Muzeju vājā vieta – direktora krēsls

2016. gada 29. janvāris 00:00

2661

Kas notiek Alūksnes muzejā? Šis jautājums portāla „aluksniesiem.lv” forumā tika uzdots 2011.gada decembrī un kopš tā laika ir atkārtots vairākkārt. 2014. un pērnā gada nogalē viedokļu apmaiņu uzjundīja nu jau kārtējais konkurss uz muzeja direktora amatu. Tāpēc mēģināsim saprast, kas patiešām notiek vai gluži otrādi – nenotiek muzejā.

Visus amata pretendentus izbrāķē
Līdz 2015.gada 27.janvārim varēja pieteikties pretendenti uz vakanto direktora pienākumu izpildītāja vietu. Šajā amatā tika apstiprināta Ilze Lipstoka, kas nenostrādāja paredzēto laiku, līdz no bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas direktore Marita Oldere. Lai gan Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova un domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis slavēja viņas darbu, tomēr nācās atkal meklēt direktora pienākumu izpildītāju. Pašvaldībā droši vien zina, kāpēc I.Lipstoka iesniedza atlūgumu, bet iemesls netika atklāts. Ja iemesls ir veselības problēmas, kā tas izskanējis, tad tas it kā nebūtu slēpjams. „Alūksnes Ziņas” I.Lipstoka informēja, ka atradusi pastāvīgu darbu, nevis uz laiku kā muzejā. Kad viņa pretendēja uz vakanci Tūrisma informācijas centrā, pašvaldības vērtēšanas komisija viņu uzrunāja uzņemties muzeja direktora pienākumus.
Alūksnes novada domes kultūras, izglītības un sociālo jautājumu komitejas sēdē J.Čugunova informēja, ka uz direktora pienākumu izpildītāja amatu pieteicās pieci pretendenti. Tomēr vērtēšanas komisija nolēma nevienu nevirzīt apstiprināšanai un uzdeva izpilddirektorei veikt sarunas ar līdzšinējo direktora pienākumu izpildītāju Uldi Jaunzemu, lai viņš turpinātu veikt šos pienākumus. Tika pamatots, ka U.Jaunzems jau pusotru mēnesi veic direktora pienākumus un ir nodrošinājis muzeja darba nepārtrauktību, pasākumu daudzveidību un radošumu, kā arī godam veicis lielāko uzdevumu – sastādījis iestādes budžetu. J.Čugunova uzvēra, ka noteicošais vērtēšanas kritērijs bija nodrošināt muzeja darba nepārtrauktību. Turklāt sarunas ar U.Jaunzemu bijušas jau pirms konkursa izsludināšanas, bet tad viņš nepiekrita turpināt vadīt muzeju. Kad ar viņu runāja vēlreiz, tomēr piekrita. Neatbildēts paliek jautājums, kāpēc bija vajadzīgs izsludināt pretendentu pieteikšanos, izvirzot kritērijus. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins norādīja, ka turpmāk, pirms izsludināt pretendentu pieteikšanos, vajadzētu izvērtēt visas iespējas. „Pretendenti bija labi, bet darbs ir tikai uz vienu gadu. Tas nozīmē, ka šajā laikā jāspēj apgūt darba pienākumus, sastādīt budžetu, turklāt viens cilvēks jau sevi ir pierādījis. Visi šie apstākļi kopā radīja neveiklu situāciju. Tā ir skola mums visiem,” atzina A.Fomins komitejas sēdē.
Deputāte Jana Zilkalne iebilda, ka katrs pretendents zināja – direktora vieta ir uz laiku. Pēc izvērtēšanas laikrakstā „Alūksnes Ziņas” viņa izlasīja, ka komisija nolēmusi virzīt pavisam citu amata pretendentu, kas nav pieteicies. „Tā tiek grauta pašvaldības reputācija,” secina deputāte. J.Zilkalne, kura bija starp pretendentiem uz muzeja direktora amatu, uzsvēra, ka visiem pretendentiem tika izvirzīta galvenā prasība – pienākums vadīt un organizēt muzeja darbu, kā arī kritēriji: jābūt augstākajai izglītībai, pamatzināšanām pašvaldības iestādes darba organizēšanā, labām iemaņām darbā ar datoru, B kategorijas autovadītāja apliecībai, labām komunikācijas spējām, pozitīvai attieksmei pret veicamo darbu, augstai atbildībai, spējai patstāvīgi pieņemt lēmumus. Un tikai kā vēlamās bija norādītas zināšanas muzeja darbā, pieredze ES projektu sagatavošanā un realizēšanā, pieredze vadošā amatā ne mazāk kā trīs gadus. „Tātad šīs bija prasības, kas jāvērtē, nevis jānorāda, ka svarīgākais komisijas vērtēšanas kritērijs bija muzeja darba nepārtrauktība. Tas liek domāt, ka pašvaldībai nav svarīgi, kā muzejs strādā, ja vien tas turpina pastāvēt,” secina J.Zilkalne. Viņa studē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē sabiedrības vadības maģistrantūrā. Šobrīd kopā ar profesori Inesu Vorončuku kursā tiek apgūti prasību profili, kas nosaka atbilstību vadošam amatam. „Prasību profils izriet no amata apraksta. Pirms tam ir jāveic darba analīze, lai nodrošinātu darba aprakstu iespējamo pretendentu kvalitatīvai atlasei. Darba analīze iekļauj profesionālās un tehniskās zināšanas, darba pieredzi un spējas. Personāla atlases komisijai un speciālistiem ir jābūt apmācītiem, turklāt atlasē ir jāpiedalās nozares speciālistam,” skaidro J.Zilkalne. Viņa jau 2013.gadā izteica priekšlikumus kadru atlasē novada domes priekšsēdētājam A.Dukulim, bet nekas no tiem nav ņemts vērā. „Acīmredzot tas nebūtu izdevīgi, jo traucētu īstenot līdz šim piekopto politiku, kur jūtama politiskās varas garša. Domes izpilddirektore ar savu nostāju un attieksmi parāda, ka pašvaldība neievēro labas pārvaldības principus un līdz ar to pazemina uzticību izsludinātajām vakancēm,” secina deputāte.

