Svarīgākais ir cilvēks un viņa intereses

2016. gada 8. janvāris 00:00

1933

Alūksnes novada domes deputāts Laimonis Sīpols vietējās pārvaldības politikā ir jau 20 gadus. Viņš atzīst - vienmēr strādājis tā, lai galvenais būtu iedzīvotājs un viņa vajadzības.
Deviņdesmitajos gados un līdz partijas likvidēšanai L.Sīpols bija “Latvijas ceļa” biedrs, pēc tam pārgāja uz Latvijas Pirmo partiju. Kopš 1994.gada vairākus sasaukumus bijis Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs, no 2005. līdz 2009.gadam - Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs. Šobrīd L.Sīpols pārstāv Vidzemes partiju, kurā iesaistījies kopš tās dibināšanas 2011.gada vasarā, kā arī Latvijas Reģionu apvienību, ko 2014.gadā izveidoja Vidzemes partija un “Reģionu alianse”. Savulaik bijis arī Vidzemes partijas valdē, bet šobrīd vairs nav, jo daudz laika prasa darbs savā zemnieku saimniecībā “Plešulauzi” Liepnas pagastā, toties līdzdarbojas Alūksnes novada pašvaldības darbā. Alūksnes novada domē šajā sasaukumā strādā finanšu un tautsaimniecības komitejās, kā arī vada iepirkuma komisiju un medību koordinācijas komisiju.
- 2010.gadā pirmā Alūksnes novada domes sasaukuma deputāti nobalsoja par jūsu atsaukšanu no priekšsēdētāja vietnieka amata. Vai toreiz solītā novada attīstība īstenojusies?
- Toreiz novadā mainījās politiskie spēki, katrs gribēja tikt pie varas. Sākums bija ļoti grūts - tas bija laiks, kad pirmo reizi veidojām novadu, viss bija jārada no jauna, jādomā struktūra, jāgatavo daudzi pašvaldības saistošie noteikumi, nolikumi, viss bija procesā. Un lai mēs vēl runātu par attīstību... Ļoti sliktā situācijā toreiz bija pašvaldības akciju sabiedrība “Simone” - bija jārisina arī šis jautājums.
Ja runājam par attīstību, tad šodien ir citas finanšu iespējas, projekti. Toreiz Eiropas struktūrfondu projekti bija pieejami šaurākai mērķu grupai, piemēram, tikai pagastu ūdenssaimniecībai un grantsceļu rekonstrukcijai, nekā šobrīd. Atzinīgi vērtējama finansējuma iegūšana Alūksnes tautas nama rekonstrukcijai un Brūža, Dzirnavu, Parka, Vidus, Tirgotāju ielām, tāpat arī abām pilsētas tranzītielām. Tiesa, iestrādes šiem projektiem sākās jau novada domes pirmā sasaukuma laikā. Tagad novads ir iestrādājies, esam gatavi un varam apgūt Eiropas naudu.
- Kā vērtējat pašvaldības šābrīža darbu?
- Es teiktu – kopumā strādā labi. Protams, starp deputātiem ir viedokļu atšķirības, bet kopumā lietas iet uz priekšu. Ideāli nav, bet slikti arī nav. Ir īstenoti daudzi projekti. Šobrīd Alūksnes novads attīstībā pat apsteidz dažus citus novadus, kas straujāk attīstījās pirms gadiem desmit, kad Alūksnes pilsētai tas neizdevās. Jautājums, protams, ir par to, cik mūs dzird un grib saprast Saeimā esošie politiķi. Reizēm izbrīnu un neizpratni rada tas, kā un kam Saeimas deputāti sadala budžeta finansējumu! Katram Saeimas deputātam ir finansējuma kvota, ko viņš var paredzēt konkrētam mērķim. Alūksnes novadam nākamgad paredzēts tikai 1025 eiro no Nacionālās apvienības frakcijas sporta klubam “Alūksne” inventāra iegādei. Manuprāt, šādām deputāta kvotām vispār nevajadzētu būt, jo tas ir valsts finansējums. Vidzemes partija Saeimā šobrīd nav “pozīcijā” – mums nav teikšanas. Labi, ka Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins kā Vidzemes partijas biedrs un valdes loceklis ir arī Reģionālās apvienības valdē Rīgā – vismaz esam tuvāk aktualitātēm, varam izteikt savu sāpi.
- Kuri deputāti domē šobrīd ir jūsu domubiedri?
- Ideāli sastrādājamies visi četri Vidzemes partijas deputāti – A.Fomins, Elita Laiva, Jānis Sadovņikovs, kurš šoruden iestājās Vidzemes partijā, un es. Visus jautājumus vispirms izdiskutējam savā starpā un, ja mums nav kopēja viedokļa, tad balsojumā atturamies. Četratā strādājam ļoti saliedēti, nav krasu domstarpību, esam vienoti, bet, manuprāt, Alūksnes novada domē koalīcijas gan mums vairs nav... Mēs mēģinām cits citu saprast un virzīt jautājumu izskatīšanu, lai tie kaut kur neiestrēgst un starp domē esošajām partijām neveidotos lielas šķautnes, bet koalīcijas nav.
