Sporta skolotāja un trīs dēlu māmiņa

2016. gada 29. janvāris 00:00

Jaunanniete Zoja Ribuša atzīst – ja darbs, ko cilvēks dara, viņam ir sirdsdarbs un patīk, tad vienmēr to var veikt viegli un ar prieku: gan strādājot algotu darbu, gan darot kaut ko sabiedriskā kārtā. “Ja dara piespiedu kārtā, tad, manuprāt, nekad nebūs laba rezultāta,” uzskata viņa.
Saka, ka tie cilvēki, kuri var darīt darbu, kas ir viņu sirdsdarbs, ir laimīgi. Un tāda ir arī Zoja, jo gan sporta skolotājas amats Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā, gan Jaunannas jauno māmiņu klubiņa vadīšana ir viņas sirdsdarbs un prieks.

Dzimtene sauca atpakaļ
Z.Ribuša dzimusi Līvānos, bet Jaunannā ieprecējusies, satiekot savu vīru Aigaru Ribušu. “Uz Jaunannu es tiku, pateicoties savai draudzenei. Toreiz, pēc Latvijas Pedagoģijas un sporta akadēmijas absolvēšanas, līdz 2007.gadam strādāju pamatskolā Mežciemā Rīgā. Tur sapazinos ar draudzeni no Jaunannas. Viņai 19.augustā Jaunannā bija paredzētas kāzas. Lai es, ne vietējā, kāzās svešā vietā vismaz kādu pazītu, jau augusta sākumā draudzene mani ataicināja uz Jaunannu – 3.augustā abas devāmies uz Aigara dzimšanas dienu. Radās savstarpējas simpātijas, pēc draudzenes kāzām sākām satikties,” smaidot atceras Z.Ribuša.
Zoja un Aigars savu ģimenes dzīvi sāka veidot Rīgā, kur piedzima arī viņu vecākais dēls Gustavs (6 gadi). Neilgi pēc tam jaunā ģimene aizbrauca uz Angliju, kur pavadīja dažus gadus. “Sapratām, ka Latvijā finansiāli viegli mums neklājas, un aizbraucām... Aigars strādāja, es dzīvoju mājās un auklēju dēliņu Gustavu, Anglijā piedzima arī mūsu otrais dēls Patriks (4 gadi). Nostalģija, Dzimtenes kliedziens ļoti stipri sauca mūs atpakaļ un atgriezāmies. Tad Latvijā piedzima mūsu trešais dēls Mārtiņš, kurš novembrī nosvinēja gadiņa jubileju,” stāsta Z.Ribuša.

Stiprais plecs – vecāki
Z.Ribuša uzsver, ka uz pastāvīgu dzīvi Anglijā gan nevēlētos pārcelties. Ja apstākļi piespiestu, būtu gatava braukt visur kur, bet citādāk ne. “Mums ar Aigaru ir brīnišķīgi vecāki, kuri sniedz ļoti lielu atbalstu it visā, palīdz. Pateicoties vecākiem, mēs atgriezāmies. Ja mums nebūtu, kur atgriezties, iespējams, paliktu uz dzīvi Anglijā. Latviešu aizbraukšana uz ārvalstīm notiek joprojām, nepārtraukti – jaunieši meklē savu vietu dzīvē. Manuprāt, šī izbraukšanas plūsma neapstāsies, jo Latvijas ekonomiskā situācija ir tāda, kāda ir, atalgojuma apmērs arī. Bet cilvēki pierod pie naudas un grib dzīvot līdzi laikam un tam, kā viss mainās, attīstās,” domā Z.Ribuša.
Z.Ribuša pēc augstskolas absolvēšanas, kur ieguva vieglatlētikas trenera diplomu, trīs gadus strādāja skolā. “Mani neapmierināja atalgojums, tādēļ meklēju darbu citur – sāku strādāt bankā. Tad piedzima mazais, aizbraucām uz Angliju. Bet, bankā strādājot, sapratu, ka skolotājas darbs tomēr man ir vistuvāk sirdij – man gribējās atpakaļ uz skolu... Šī pārliecība vēl vairāk nostiprinājās, kad ar ģimeni pirms diviem gadiem pārcēlāmies uz pastāvīgu dzīvi Jaunannā,” atklāj Z.Ribuša.

Pašām savs māmiņu klubiņš
Zoja un Aigars dejo tautiskās dejas Jaunannas pagasta tautas nama deju kopā “Jaunanna”. Aktīvi iesaistās un līdzdarbojas pagasta pasākumos. Zoja ir arī Jaunannas pagasta jauno māmiņu klubiņa vadītāja.
“Laikā, kad Mārtiņš bija zīdainis, Jaunannas pagastā vēl vairākām sievietēm bija mazuļi. Dodoties ikdienas ratu pastaigās, palaikam kaut kur satikāmies, kādu vārdu pārmijām, apjautājoties, kā klājas citām, līdz radās doma tautas namā rīkot regulāras jauno māmiņu tikšanās, lai kopā satiktos, lai arī mazuļi savā starpā satiktos, izietu sabiedrībā. Jaunannā nav mazuļu grupas – pie pamatskolas ir pirmsskolas grupa, kurā bērnus uzņem, sākot tikai no trīs gadu vecuma. Mēs, septiņas māmiņas, tikāmies katru otro ceturtdienu Jaunannas tautas namā pie tējas, kafijas tases, daloties pieredzē un pārrunājot dažādas aktualitātes. Aicinājām uz tikšanos Jaunannā dažādus speciālistus, piemēram, masieri Jolantu Arāju, kura mums mācīja, kā pareizi masēt mazuļus. Kopā ar saviem mazuļiem braucām arī uz baseinu Alūksnē, atpūtas centrā “Jolanta”,” stāsta Z.Ribuša.