Izvēlas esošo direktora
pienākumu izpildītāju
Par piemērotāko muzeja direktora pienākumu izpildītāju tika atzīts Uldis Jaunzems, kurš vakar tika apstiprināts amatā domes sēdē. „Es ar direktora pienākumiem tieku galā labi. Muzejā esmu jau nostrādājis vairāk nekā pusgadu un redzējis, kā viss notiek. Man ir laba komunikācija ar pašvaldību un tās iestādēm, kā arī labi darbinieki muzejā. Tāpēc domāju, ka nostrādāšu gandrīz gadu, līdz darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezīsies direktore Marita Oldere,” spriež U.Jaunzems. Tagad ir izsludināta pieteikšanās uz muzeja izglītojošā darba speciālista vietu, jo pašreizējā darbiniece dosies bērna kopšanas atvaļinājumā. Diemžēl pavisam no darba aiziet izstāžu kuratore, kas sevi labi apliecināja. U.Jaunzems norāda, ka pašlaik apgūst nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas programmu Juridiskajā koledžā, kuru beigs šogad. „Ir jāapsaimnieko ne tikai Alūksnes muzejs, bet arī parks, tāpēc šīs zināšanas labi noderēs. Savukārt par muzeju darbību esmu daudz lasījis. Rudenī sāksies muzeju darba ABC kursi, kuros pieteikšos. Turklāt ir taču pieredzējuši muzeja darbinieki, kam varu lūgt padomu,” uzsver U.Jaunzems. 2013.gada pašvaldību vēlēšanās viņš kandidēja partijas „Vienotība” sarakstā.
„Alūksnes muzeju, kas atrodas pilī, nav vienkārši apsaimniekot un vadīt. Kad es strādāju, muzejam bija tikai dažas telpas. Pilī sadzīvojām gan ar mākslas skolu, gan ar kinoteātri, gan ar bērnu un jauniešu interešu centru. Lai apsaimniekotu un rūpētos par šo ēku, direktoram ir jābūt ļoti spēcīgam vai arī vajadzīgs vietnieks, kas ir zinošs saimnieciskajos un inženiertehniskajos jautājumos. Direktoram ir jābūt arī ļoti drošam, pat drosmīgam. Vienmēr ir jābūt mērķim, uz ko tiekties. Pietiek salīdzināt Alūksnes mākslas skolu ar muzeju, lai saprastu, cik daudz ir panākuši un paveikuši Vēliņi. Tas ir vienkārši fantastiski! Viņi ir ne tikai spējīgi mākslinieki, bet arī vadītāji, kuri prot cīnīties. Tāpēc tagad redzam rezultātu – brīnišķīgu mākslas skolu, kas var lepoties gan ar pasakainu ēku, gan ar talantīgiem audzēkņiem,” spriež Aija Grīnvalde, kas Alūksnes muzejā nostrādāja 18 gadus. Viņa atzīst, ka var strīdēties, vai direktoram ir jābūt muzeologam, vēsturniekam vai mākslas speciālistam. „Pazīstu ļoti labus muzeja direktorus, kuru specialitāte ir ekonomists, jurists...Tomēr mūsdienās direktora izvēle bez konkursa nav pieļaujama. Arī citus darbiniekus nekur neizvēlas bez pamatīgas izvērtēšanas. Augstākajai izglītībai noteikti ir jābūt, tāpat – svešvalodu zināšanām, jo muzeji iesaistās starptautiskos projektos un pasākumos,” skaidro A.Grīnvalde.

