Zemledus makšķernieki sarosījušies

2016. gada 15. janvāris 00:00

Nu jau kādu ilgāku laiku mūs priecē pamatīga ziema un zemledus makšķernieki ir priecīgi par iespēju, lai arī vēlāk nekā pērn, bet atklāt zemledus makšķerēšanas sezonu. Šogad gan ar šo vaļasprieku ir saistītas dažādas izmaiņas, taču aptaujātie makšķernieki neizjūt tādēļ kādas neērtības. Šonedēļ beidzies arī Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” rīkotais fotokonkurss “Alūksnes ezera skaistākā zivs”.

Atsaucība bija maza
Aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis atzīst, ka ne visi ir izpratuši konkursa būtību un sūtījuši lielāko lomu fotogrāfijas. “Atsaucība bija maza. Varbūt cilvēki neizprata noteikumus, jo sūtīja lielo līdaku fotogrāfijas un ir tikai viena bilde, kurā nav līdakas. Konkursa mērķs bija - nevis lielākā zivs, bet skaistākā fotogrāfija. Arī nākotnē noteikti plānosim interesantus konkursus,” stāsta M.Lietuvietis.
Konkursa uzvarētājs alūksnietis Modris Račiks stāsta, ka 9,5 kilogramus lielo līdaku noķēris novembrī. “Par konkursu vairāk zināja vietējie makšķernieki, un šādi konkursi būtu vairāk jāpopularizē. Līdz ar konkursu tiek popularizēta arī aģentūras “Alja” mājaslapa. Arī es pārsūtīju linku, lai cilvēki balso par to līdaku, kura viņiem patīk. Cilvēki balsoja visā Latvijā, un tādā veidā šī mājaslapa gūst vairāk apmeklējumu, jo cilvēki apskatās, kas te vēl notiek, un varbūt sāk šo lapu apmeklēt regulāri. Tā noteikti ir laba publicitāte Alūksnes ezeram, un tādā veidā var piesaistīt ezeram arī jaunus makšķerniekus,” stāsta M.Račiks. Viņš uzsver, ka noteikti piedalīsies vēl kādā konkursā, jo tā ir iespēja gūt gandarījumu par paveikto. “Tas ir sava veida atalgojums par labi paveiktu darbu. To jau novērtē citi, un tieši par to ir gandarījums,” teic M.Račiks.

Nevajadzētu vienkārši
bezjēdzīgi nomest zemē
Decembrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto jauno noteikumu projektu “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi”. Noteikumos ietvertas vairākas jaunas prasības, tostarp aizliegums atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas. Vairāk par noteikumu pieņemšanas kārtību var uzzināt Ministru kabineta mājaslapā. M.Lietuvietis uzsver, ka šāds lēmums ir tikai atbalstāms. “Ja ir tādas zivis, kuras makšķernieks uzskata par nevajadzīgām, tad tās zivis varētu atlaist arī atpakaļ, lai tās kalpotu citām sugām kaut vai kā barības bāze. Nevajadzētu viņas vienkārši bezjēdzīgi nomest zemē. Ja to zivi tiešām nevajag, tad var to kaut vai paņemt līdzi un aiznest uz dzīvnieku patversmi. Uz ezera skats nav pievilcīgs, ja ap pāris āliņģiem mētājas zivis. Tas, pirmkārt, nav arī ētiski,” teic M.Lietuvietis.
Februārī stāsies spēkā arī noteikums par sīgu makšķerēšanu. Līdzšinējās vienas sīgas vietā varēs makšķerēt trīs. “Tas nāks mūsu ezeram par labu, jo esam ielaiduši ezerā sīgas. Tagad arī Latvijas likumdošana atļaus makšķerēt vairāk sīgu un līdz ar to mums nebūs jānoslogo savi saistošie noteikumi, kaut gan mēs noteikti būtu paredzējuši tik un tā, ka var ņemt trīs sīgas. Svētdien Alūksnes ezerā tika noķerta apmēram 30 centimetrus gara sīga un makšķernieks to atlaidis vaļā. Tas tikai pierāda, ka šīs zivis sāk ķerties un ir izaugušas, kā arī iedzīvojušās Alūksnes ezerā. Mūsu domu gājiens bijis pareizs,” stāsta M.Lietuvietis.

Galvenais silti apģērbties
Arī alūksnietis Voldemārs Drēviņš atbalsta iniciatīvu par zivju neatstāšanu uz ledus un uzskata, ka tā ir tikai atbalstāma un viņam tā nebūt nesagādās neērtības. “Šādu likumu varēja pieņemt jau sen. Kāpēc gan ar šīm zivīm barot vārnas un lapsas? Protams, viņas arī grib ēst, bet es atbalstu šo likumu, jo ir dusmas redzēt, ka zivis vienkārši mētājas,” teic makšķernieks.
V.Drēviņš ir aizrautīgs makšķernieks visu savu dzīvi un makšķerē visu gadu. “Ko tad lai citu pensijā dara? Tēvs mani maziņu mācīja zemledus makšķerēšanā. Uz ledus liek nākt vaļasprieks,” teic V.Drēviņš. Katram makšķerniekam jau ir savas iecienītākās vietas Alūksnes ezerā. “Labāko vietu pat īsti nevar pateikt, jo katram ir sava vieta. Iecienīts ir Melnums, Upeskakts un citas vietas. Arī par zivi nevar tā pateikt, jo kāda nu kuram vēlme. Man patīk brekši, raudas un asari,” stāsta zemledus makšķernieks. Ilgākais laiks, kuru viņš ir pavadījis uz ledus, ir visa diena. Galvenais esot silti apģērbties, jo tad jau zemledus makšķerēšanu var viegli izturēt. “Pārējais jau nav nekas traks. Labāk ir atnākt uz ezeru pamakšķerēt, nekā pa pilsētu dauzīties,” saka V.Drēviņš. ◆

Informācijai

Pārgalvīgiem zemledus makšķerniekiem būs jārēķinās
ar naudas sodu
Šonedēļ Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīti noteikumi par to, ka personām, kuras atrodas uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami, varēs piemērot administratīvo sodu. Ieviest administratīvo atbildību personām, kuras pārkāps pašvaldību noteikto aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus iekšzemē vai jūras piekrastē, paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par šādu pārkāpumu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro. Ņemot vērā, ka būtu sarežģīti noteikt vienu atbildīgo iestādi, kura paredzētu aizliegumu atrasties uz ledus visā valsts teritorijā, to varēs darīt katra pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Tieši pašvaldības vislabāk pārzina savā teritorijā esošās ūdenstilpes un to īpatnības. Noteikt vienotu aizliegumu visā valstī nebūtu racionāli, arī ņemot vērā dažādos laika apstākļus dažādos reģionos. Jaunā kārtība pašvaldībām, kuras vēlas regulēt atrašanos uz ledus, aiztaupīs nepieciešamību izdot attiecīgus saistošos noteikumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju uzturēšanās uz nedroša ledus ik gadu ir par iemeslu vidēji 20 cilvēku bojāejai.
Avots: Saeimas Preses dienests

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zemledus makšķernieki sarosījušies

Kategorijas