- Atsevišķu jautājumu izskatīšanā balsojumos ir knapas astoņas deputātu balsis no piecpadsmit...
- Jā, tā arī ir. Mūsu četriniekam galvenais ir Alūksnes novada cilvēks un tas, kā viņš jutīsies gan mūsu sasaukuma laikā pieņemto lēmumu dēļ, gan pēc tam. Mēs ņemam vērā arī pagastu iedzīvotāju intereses neatkarīgi no tā, kurā apdzīvotā vietā viņi atrodas, jo ne tikai Alūksnes pilsētā ir iedzīvotāji. Mēs iestājamies par to, lai skolās bērniem būtu brīvpusdienas tādā pašā apmērā, kā citos novados, lai arī pagastiem būtu iespējas attīstīties. Nesaku, ka citas partijas par to nedomā, bet tomēr reizēm izskan skepse ar domu: ko nu laukiem, tur jau nav cilvēku, tāpat lauki izputēs... Bet mums ir jādomā par skolām laukos un to, kā mazie bērni nokļūs uz citu skolu, ja savā pagastā to likvidēs, jo arī 15-20 kilometri ir liels attālums!
- Kādas ir jūsu domas par Alūksnes novadā gaidāmo izglītības reformu?
- Šobrīd visvairāk sāp tas, ka valsts netiek galā pati ar savām problēmām izglītības sistēmā. Lai mēs īstenotu reformu novadā, jāzina valsts izvirzītie noteikumi un tas, kāds būs finansējums. 2015.gadā Alūksnes novada komisija apmeklēja klātienē visas novada izglītības iestādes un formulēja viedokli par skolu nākotni, kas atbilst šābrīža situācijai. Protams, tas nav akmenī cirsts un galīgais lēmums vēl nav pieņemts, viss rūpīgi ir jāizvērtē, jo, piemēram, kāda nozīme likvidēt pamatskolu un atstāt tikai sākumskolu, ja pašvaldībai tāpat būs jāuztur visa skolas ēka, lai nodrošinātu sākumskolas darbu!
Ir traģiski, ka visā Alūksnes novadā samazinās iedzīvotāju skaits. Ir jāmeklē risinājumi, kā cilvēkus šeit noturēt. Esam pierobežas novads, bet vai tad valstij ir izdevīga pierobeža bez iedzīvotājiem? Šis jautājums jārisina arī valstiski, tas nav izdarāms tikai pašvaldības spēkiem. Arī tad, ja nebūs skolas, iedzīvotāju daļa ar skolas vecuma bērniem domās par pārcelšanos un nez vai pieturvieta būs Alūksnes pilsēta... Skumji, ka arī Liepnas vidusskola vairs nevar piepildīt vidusskolas klases – ļoti skumji...
- Šajā sasaukumā Alūksnes novada domē esat tautsaimniecības un finanšu komiteju deputāts. Kuri ir svarīgākie jautājumi, par ko iestājaties?
- Katrā pagasta pārvaldē tomēr jābūt savam vadītājam - vajadzētu vēlreiz pagastu pārvalžu reformu, bet šobrīd nevaram saklausīt dzirdīgas ausis starp pārējiem kolēģiem, lai to izdarītu. Pirms gada Alūksnes novada domes priekšsēdētājam pat iesniedzām iesniegumu ar šādu priekšlikumu, bet virzība nenotiek. Manuprāt, katrā pagastā jābūt vadītājam un saimniekam vienā personā, kurš atbild par savu pagastu, pats dara, un nav nekādu komunālās saimniecības, ceļu un citu pārziņu. Pagastā varētu būt sekretārs, kurš prombūtnes laikā aizvieto pagasta vadītāju un otrādi, nevis tagad ir teritorijas attīstības speciālisti, kuri aizvieto un arī nav uz vietas, bet braukā. Tagad uz trim pagastiem ir viens vadītājs, kurš patērē daudz laika un naudas, braukājot pa pārraugāmo teritoriju, bet iedzīvotājiem ir svarīgi jautājumu risināt tad, kad tas ir aktuāli, nevis tad, kad atbrauks vadītājs un uzdos padotajiem to izdarīt!
- Kam prioritāri jāparedz līdzekļi pašvaldības 2016.gada budžetā?
- Man ļoti nepatiktu, ja pagastu pārvaldēm samazinātu budžetus pret iepriekšējo gadu, jo izmaksas palielinās, tostarp minimālā alga valstī. Jāsaglabā brīvpusdienas, talantīgo sportistu prēmēšana. Protams, arī attīstībai līdzekļi jāparedz, bet tas jādara pārdomāti un ar skaidriem mērķiem, nevis nosakot procentu un tad parādoties nez kādiem projektiem. Noteikti jāparedz līdzfinansējums ERAF projektiem, jo to tuvākajā laikā būs daudz. Un tad vēl visa novada un pilsētas sapnis par sporta halli, tikai man gribētos, lai jau tagad domājam arī par halles uzturēšanas izmaksām. Dome nevar veikt nepārdomātus pirkumus, piemēram, autoostas ēku ar zemi, kas novērtēta uz 124 000 eiro! Tas rūpīgi jāizvērtē, jo visu pašvaldība nevarēs “pacelt”. Šobrīd pozitīvā gultnē iegājusi Pilssalas labiekārtošana Alūksnē – tā ir mūsu vērtība, kuru jāturpina attīstīt, jo ar Pilssalu novadam saistās lielas iespējas. Prieks par Alūksnes Kultūras centru – mēs paši tādu gribējām, tādēļ ar uzturēšanas izmaksām jārēķinās, bet jautājums ir par to, kāds būs šīs iestādes mārketings, lai pēc tam pašiem nebūtu skumīgi, ka ieguldām naudu, bet nav atdeves.