Pēkšņais darba piedāvājums
Šobrīd jauno māmiņu regulārās tikšanās nenotiek, jo gan pati Zoja, gan vēl citas mammas atsākušas darba gaitas, tomēr pavasarī Jaunannas māmiņām ir iecere tās atsākt. Zojas kā māmiņas ikdienas ierasto ritmu izjauca negaidītais darba piedāvājums pērn vasarā.
“Necerēju, ka dabūšu darbu. Man tikai gribējās iekustēties pēc ierastās mājsaimnieces ikdienas – bija pagājuši desmit gadi, kopš nebiju strādājusi par skolotāju, tādēļ vasarā aizgāju pie Jaunannas skolas direktores ar ierosinājumu, ka es varētu reizi divas nedēļā vadīt skolā sporta pulciņu. Pie manis pienāca sporta skolotājs Gints Kliests un “nostādīja fakta priekšā”, sakot, ka viņš labprāt ietu prom no darba Jaunannas skolā, redzot, ka viņa darbam te ir turpinātājs... Ko es? Es pēc šīs sarunas divas naktis negulēju! Tā man bija liela viela pārdomām, jo tobrīd Mārtiņam nebija vēl pat gada. Bet es piekritu. Kopš 1.septembra esmu sporta skolotāja 1. līdz 9.klases skolēniem. Paldies Dievam, mums Jaunannā ir Mārtiņa vecmamma, kura pieskata mazo, kad man jāiet darbā, tādēļ vēlreiz uzsveru – vecāku atbalsts ir ļoti liels, nenovērtējams atspaids: gan vīra vecāki, gan mani vecāki. Viņi ir mūsu lielais balsts! Nav bezizejas situācijas, kad esi viens pats pasaulē: tā, kā bija, kad dzīvojām Anglijā...”

Atgriešanās skolā – superīga!
Izjūtas, atgriežoties darbā skolā, Zoja smaidot raksturo īsi: “Superīgi!” Tāpat kā citos mācību priekšmetos arī sportā ir mācību programma, kas jāizpilda. “Bērni sporto labprāt. Esmu prasīga skolotāja, bet, protams, reizēm arī es piekāpjos, jo – mēs visi taču esam tikai cilvēki... Ziemā sporta stundās slēpojam, bet slidot skolēniem patīk labāk, jo retāk tiek: slidot ejam tikai sporta pulciņa laikā. Netālu no skolas ir dīķis, par kuru esam vienojušies ar privātīpašniekiem, ka varam attīrīt ledu no sniega un slidot. Šobrīd akcijas “Savai skolai” laikā ļoti aktīvi vācam veikala “Maxima” uzlīmes, jo gribam skolai iegūt bumbu komplektu. Uzlīmju vajag ļoti daudz - 4400, tādēļ esam uzrunājuši arī Annas un Kalncempju pagastu iedzīvotājus, lai sakrātās uzlīmes velta Jaunannas skolai, jo arī viņu bērni mācās Jaunannā. Ceram, ka visiem kopā mums izdosies mērķi sasniegt! Būsim pateicīgi ikvienam, kurš atsauksies un atbalstīs Jaunannas skolu!” saka Z.Ribuša.

Vēlētos vairāk laika sportam
Skolotāja uzskata, ka vajadzētu vairāk domāt par to, lai bērni biežāk sportotu ārpus skolas, apmeklētu pulciņus. “Bērniem jāmāca arī dažādas sportiskas spēles, lai viņi zina, kā sevi ārā brīvajā laikā nodarbināt caur kustību. Bērniem topā ir “Sālsstabi” - šī spēle viņiem ļoti patīk, jo var kārtīgi izskrieties! Arī “Ķerenes”, “Zvejnieku tīkli” un citas. Spēlējam arī “Tautas bumbu” – Alūksnes novada turnīrā starp skolu komandām Jaunannas skolas komanda izcīnīja 2.vietu!” saka Z.Ribuša.
Viņa vēlētos, kaut pašai šobrīd arī būtu vairāk laika pasportot. 2006.gadā Zoja ir pat soļojusi 50 kilometru distanci – tas esot bijis savu spēku pārbaudījums. “Pirmdienās uz Jaunannu brauc trenere Ingūna Dovgāne no Alūksnes – apmeklēju pilates Jaunannas tautas namā. Sporta stundās slēpoju kopā ar bērniem,” viņa saka. Šobrīd Ribušu ģimenē brīvo laiku aizņem pārvākšanās uz savu māju un tās iekārtošana no ierastās vecāku paspārnes. Kad atliek laiks, Zoja cep arī ļoti garšīgas tortes: medus kūku, tortes ar iebiezināto pienu.

Bērnu audzināšanai receptes nav
Daloties pārdomās par bērnu audzināšanu, Zoja atzīst – tas vecākiem noteikti nav viegls uzdevums, jo nav receptes, kā pareizi to darīt. “Mēs, vecāki, arī esam tikai cilvēki... Manuprāt, pacietības nepietiek saviem bērniem. Ar svešu bērnu var strādāt ilgi, cītīgi un apņēmīgi, bet ar savējiem tā gluži nav... Saviem dēliem es ļoti vēlos ieaudzināt ģimenes sajūtu un saprast to, ka vislielākā vērtība dzīvē ir ģimene, lai arī pieauguši viņi vēlas atbraukt uz mājām pie mammas un tēta... Man ļoti nepatīk ģimenes, kurās brāļi – māsas sastrīdas, gadiem nekontaktējas... Gan es, gan Aigars nāk no trīs bērnu ģimenes: saskanīgas brāļu – māsu attiecības dzīvē ir liela vērtība!” saka Z.Ribuša. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sporta skolotāja un trīs dēlu māmiņa

Kategorijas