Patiesa un cilvēcīga vadītāja

2016. gada 22. janvāris 00:00

7291

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Inta Cinglere.
◆ Dzimusi: 1972.gada 16.aprīlī Gulbenē.
◆ Izglītība: bakalaura grāds finanšu un grāmatvedības vadībā (Rēzeknes augstskola, Ekonomikas fakultāte).
◆ Amats: Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītāja.
◆ Ģimene: vīrs Andis saimnieko savā Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Cinglerīši”, kur pamatnozare ir piena lopkopība, papildu darbības veidi – lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi un graudkopība. Divi dēli - Ritvars un Raivis. Vecākais dēls Ritvars pērn absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnisko fakultāti un strādā SIA “Silja” Rīgā. Jaunākais dēls Raivis šogad absolvēs Latvijas Lauksaimniecības universitātē Meža fakultāti.
◆ Vaļasprieki: dārzkopība, floristika, rokdarbi.
◆ Moto: “Visapkārt radīt skaistu un sakārtotu vidi - telpā, apkārtnē, attiecībās ar līdzcilvēkiem, ar savu darbu priecēt cilvēkus, un, ja tas patīk vēl citam, man tas ir dubultprieks. Ne velti saka: jāsāk ar sevi, lai vairotu labo.”

“Vienmēr esmu uzsvērusi, ka neesmu vadītāja, bet gan darītāja, tomēr dzīve liek veikt abus,” saka Malienas un Jaunalūksnes pagastu pārvalžu vadītāja Inta Cinglere. Grāmatvedība un “darbs ar cipariem” ir viņas stiprā puse. Savulaik palīdzējusi daudziem Malienas pagasta iedzīvotājiem uzrakstīt projektus un biznesa plānus, kas saistās ar lauksaimniecību, jo vienmēr ir gatava nesavtīgi palīdzēt, lai citiem būtu labi.
I.Cinglere bērnību pavadījusi Ludzas rajona Malnavas pagasta Novosilku ciemā. Neilgu laiku Intas vecāki dzīvoja Gulbenes rajona Lejasciemā, tādēļ Inta dzimusi Gulbenē, bet drīz vien pārcēlās uz Novosilkiem. Absolvējusi Vītolu astoņgadīgo skolu, Malnavas sovhoztehnikumu un Rēzeknes augstskolu. 1990.gadā norīkota strādāt par grāmatvedi kolhozā “Maliena”, kur nostrādāja piecus gadus. Kopš 1995.gada 3.marta strādāja par grāmatvedi Malienas pagasta padomē, līdz 2009.gada 1.jūlijā kļuva par Malienas pagasta pārvaldes vadītāju. Savukārt kopš 2010.gada 1.aprīļa ir Malienas un Jaunalūksnes pagastu pārvalžu vadītāja. Darbā piedzīvoti dažādi mirkļi – pat iesniegts atlūgums, ko vēlāk tomēr atsauca, savukārt nesen kolēģi un darba devējs, Alūksnes novada pašvaldība, I.Cingleres paveikto novērtējuši ar gada balvu “Zelta bite” par godprātību darbā un nozīmīgu ieguldījumu pagastu attīstībā.
- Daudzi par jums saka, ka
esat cilvēcīgākā amatpersona, kādu nācies sastapt...
- Dzirdēt šādu novērtējumu ir ļoti patīkami... Ir daudz cilvēku, kuri teikuši labus vārdus, bet, ņemot vērā ieņemamo amatu, pieļauju, tikpat ir tādu, kuri domā pretēji. Ikdienas darba ritmā piedzīvotas arī nepatīkamas situācijas, bet cenšos jautājumus risināt pēc būtības un iespēju robežās atrisināt problēmu, darīt un palīdzēt cilvēkiem tā, lai viņi būtu apmierināti, tiesa, ne vienmēr tas izdodas. Cenšos būt patiesa un tieša – dažkārt cilvēkiem tas nepatīk.
- Kas lika izšķirties pirms sešiem gadiem kandidēt uz Malienas un Jaunalūksnes pagastu vadītājas amatu?
- Kļūšana par Malienas pagasta pārvaldes vadītāju un vēlāk par Jaunalūksnes un Malienas pagastu vadītāju ir bijusi likteņa piespēlēta iespēja. Pēc kolēģu ierosinājuma pieteicos par Malienas pagasta vadītāju 2009.gadā, jo Maliena ir pagasts, kurā es dzīvoju un strādāju. Man bija svarīgi tur palikt un saglabāt jau izveidoto. Pēc nepilna gada – 2010.gada pavasarī - visiem pārvalžu vadītājiem tika uzteikts darbs un izsludināts konkurss jaunajām darba vietām, arī uz Jaunalūksnes un Malienas pagastu pārvalžu vadītāja amatu. Tas bija pārdomu laiks, vai kandidēt uz abu pārvalžu vadītājas amatu, pēc sarunas ar toreizējo Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītāju Benitu Jušvajevu tomēr pieteicos – viņa mani iedrošināja pieņemt galīgo lēmumu. Arī ģimene un kolēģi man bija liels atbalsts.
