Izspēlē pādes krustabas

2016. gada 29. janvāris 00:00

366

Jaunlaicenes muižas muzejs no janvāra piedāvā jaunu izglītojošu programmu - “Teatralizētas krustabu izdarības pēc sentēvu rituālu motīviem”. Tā interesanti stāsta par to, kā mūsu senči savulaik krustīja jaundzimušos Māras baznīcā.

Jaunās programmas mērķauditorija ir 8. un 9.klašu skolēni, kuri skolā šo tēmu apgūst literatūrā – par ģimenes godiem, par cilvēka mūža ritumu latviešu tautas dziesmās, bet laipni gaidīti arī citi interesenti. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska atzīst, ka muzeja jauninājumus rada pieprasījums, tā bijis arī ar krustabu programmu. Muzeja darbiniekiem tas ir stimuls strādāt, jo zina, ka cilvēkiem būs interesanti. Krustabu programmu nevarēs redzēt, bet varēs izdzīvot, jo arī pašiem būs aktīvi jādarbojas līdzi. Skolēniem tiks piešķirtas lomas: vecāki, bērni, krustvecāki, bērna nesēja vai aukle, mazās kūmas un sānu kūmas (visi citi radi). Programmas izspēlēšanā piedalās visas muzeja darbinieces un iespēju robežās arī jaunlaiceniete Inga Ārste ar muzikālo pavadījumu.

Klase kļūs par ģimeni
“Klase, kas pie mums atbrauks, programmas laikā kļūs par ģimeni. Katram skolotājam ir sava pieeja, kā viņš skolēniem par šo tēmu māca – mēs gribam būt viņiem palīgi šajā procesā. Nestāstīsim par kāzām un bedībām, bet krustabām divu mācību stundu garumā. Jaunās programmas scenāriju vispirms gāju saskaņot pie Jaunlaicenes pamatskolas direktores Daigas Birkenbergas, kura ir arī latviešu valodas un literatūras skolotāja, lai saprastu, cik garu programmu veidot, kā skolotājam sagatavot bērnus pirms tās apmeklēšanas un lai tā bērniem būtu interesanta,” stāsta S.Jankovska.
Par to, ka programma būs interesanta, šaubu nav. Jaunajā programmā izspēlē krustabas, kādas mūsu senči veica 7. līdz 10.gadsimtā pirms mūsu ēras un vēl pirms krustnešu iebrukuma. “Būs cilvēki, kas nāks uz šo programmu, jo ne visiem ir pieņemami baznīcas rituāli. Tajā pašā laikā pieņemu, ka kristīgiem cilvēkiem tā ne visai patiks. Tomēr liela daļa latviešu atzīst pagānismu, jo arī pagāni tic Dievam, viņiem ir Māra un Laima, citas dievības, sava Māras baznīca. Mēs par to visu runāsim izglītojošajā programmā, neko neuzspiežot,” viņa saka.

Rīko krustabas
Jautāta, kā radusies ideja šādai programmai, S.Jankovska atzīst – visu jauno muzejā ierosina paši apmeklētāji. “Pērn vasarā pie mums atbrauca ļoti jauka ģimene, kas izteica vēlēšanos par krustību pasākumu – ne tradicionālu, bet pēc sentēvu tradīcijām. Padomājām un nolēmām, ka mēs to varēsim, lai gan mums tas bija kaut kas jauns. Jāstrādā bija ļoti nopietni, bet šādos gadījumos palīgā nāk nejaušība. Pateicoties Ingai Ārstei, manās rokās nonāca ļoti vērtīga grāmata – Marģera Grīna un Māras Grīnas “Latviešu gads, gadskārta un godi”. Tas ir ļoti apjomīgs pētījums par latviešu tautas dziesmām līdz tālai senatnei,” stāsta S.Jankovska.

Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses)
Pādes deja liek piepūlēties
Krustību pasākumu veidoja tieši tādu, kā vecāki vēlējās savam bērniņam. “Atbilstoši sentēvu tradīcijām meklējām Māras baznīcu, kas mums bija baronu ozolu aplī, ūdeņu malā – pie dīķa Jaunlaicenes muižas parkā. Bija arī tematikai atbilstošas dziesmas, danči – par muzikālo pavadījumu liels paldies Jaunlaicenes folkloras kopas “Putnis” vadītājai Ingai Ārstei. Izskanēja arī jaunrade, jo vajag izdziedāt tā, lai laba vēlējumu mēs veidotu un veltītu tam bērniņam, kurš tiek krustīts. Sākumā centāmies tautas dziesmas piemeklēt, bet, izzinot literatūru, secinājām, ka visi krustabu pasākumi arī senāk bija jaunrades pasākumi,” saka S.Jankovska.
Kopumā pērn Jaunlaicenes muižas muzejs organizēja četrus šādus krustību pasākumus Alūksnes novada ģimeņu pieciem dēliem. Pasākums ilgst aptuveni stundu, kura laikā mazais saņem ļoti daudz laba vēlējumu caur uguni, ūdeni, augiem. Ja vecāki mazo vēlas krustīt ziemas mēnešos, muzeja darbinieces piedāvā pasākumu muzeja telpās, veidojot arī stilizētu Māras baznīcu un ugunskuru. Noteikti jāizdejo pādes dīdīšanas deja. S.Jankovska atzīst – lai gan tā ir vienkārša - raitā skrējiena trīssolī, kas ir kultisks un daudzina čaklumu, jāizdejo Māras līklocis starp divām dejotāju gatvēm, bet visiem, arī pieredzējušiem dejotājiem, neizdodas pādes deju izdejot ar pirmo piegājienu.
“Nesaprotu, kādēļ tā - varbūt tā ir lielā atbildība pret bērnu? Pādes dīdīšana notika pirms krustabu mielasta, citreiz arī tā laikā. Latviešiem pādes dīdīšanas deja saglabājusies pilnībā un par to sīkus norādījumus pierakstījis Jānis Kūlis. Pādes deja jāizdejo deviņas reizes – tas simbolizē laimi,” saka S.Jankovska.

Jaundzimušo šķirošana
Kā tad mūsu senči rīkoja jaundzimušā krustabas? S.Jankovska atzīst – to izzināt bijis ļoti interesanti arī pašai, jo tādējādi izglītojās. “7. līdz 10.gadsimtā vēl notikusi jaundzimušo šķirošana, kas mums šodien vispār nav iedomājams. Toreiz šķirojuši godā un negodā dzimušus bērnus. Negodā dzimušos nolēma iznīcībai... Abi autori savā grāmatā atsaucas uz tautas dziesmām no Dainu skapja, kas to apliecina. Sameklēju šīs tautas dziesmas, lai par to pārliecinātos pati – tā patiešām bijis. Tas ir šausminoši, bet par to visu šodien ir jārunā, citādi mēs pārāk idealizējam senos laikus,” domā S.Jankovska.
Tolaik uz mazās pādes (bērna) krustabām sabrauca visi radi un vispirms noturēja dzimtas sapulci. Krustībās noteikti piedalījās arī latviešu dievības Dievs, Māra un Laima, ko daudzināja. Kad brauca meklēt Māras baznīcas vietu, jaundzimušā vecākus līdzi neņēma – krustvecāki paņēma bērnu, aizbrauca un atpakaļ varēja atbraukt arī bez bērna... “Mani ļoti interesēja noskaidrot, ko krustvecāki teica vecākiem gadījumos, ja atbrauca bez bērna? Izrādās, ka dzimtā toreiz nepieņēma negodā dzimušus un slimus bērnus – pieņemt vai ne, tika nolemts dzimtas sapulcē. Daudzviet pieminētā Māras baznīca mūsu senčiem bija kā svētvieta – jebkura vieta zem klajas debess ar iespaidīgiem un zīmīgiem kokiem ūdeņu malā. Toreiz krustabas notika divas dienas – radi arī gatavoja un kāra šūpuli,” atklāj S.Jankovska. Senajās tradīcijās daudzviet sastopams skaitlis 9: deviņas zālītes, devītajā dienā bērnu krustīja, deviņas reizes dejo pādes deju.

Visu nosaka pieprasījums
S.Jankovska atzīst, ka to, cik gada laikā muzejā būs šādu pasākumu, nekad nevar paredzēt – to nosaka pieprasījums, turklāt piedāvājums starp muzejiem šobrīd ir diezgan plašs.
Jaunlaicenes muzejā joprojām pieejamas arī citas programmas: vāveru tīšana, pastalu darināšana, lekcija par Lintenes meitu skolu (kas atradās starp Karvu un Api) 19.gadsimtā, kāzu programma pēc laulību ceremonijas, lekcija “Malēniešu valoda” un malēniešu vārdu spēle, lekcija “Kad muižā zvani skanēja”, kā arī programmas pirmsskolas vecuma bērniem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izspēlē pādes krustabas

Kategorijas