Barikādes atmiņās

Liepnas tautas nama vadītāja Lienīte Zučika

2016. gada 27. janvāris 08:38

268

Ir pagājuši 25gadi. Citreiz tas liekas tikai, bet ja saka ceturtdaļgadsimts, tas nav maz. Šajā laikā izaugušas paaudzes. Un katru janvāri mums kopā ir iespēja atcerēties notikumus, ar kuriem Latvijā ir iemesls lepoties, tas ir 1991.gada janvāra nedēļa – Barikāžu laiks, neaizmirstams un nepārspējams.

Atceres laiks ir pieturas punkts ikdienas skrejai, kurā atmiņā tiek atsaukti pārdzīvotie brīži, kad tiek pārdomāts, kas šajos gados paveikts un kā mēs dzīvojam. Ojārs Rubenis, kurš tolaik bija žurnālists un raidījuma ‘’ Labvakar!’’ vadītājs, barikāžu laiku nosaucis par skaistāko, ko tauta sagādājusi Latvijai. Viņš saka: ‘’Labi, ka esam bagāti ar šādu notikumu, kad ne tikai nosargājām valsti, bet arī iemantojām atziņu, cik vienota izšķirīgos brīžos var būt Latvijas tauta.’’

Mēs zinām, ka pirms 25 gadiem sākās atmodas laiks, bet vai zinām, ka par savu un mūsu Latviju vectētiņi un vecmāmiņas ir rūpējušies ne vienā vien paaudzē, kā sargājuši Latvijas karogu un iznesuši to cauri okupācijām, kad virs galvām plīvoja citu krāsu karogi, atļāvās uzvilkt mastā vai augstā tornī , labi redzamā vietā , brīvās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, nebaidoties no apcietinājuma, izsūtīšanām un citiem valstsvīru sodiem. Latvijas karogs ir glabāts un sargāts ne tikai kā simbols, bet kā cerība, ticība, mērķu piepildījums.

Liepnas pagastā dzīvo cilvēki, kas ticēja un tic savai Latvijai: brīvai, neatkarīgai. Kas padomju Latvijas laikā kādā no komjaunatnes vakariem pacēla labi redzamā vietā brīvās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu... 1991.gada janvārī , kad tika paziņots, ka jādodas uz Rīgu, nevienam nebija jāprasa, vai brauksim, visi zināja – jābrauc. No Liepnas pagasta toreiz uz Rīgu devās divi autobusi ar Liepnas iedzīvotājiem, viens no pagastā, otrs kolhozā strādājošajiem.

Šogad 21.janvārī Liepnas tautas namā barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītajā pasākumā piedalījās dalībnieki, kas 1991.gadā atradās Rīgā, dalījās ar savu piedzīvoto, atmiņām ,sajūtām. Neviens nebija vienaldzīgs pret tā laika notikumiem. Diemžēl ne visi , kas toreiz piedalījās, vairs ir starp dzīvajiem.

Tomēr katram par Barikāžu laiku ir savs stāsts, savs mozaīkas gabaliņš. Daži no stāstiem –

Kazimirs Baranovskis uz jautājumu, vai bija bail? Saka, tad, kad tu esi tur iekšā, tev nav laika par to domāt, jo tev ir jādara tas, kas jādara. Atmiņā spilgti palicis cilvēku noskaņojums, attieksme vienam pret otru, speciālo uzdevumu vienības ‘’omon’’ uzbrukums. Atceras, stāvot pie ēkas viņiem palūgts paiet malā, lai apšaudes laikā nesavainotu.

Helēna Baugarte stāsta: ‘’tolaik strādāju Latvijas televīzijas ēkā, kad mums ziņoja, ‘’omon’’ ir ienākuši jau pirmajos stāvos , tad augstāk un augstāk, nezinājām, kas būs, domājām vienu – jāturās.’’
Arvīds Trivols – ‘’strādāju par inkasatoru, mums bija ieroči, taču pateica :nešaujiet, lai neizprovocētu ienaidnieku. Barikāžu nedēļā tiku vedis avīzi ‘’Elpa’’ uz Rīgu, kuru tobrīd nedrukāja Preses namā, bija cilvēki, kas aiz bailēm paslēpās avīzēs.’’ Jaunatnei novēl: ‘’Nebaidīties un izturēt!’’

Gunārs Kaņeps - Barikādēs biju kopā ar darba kolektīvu – Bērziņu nodaļas muitniekiem. Apsargājām Ministru Padomi 2dienas. Sākumā piedāvāto pārtiku neēdām, jo brīdināja, ka var būt saindēta.

Ilgonis Pugejs – apsargāja telegrāfa ēku, to sirsnību un saliedētību ir grūti nosaukt vārdos, ikviens dalījās ar savām lietām, neviens nedomāja ,kas man par to būs, bija lietas, kas stāvēja vairumā, varēja ņemt un lietot, taču neviens negrāba man, man, dalījās. Novēlot – ‘’Ir teiciens , labi ir tur, kur mūsu nav, tur ir labi tikai tāpēc, ka tur nav mūsu.
Vēlot, lai barikāžu dienas jauniešiem kļūst par paraugu spējai izturēt pārbaudījumus un mākai palikt uzticīgiem savām idejām. ‘’Mums vajag vēlēties sev tikai Latviju, neko mazāk par Latviju’’ ir teicis Kārlis Skalbe, jo būt par latvieti nozīmē arī pastāvēt par savu Dzimteni, par savu valodu – vienalga sieviete vai vīrietis.
Paldies vēlos teikt visiem barikāžu dalībniekiem, lai pietiek spēka un veselības nest šo vienotības sajūtu, kas izbaudīta barikādēs.
Paldies Liepnas internātpamatskolas kolektīvam par atbalstu un sarūpētajiem pīrādziņiem, kurus baudījām ar tēju pie ugunskura tautas nama pagalmā.
Paldies Liepnas vidusskolas kolektīvam par atbalstu un palīdzību.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Barikādes atmiņās

Kategorijas