Iedvesmas avots - daba

2016. gada 29. janvāris 00:00

Alīna Erne nu jau divus gadus dzīvo Alūksnē, kur dzīvo viņas vectētiņš. Alūksnē viņa atradusi arī kādu tīkamu vaļasprieku – akvareļglezniecību.

Vēlme turpināt iesākto
Alīnai ir 27 gadi. Jau dzīvojot Rīgā, viņa apmeklējusi akvarelistu nodarbības. “Jau mācoties vidusskolā, apmeklēju akvarelistu pulciņu, un tā tas arī aizgāja. Pati sev mājās arī zīmēju, bet augstskolas laikā mums bija jāzīmē ar zīmuli dažādi priekšmeti, kā arī klusā daba. Arī tas man patika,” stāsta Alīna. Viņa ieguvusi dizaineres izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē. Šāda izvēle radusies tāpēc, ka viņai patīk radošā un tehniskā apvienošana. “Šķita, ka tas varētu būt interesanti. Aizgāju turp mācīties, vairāk balstoties uz sajūtām, un nenožēloju,” stāsta jauniete.
Pašreiz gan Alīna neredz iespēju strādāt savā jomā. “Šobrīd savā specialitātē nestrādāju, bet noteikti vēlētos pamēģināt, ja rastos tāda iespēja. Tiem, kuri vēlas apgūt dizaina mākslu, iesaku būt sagatavotiem tam, ka daudz kas pašreizējā izglītības sistēmā ir jāapgūst pašu spēkiem un pēc savas iniciatīvas. Nevajag gaidīt, ka kāds ko pateiks, kā tas varbūt bija agrāk. Tagad studentiem daudz kas jāapgūst pašmācības ceļā,” teic Alīna.
Dzīvojot Alūksnē, viņai radusies vēlme turpināt iesākto un kāda paziņa pastāstījusi par iespēju apgūt gleznošanu ar akvareli pie mākslinieka Gunāra Ozoliņa. Tā nu viņa katru nedēļu kopš pērnā gada septembra dodas uz nodarbībām un attīsta savu talantu. Visvairāk Alīnai patīk gleznot tieši kluso dabu. “Man patīk gleznot arī dabu. Esmu piedalījusies divos plenēros, taču var gleznot, arī izmantojot fotogrāfijas,” stāsta Alīna. Viņa uzsver, ka nav tāda - “nesanāk”, jo visu var iemācīties. “Nav tā, ka tev no dabas ir dots kāds talants un viss - vairāk vari neko nedarīt. Ir jāmācās un jāattīstās! Uzskatu, ka visiem ir kādas dotības, un ir gandarījums, kad sāc kaut ko apgūt. Arī man sākumā šķita, ka es taču neprotu zīmēt, taču vēlāk sapratu, ka visu var iemācīties. Ir gandarījums, kad beigās viss sanāk,” viņa saka.

Atgriezties Alūksnē nebija grūti
Alīna uzskata, ka lielpilsētai ir sava duna un steiga, kuras Alūksnē nav, tāpēc šeit var baudīt nesteidzīgāku dzīvi. “Atgriezties Alūksnē nebija grūti. Arī agrāk biju te bijusi, lai arī piedzimu un dzīvoju Rīgā. Man ļoti patīk Alūksne! Te pat vairāk patīk dzīvot nekā Rīgā, jo šeit ir mierīgāk,” teic Alīna. Pagaidām viņa vēl nezina, kur dzīve nākotnē viņu aizvedīs. “Redzēs, kā apstākļi veidosies, taču īsti uz Rīgu atpakaļ negribētos. Kādu laiciņu jau tur var padzīvot un ko padarīt. Nav tā, ka es kaut kur ļoti gribētu būt vai kaut kur ļoti negribētu būt. Alūksne ir maza pilsēta, un ir prieks par to, ka uz ielas vari satikt kādu pazīstamu cilvēku. Var pat nerunāt, bet rodas kopības sajūta, kuras Rīgā trūkst. Te ir ļoti skaista daba un arī ziema! Ja gribas redzēt skaistu ziemu Rīgā, tad ir jāizbrauc ārpus pilsētas, bet Alūksnē to var redzēt visapkārt un nekur nav jābrauc. Daba nomierina,” saka Alīna un uzsver, ka tieši daba ir liels iedvesmas avots, lai taptu skaisti darbi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iedvesmas avots - daba

Kategorijas