Vai taupības gads?

2010. gada 19. maijs 07:54

1181

Šajās dienās zemnieki ir pabeiguši graudaugu sēju. Viņi sējuši ar cerību, ka izaudzēs labu ražu un gūs peļņu. Lai gan skaidras prognozes nav, eksperti uzskata, ka graudu raža, visticamāk, būs zemāka nekā pērn. Tomēr cenas vairākām kultūrām varētu būt augstākas.

Ziemāji pārziemojuši slikti
Austrumvidzemes Lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite atzīst, ka viņa neņemas prognozēt ne ražas, ne iepirkuma cenas. V.Kaparšmite pieļauj, ka daudzi zemnieki ir parēķinājuši – ja nav paredzamas daudzmaz pieņemamas graudu iepirkuma cenas, tad sēj tikai “izdzīvošanai” no ES platībmaksājumiem. Tiesa, daudziem ir slikti pārziemojuši rudzi, tāpēc lielas platības bija jāpārsēj. Dažā zemnieku saimniecībā pat 200 hektāri rudzu. “Grūti pateikt, kāpēc tik ļoti ir cietuši rudzi. Acīmredzot sniega kārta bija tik bieza, ka tie izsuta. Pēc sniega nokušanas virsū bija sniega pelējums,” secina V.Kaparšmite.
Mālupes zemnieks Mārtiņš Augstkalnietis saka, ka nācās pārsēt 80 hektārus tritikāles un ziemas miežus, kā arī ziemas rapsi. “Rapsim bija nepareiza šķirnes izvēle. Izrādījās, ka ieteiktā jaunā šķirne nekam neder. Savukārt tritikālei un miežiem acīmredzot zelmenis bija par lielu, tās vienkārši izsuta,” secina M.Augstkalnietis.

Ieguvēji ir agrie sējēji
Šopavasar V.Kaparšmitei savā zemnieku saimniecībā Ilzenes pagastā bija jāsēj tikai vasaras kvieši un rapsis, tāpēc sēju varēja pabeigt pirms lielajiem lietiem. “Kam bija jāsēj lielākas platības un sēt nesāka laikus, tiem droši vien darbs nav pabeigts. It kā jau vēl nekas nav zaudēts, bet daudz būs atkarīgs no laika apstākļiem rudenī. Ja kvieši un rapsis nav vēl iesēti, ražas novākšana var ievilkties. Un, ja arī rudens būs lietains, nāksies vairāk kaltēt graudus un tērēt līdzekļus, ja vispār varēs tos nokult,” spriež V.Kaparšmte. Arī M.Augstkalnietis sēju ir beidzis. Viņš sējumu platības nedaudz palielināja salīdzinājumā ar pagājušo gadu, turklāt sēju sācis agri. Tagad var secināt, ka ar to būs tikai iegūts. “Sējumi ir jau sadīguši. Ja nebūs lielu salnu, tad viss būs labi,” saka zemnieks. Par graudu iepirkumu viņam galva nav jālauza, jo ir pastāvīgs līgums ar vairākām firmām, kuras uz kredīta nodrošina minerālmēslus, bet savstarpējos norēķinus veic pēc graudu nodošanas. “Ir piedāvājums slēgt graudu pārdošanas līgumu par “cieto” jeb fiksēto cenu. Dažreiz ar to var iegūt, bet citreiz – zaudēt. Kad būs redzams, kā aug labība, varētu vienoties, ka daļu graudu pārdod par “cieto” cenu,” spriež M.Augstkalnietis.

Vietējā tirgū pieprasījums mazs
Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša vasarāju sēju ir gandrīz pabeidzis. Viņš atzīst, ka šis pavasaris ir dīvains. Zeme ilgi bija pārlieku mitra. Viņš graudaugu sējumu platības ir samazinājis, jo iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka vietējā tirgū pieprasījums pēc graudiem samazinās. “Es graudus audzēju sēklai un lopbarībai. Tikai 20 procenti no pērnā rudens iekūluma tika pārdoti pārstrādei. Iepriekš graudus iegādājās lielām cūku un govju fermām, bet tagad tādu ir maz. Tagad tie vajadzīgi vistām un trušiem,” skaidro J.Strakša. Viņš audzē auzas sēklai, jo šo kultūru lielie graudu audzētāji neizvēlas. Savukārt “Lejas” var pārdot 60 procentus auzu sēklai. Tiesa, auzu sējumus zaļbarībai zemnieki ir samazinājuši, jo arī govis mazajās saimniecībās vairs netur.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai taupības gads?

Kategorijas