- Kā šodien vērtējat pašvaldības lēmumu par vienu vadītāju uz vairākiem pagastiem?
- Pagastu pārvaldes jau nav apvienotas, un tās sniedz pašvaldības pakalpojumus tādā pašā līmenī kā pirms 2009.gada. Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu tika apvienotas un centralizētas pašvaldības funkcijas, piemēram, sociālais darbs, bāriņtiesa, līdz ar to Malienas pagastā pienākumu apjoms pagasta vadītājam samazinājās. Uzskatu, ka, samazinot pagastu vadītāju skaitu, nav attaisnojies mērķis par pašvaldības līdzekļu ietaupījumu. Ieguvumu nav, bet atpakaļceļa arī nav, jo visi ar sistēmu ir samierinājušies. Sākumā mums bija ļoti grūti pierast pie jaunā modeļa, bet iedzīvotāji to vispār negribēja pieņemt – pie pašvaldības ēkas Alūksnē bija pat pikets. Tiesa, ja vadītājs katru dienu būtu tikai vienā pagastā, būtu lielāka saikne ar iedzīvotājiem, jo tieši komunikācija ir zudusi – tam vienkārši neatliek laika! Bet iedzīvotājiem to arī vajag – parunāties, lai vadītājs kopā ar viņiem ir pasākumos... Sākums nebija viegls: sveši iedzīvotāji, nezināma teritorija un nedaudz citādākas problēmas, jo grūti ir vadīt pagastu, ko tu nepārzini. Valda uzskats, ka tas pagasts, kurā pats dzīvo, vadītājam ir mīļāks – uz sevi to noteikti nevaru attiecināt, jo man svarīgi un līdzvērtīgi ir abi pagasti.
- 2011.gada martā vērsāties pašvaldībā ar atlūgumu, norādot, ka vadītājam jābūt cietsirdīgākam, nevar būt tik labsirdīgs un izpalīdzīgs, tomēr paņēmāt atlūgumu atpakaļ... 2015.gadā jūsu darbs novērtēts ar pašvaldības apbalvojumu darbiniekiem “Zelta bite”.
- Dažreiz ir tik liels rūgtums un tik daudz emociju, ka šķiet - viss, vienreiz pietiek! Toreiz emocijas sita augstu vilni un domāju, ka vairs neturpināšu vadītājas darbu, jo neko neprotu, lai gan pieredze un zināšanas bija. Sarunas ar kolēģiem lika visu vēlreiz pārdomāt un izlemt turpināt strādāt. Bet tas viss nav saistāms ar apbalvojuma saņemšanu – toreiz tas bija mans lēmums, bet par apbalvojumu lēma kolēģi un darba devējs, dodot novērtējumu manam darbam. Tas bija negaidīti, bet, protams, patīkami! Šis negaidītais pārsteigums man tagad uzliek lielu pienākumu un vēl lielāku atbildību. Esmu pārliecināta, ka ikviens individuālais sasniegums ir cieši saistīts ar komandas darbu. Man ir ļoti laba komanda gan Malienā, Jaunalūksnē, gan Alūksnes novada pašvaldības administrācijā, visiem varu teikt lielu paldies par sapratni, atbalstu, sadarbību – tikai tad, ja tas ir, var daudz ko paveikt! Pašvaldībā strādājam vienoti – ja cits citu sapratīsim, palīdzēsim un atbalstīsim, tad būs rezultāts, jo mērķis ir viens. Un – jāsāk katram ar sevi.
- Kādas ir līdzības un atšķirības abiem jūsu pārvaldītajiem pagastiem?
- Tie ir ļoti atšķirīgi gan iedzīvotāju, gan teritorijas ziņā. Malienas pagastā ir ļoti attīstīta lauksaimniecība, tādēļ pagasts ir sakopts un nav problēmu ar nekoptām teritorijām, savukārt Jaunalūksnē ir pavisam pretēji – tikai daži zemnieki lielā pagastā un daudz nekoptu teritoriju. Jaunalūksnē ir arī daudz valsts rezerves fonda zemes un īpašumi, kurus neviens neapsaimnieko. Jā, par nekoptām teritorijām piemēro lielāku nekustamā īpašuma nodokli, bet tas nedod cerēto efektu, jo palielinās parādsaistību apmērs. Ļoti daudzi ir aizbraukuši dzīvot uz ārzemēm, tādēļ nav pat kam aizsūtīt brīdinājumu. Jaunalūksnē ir vairāk pašvaldības iestāžu, jo pagasts dalās divos ciemos – Kolberģis un Beja, kuriem jāattīstās vienlīdzīgi.
