Iepazīst skolas vēsturi

2010. gada 23. maijs 08:18

941

Šogad pirmo reizi par akcijas “Muzeju nakts” dalībnieku kļuvis Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolas muzejs. Tajā viesus uzņēma bijušais skolas direktors un muzeja vadītājs Gunārs Stradiņš, kuram palīdzēja 10.c klases skolniece Linda Safranoviča.

Rada atbildības sajūtu
Skolas muzejā viņa darbojas kopš janvāra, lai gan, kā atzīst, vēlme to darīt radusies dažus mēnešus iepriekš. “Ģimnāzijā ir tradīcija, ka mācību gada sākumā 7. un 10.klases dodas ekskursijā uz skolas muzeju, lai uzzinātu kaut ko vairāk par vietu, kurā sākuši mācīties. Es ģimnāzijā mācos jau ceturto gadu, tāpēc man ekskursijas lielākā vērtība bija Gunāra Stradiņa izteiktais aicinājums iesaistīties muzeja darbā. Tā kā mani interesē vēsture un vēlos ar to saistīt savu dzīvi, sāku apsvērt, vai to izmantot,” atklāj Linda.
Nu Linda ir gandarīta, ka tikusi galā ar šaubām, jo darbs muzejā viņas dzīvi ietekmējis uz pozitīvo pusi. Gan tāpēc, ka izdevies pārvarēt kautrību un nedrošību, uzstājoties publikas priekšā, gan arī radušās atbildības sajūtas dēļ. “Tagad jūtos daudz pieaugušāka nekā gada sākumā. Apziņa, ka man ir darbs, likusi mobilizēties. Ja iepriekš sev uzticētos darbus varēju atlikt uz vēlāku laiku, tad tagad cenšos paveikt visu uzreiz. Tāpat mēģinu saplānot laiku, lai pagūtu paveikt visu, kas vajadzīgs un vēl atliktu brīvs brīdis sev pašai” stāsta skolniece.

Runu testē uz māmiņas rēķina
Tā kā Linda skolā sākusi mācīties brīdī, kad ģimnāzijas direktora amatu ieņēma Daina Dubre – Dobre, darbs muzejā viņai ļāvis iepazīt ilggadējo skolas direktoru Gunāru Stradiņu. “Cik biju dzirdējusi pēc nostāstiem, likās, ka viņš būs ļoti stingrs. Tā vietā izrādījās, ka Stradiņa kungs ir ļoti atvērts un pretimnākošs cilvēks, kuram piemīt laba humora izjūta,” viņa saka.
Sākumā muzeja vadītājs viņai uzticējis sakārtot muzeja eksponātus, vēlāk – palīdzēt materiālu vākšanā un apkopošanā. Dienu pirms akcijas “Muzeju nakts” Linda debitējusi gides lomā, vadot ekskursijas no Valmieras atbraukušu direktoru grupai un Rīgas deju kolektīva dalībniekiem, kas Alūksnē ieradās saistībā ar Alūksnes deju kolektīva “Pastalnieki” 20 gadu jubileju. “Protams, biju uztraukusies!” jautāta, kā veicies ekskursiju vadīšanā, teic Linda. Gatavojoties šim notikumam, viņa mājās sagatavojusi tekstu par skolas vēsturi un ar to saistītajiem faktiem, kas testēts uz māmiņas Rudītes rēķina. “Man šķiet, ka viņa visu manu stāstījumu ir dzirdējusi reizes 20 vismaz. Vai tā bija trauku mazgāšana vai mājas tīrīšana, stāvēju blakus un tikai runāju, lai vērtē,” smejas Linda, piebilstot, ka māmiņa viņas aktivitātes uztvērusi kā pašsaprotamas, jo ļoti atbalsta meitu visā, ko viņa dara.

Strādājot muzejā, Linda uzzinājusi daudz ko, par ko iepriekš nav bijis ne mazākās jausmas. Starp nozīmīgākajiem atklājumiem tiek minēti cilvēki, kas savulaik mācījušies vai strādājuši ģimnāzijā, bet nu ir pazīstami visā Latvijā. “Tas man bija liels pārsteigums, ka te kādreiz par skolotāju strādājusi Elīna Zālīte, bet literāts Kārlis Lācis pat bijis skolas direktors. Nezināju arī, ka skolā mācījušies šobrīd Latvijā pazīstami sportisti Jēkabs Nākums un Kristaps Lībietis. Viņi, protams, nav vienīgie, bet tāpat – ja nesāktu strādāt muzejā, diez vai to zinātu,” viņa saka.

Lielākā vērtība – cilvēki
Ierodoties muzejā, pirmais, ko viņa izdarījusi, apskatījusi māsas Janas un savu māsīcu atzīmes, jo muzejā pieejami dati par visu skolas absolventu atzīmēm, kā arī izlaiduma bildes. Līdzīgi rīkojoties arī pārējie muzeja apmeklētāji, starp kuriem galvenokārt ir ģimnāzijas skolēni un absolventi. Šī auditorija plašā pulkā tiek gaidīta uz ģimnāzijas simtgades svinībām, kurās Linda piedalīsies kā skolas muzeja gide.

Jauniete joko, ka, tuvojoties svinību laikam, ar jubileju saistītā rosība kļuvusi tik uzkrītoša, ka rodas sajūta – ģimnāzijas simtgade vienlaikus kļuvusi par viņas pašas dzimšanas dienu. “Pieļauju, ka līdzīgas sajūtas ir arī visiem pārējiem. Mums ir paveicies, ka skola savu simtgadi sagaida tieši tajā brīdī, kad te mācāmies,” uzskata Linda. Domājot par ģimnāzijas nākotni, viņa cer, ka tā pastāvēs vēl ilgi, lai līdzīgas nozīmes jubilejas tiktu svinētas arī turpmāk.
Par ģimnāzijas lielāko vērtību Linda uzskata cilvēkus, pateicoties kuriem skola attīstījusies un uzplaukusi. “Iepazīstoties ar Gunāru Stradiņu, nevar nepamanīt, ka viņš ģimnāzijā savu sirdi ir ielicis. Gribētos, lai tā būtu arī visiem pārējiem, kas saistīti ar šo skolu – lai ģimnāzija kļūtu par vietu, kur mīt daļa no mūsu sirdīm,” viņa saka.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iepazīst skolas vēsturi

Kategorijas