Uzskatu, ir jāmaina kritēriji, kā sadala novada budžetu pagastiem, jo – lai arī iedzīvotāju skaits samazinās, apsaimniekojamā teritorija ir tā pati, cilvēki grib dzīvot sakārtotā vidē. Būtiska ienākumu pozīcija pašvaldības budžetā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis. Arī katra pagasta iedzīvotāji maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli – protams, kopsummā tas ir mazāk, nekā samaksā visi Alūksnes iedzīvotāji, tomēr daļa pagastu pārvalžu varētu pilnībā veikt savas funkcijas, ja šo pagastu iedzīvotāju samaksātos nodokļus summāri iedalītu pagastu budžetos, savukārt pārējām pārvaldēm, kurās iedzīvotāju mazāk, vajadzētu novada dotāciju.
2,7 miljonus eiro Alūksnes novads budžetā saņem kā dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, bet 6,4 miljonus eiro 2016.gadā paredzēts ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 683 294 eiro no nekustamā īpašuma nodokļa. Šobrīd pagastu iedzīvotāji samaksā 2,3 miljonus eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 550 865 eiro nekustamā īpašuma nodoklī. Novadā vajadzētu sistēmu, ka iedzīvotāju samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis atgriežas vietā, kur ir cilvēka īpašums, jo, sakārtojot šo teritoriju, palielinātos iedzīvotāja īpašuma vērtība.
- Esat arī pašvaldības iepirkuma komisijas vadītājs.
- Darba komisijā ir daudz, komisija strādā godprātīgi un pārsūdzību nav, bija vienīgi pie tautas nama rekonstrukcijas. Nav iekavētu iepirkumu. Kāpēc tik daudz pārtrauktu iepirkumu? Ja izsludinātajā iepirkumā jāveic lielas izmaiņas, tas uz laiku tiek pārtraukts, piemēram, par aģentūras “Alja” pašreizējās ēkas pārbūvi. Šobrīd tiek gatavota dokumentācija, lai izsludinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu.
- Ko jautā iedzīvotāji, kad nāk uz deputāta pieņemšanu?
- Par sociālajiem jautājumiem. Liela neapmierinātība tiek pausta par autoceļu stāvokli, piemēram, par Liepna-Alūksne ceļa posmu, kur vēl nav ieklāts cietais segums, jo tas nemitīgi ir bedrēs savukārt pavasaros grantsceļu slēdz uz šķīdoņa laiku, kas traucē uzņēmējdarbībai. Jautā arī par izglītības gaidāmo reformu. Uz pieņemšanu nenāk daudz iedzīvotāju, toties daudzi jautājumi tiek izrunāti ikdienā satiekoties vai sazvanoties.
- Pastāstiet par saimniekošanu savā zemnieku saimniecībā “Plešulauzi”!
- Darbības pamatnozare ir lauksaimniecība: audzēju bioloģiskos graudus. Ir noteikts, ka jāaudzē vismaz trīs kultūras, kur 15 procentiem jābūt tauriņziežiem. Man ir rudzi, auzas, kvieši un pupas. Apsaimniekoju 80 hektārus zemes Liepnas pagastā, viens zemes gabals ir Mālupes pagastā – gan sava, gan nomātā zeme. Tas nav daudz, jo vēlu sāku - tikai pirms pieciem gadiem, kad aizgāju no novada domes priekšsēdētāja vietnieka amata. Būt zemniekam šodien nav viegli, jo graudu cenas nosaka birža un tev jāsamierinās ar to, kas ir, bet – darbs ir.
Saimniecībā pats pieņemu lēmumus un izpildu, bet pašvaldībā jārēķinās ar kolēģiem, viņu rīcību, rezultātu. Šobrīd iesaistīšanos novada politikā negrasos pamest, jo pieredze ir un varu darīt.
- Kam tiek veltīts brīvais laiks?
- Joprojām medībām. 2015.gadā nomedīju piecu žuburu alni, ir vairākas meža cūkas nomedītas.
- Jūsu vēlējums jaunajā gadā?
- Saticību, izpratni citam pret citu, būt iecietīgākiem un mēģināt izprast otra sāpi! Lai jaunais gads nāk ar jaunām iecerēm, cerībām un veiksmi, lai cerības piepildās! ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Svarīgākais ir cilvēks un viņa intereses

Kategorijas