- Kam jānotiek, lai viss mainītos uz labu?
- Lai mainītos, ir jāstrādā. Laukos neatgriežas jaunie, jo uzskata, ka viņiem te nav, ko darīt: nav uzņēmumu un darba vietu, turklāt ir liela daļa cilvēku, kuri vispār nav gatavi neko darīt. Jaunalūksnē ir 70 bezdarbnieki, bet neviens no viņiem neizsaka vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus uz to pašu vienu darba vietu, kas Jaunalūksnei šogad ir! Savukārt Malienā ir daudz lauksaimniecības uzņēmumu, kuros cilvēki paši sevi nodarbina vai dod arī darbu citiem.
- Kas šobrīd ir aktuālākie risināmie jautājumi?
- Gaidāmā pārbūve pašvaldības grants seguma autoceļiem. Šobrīd izstrādājam tehnisko dokumentāciju, tad būs iepirkums un projekta iesniegšana Lauku atbalsta dienestā, kas to izskatīs trīs mēnešu laikā, līdz ar to darbi sāksies gada otrajā pusgadā un turpināsies nākamgad. Jaunalūksnē tie būs ceļi Garjuri-Lašķi un Ausēji-Garjuri, bet Malienā: ceļš P 41-Cūku komplekss; 3,5 kilometru ceļa posms Tomsonu pagrieziens-Sebežnieki; 1,5 kilometru ceļa posms Brenci-Sakvārne. Ļoti aktuāls ir jautājums par ceļu attīrīšanu no sniega uz viensētām. Pašvaldība to nedrīkst darīt – iedzīvotāji to joprojām nesaprot, bet tas būtu veids, kā pašvaldība varētu reāli palīdzēt lielai daļai iedzīvotāju.
- Jūsuprāt, kāds būs Malienas un Bejas pamatskolu liktenis?
- Tas ir aktuāls jautājums. Malienā skolēnu skaits būtiski nemainās, tikai septiņi bērni nav no sava pagasta. Malienā ir daudz audžuģimeņu – tas būs liels trieciens, ja šiem bērniem atkal būs jāpāriet uz citu skolu, ja Malienā to slēgtu. Bejas skolā pašlaik ir stabils skolēnu skaits, bet tāpat par nākotni ir jādomā. Es ļoti ceru, ka pastāvēs tas, kurš pārvērtīsies. Es saprotu, ka izmaiņas ir jāveic, tāpēc mēs visi kopā strādāsim, lai mūsu abas skolas pastāvētu. Domāsim, ko varam optimizēt.
- Vai pie jums daudz vēršas iedzīvotāji?
- Nē. Pirmdienās, trešdienās un ceturtdienās strādāju Jaunalūksnē, otrdienās un piektdienās – Malienā. Protams, esmu mobila un steidzamos gadījumos braucu arī uz otru pagastu. Tā kā pagastos ir arī viens teritorijas attīstības speciālists, savu darba grafiku esam sadalījušas tā, ka dienā, kad vadītājs ir Malienā, šis speciālists ir Jaunalūksnē un otrādi, bet vienu dienu nedēļā abas esam vienā pagastā. Jaunalūksnē iedzīvotāji vēršas vairāk, Malienā – mazāk. Runā par dzeramā ūdens kvalitāti un pieejamību, nekustamo īpašumu jautājumiem, ceļiem, atkritumu apsaimniekošanu, nodokļiem, pabalstiem, dažādiem saimnieciskiem jautājumiem. Uzklausām arī sadzīviskas problēmas. Biežāk jārisina jautājumi par gados veciem, vientuļiem cilvēkiem, ja neviena nav, kas viņiem konkrētā brīdī palīdz. Esam pirkušas maizi un devušās pie šiem cilvēkiem ciemos, lai viņiem būtu, no kā pārtikt. Vedam cilvēkus uz Rīgas autobusu, lai viņi brauktu pie ārsta. Zinām, ka daudziem no viņiem ir bērni, bet tobrīd viņi vēršas pie mums pēc palīdzības, ko iespēju robežās sniedzam. Tiesa, daži tad sāk uzskatīt, ka šādi palīdzēt vienmēr ir mūsu pienākums, lai gan tā ir mūsu individuāla iniciatīva. Sociālais dienests sniedz palīdzību atbilstoši saistošajiem noteikumiem.
- Kam veltāt brīvo laiku?
- Brīvā laika nemaz nav, bet esmu priecīga, ka reizi gadā ģimene tomēr rod iespēju aizbraukt ceļojumā uz ārzemēm. Tas dod ļoti lielu pozitīvo lādiņu un spēku strādāt tālāk. Mans spēks slēpjas ģimenē – man ir fantastiska ģimene, kur ir mans atbalsts, patvērums, spēks un viss pārējais! Man ļoti patīk puķes – cenšos ap māju radīt savu puķu valstību, lai pēc darba būtu, kur atgūties.
Protams, daudz palīdzu arī saimniecības darbos. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Patiesa un cilvēcīga vadītāja

Kategorijas