 2014.gada ziemā pirms sala sniega nebija, tāpēc sējumus izpostīja kailsals. Tā dēļ bija jāpārsēj 70 – 80 procenti ziemas rapša un 60 – 70 procenti ziemas graudaugu. Pārsēšana prasīja vidēji 100 eiro uz hektāru, neskaitot ziemāju ieguldītos līdzekļus, tāpēc radīja ievērojamus zaudējumus.

Paļaujas un gaida pavasari
Ziemājus nelabvēlīgi var ietekmēt temperatūras svārstības, kādas prognozē šajā ziemā – sals, atkusnis, sals... „Ja sals pārsniedz mīnus 20 grādus un sējumus klāj sniegs, tad tas nekaitē. Taču kailsalā ziemāji var tikt bojāti. Cik lielā mērā, tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Pagājušā rudens periods bija silts, tāpēc augi bija uzkrājuši barības vielas un veidoja spēcīgus sējumus. Tas ļauj cerēt, ka tie kailsalu varēja pārciest. Ja šāds sals būs martā vai aprīļa sākumā, kad laukos nokusis sniegs, tad risks būs daudz lielāks, jo augi nebūs tik stipri kā rudenī,” salīdzina O.Balodis.
Apes novada zemnieku saimniecības „Vosukalni” īpašnieks Guntars Purakalns atzīst, ka tagad atpūšas un pat necenšas noskaidrot, kā jūtas ziemāji. „Esmu izdarījis visu, ko varēju. Tagad atliek cerēt un gaidīt, ko un kā ietekmēs laika apstākļi. Tos iespaidot nevaru,” atzīst zemnieks. Daudzu gadu pieredze viņam likusi būt pacietīgam un neuztraukties pirms laika. Iepriekšējais rudens dāvāja rekordražas, taču ir skaidrs, ka vienmēr tādas nav un nevar būt. Ja nāksies pārsēt ziemājus, tad tas būs jādara, lai arī ko un kā spriestu tagad. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pagaidām ziemāji nav apdraudēti

Kategorijas