Pierunā kandidēt un iesniegt atlūgumu
Kāpēc A.Grīnvalde pati savulaik iesniedza atlūgumu? „Nepratu izvēlēties darbiniekus kolektīvam. Personālatlase nav vienkārša. Toreiz vēl nebija konkursu uz vakantajām amata vietām. Bet kādam kolektīvā bija lielākas ambīcijas, savukārt es neesmu priekšnieka tips. Man nav godkāres, bet priekšniekam tā būtu vajadzīga,” atzīst A.Grīnvalde. Iespējams, viņa neatklāj patieso iemeslu. Ne viens vien alūksnietis, kas laikrakstā nevēlas atklāt savu vārdu, norāda – uzrakstīt atlūgumu A.Grīnvaldi piespieda pašvaldībā. Ka tāda iespēja pastāv ne tikai teorētiski, apliecina bijusī muzeja direktore Anna Pušpure. Viņai iesniegt atlūgumu pēc nepilnu divu gadu darba piespieda pašvaldības vadības „politika”, tagad atklāj A.Pušpure, kas strādāja pēc A.Grīnvaldes. „Jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas darbībā ir ieinteresēta vadošā partija, kas tajās vēlas ielikt savus cilvēkus. Tā tas ir tāpēc, ka šīs iestādes veic iepirkumus, kas saistīti ar struktūrfondu finansējumu apgūšanu. Protams, ar savu līdzfinansējumu projektos piedalās pašvaldība. Balstoties uz šo naudu, var ļoti labi dzīvot tie, kas ir vadībā. Tas nav nekāds noslēpums, jo tā notiek ne tikai Alūksnē. Ne vienmēr naudas plūsmai var izsekot direktors, kas nav saimnieks,” skaidro A.Pušpure. Turklāt tagad Alūksnes muzeja direktors ir atbildīgs ne tikai par Jaunās pils apsaimniekošanu un restaurāciju, bet arī par parku un tajā īstenojamiem lieliem projektiem. „Pašvaldības iepirkumu sadaļā var paskatīties, kādas summas projektiem ir paredzētas, un pēc tam salīdzināt ar finansējuma sadali. Ja ir, kas šo procesu uzrauga, tad viss ir kārtībā. Turpretim pavirša uzraudzība ļauj visam ritēt pašplūsmā,” uzsver A.Pušpure.
Viņa atzīst, ka direktora amats nav pateicīgs, jo prasību tam ir ārkārtīgi daudz, tāpat arī komentētāju. Lasot komentārus portālā „aluksniesiem.lv”, daudzi atzinumi par muzeja darbu un darbiniekiem, viņasprāt, ir nepamatoti. ”Ja nav vienotas darboties spējīgas komandas, tad nekā laba tur nevar būt. Ir jābūt cilvēkiem, kuri arī par nelielu atalgojumu ir gatavi strādāt ar ieinteresētību,” atzīst A.Pušpure. Diemžēl viņa, vadot muzeja kolektīvu, to nejuta. Tāpēc daudz labu ieceru neizdevās īstenot, bet galvenais akcents tika likts uz izglītības programmām.
Bijušo Alūksnes ģimnāzijas skolotāju A.Pušpuri pretendēt uz muzeja direktores amatu aicināja toreizējās pašvaldības izpilddirektore. Taču, kad mainījās domes vadība, tā viņu vairs nevēlējās redzēt šajā amatā. Tajā tika apstiprināta Inita Veismane, kuru arī it kā esot uzrunājusi pašvaldības izpilddirektore. I.Veismane kandidēja pašvaldību vēlēšanās no partijas „Jaunais laiks” saraksta, bet netika ievēlēta. Kā apliecinājusi pašreizējā domes izpilddirektore J.Čugunova, arī viņa runājusi ar direktora pienākumu izpildītāju U.Jaunzemu gan pirms izsludinātās pretendentu pieteikšanās, gan pēc tās. „Es arī konkursam nepieteicos. Mani uzrunāja, skaidrojot, ka pieteikušies pretendenti nav pieņemami. Nezinu, kas toreiz bija pieteikušies,” atzīst A.Pušpure. Arī citi pretendenti, kas savulaik pieteikušies uz muzeja direktora amata vietu, nezina, kas bijuši viņu konkurenti. Daži aptaujātie pretendenti atzīst, ka viņiem nebūtu iebildumu, ja pēc konkursa to vārdi tiktu atklāti.

Vērtēšanā iesaka piesaistīt speciālistus
„Katra pašvaldība izvēlas, kādā veidā tā izraugās jaunu direktoru vai darbinieku. Muzeja likums vai cits likums nenosaka obligātu prasību rīkot konkursu. Tiesa, muzeju darbību regulējošos normatīvajos dokumentos ir teikts, ka pirms pašvaldības lēmuma pieņemšanas par direktora izvēli vajadzētu konsultēties ar Latvijas Muzeju padomi un saņemt tās profesionālu atzinumu par izraudzīto kandidātu,” komentē Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns. Muzeju padome izskata pašvaldības iesniegtos dokumentus un vērtē pretendenta atbilstību šim amatam. Tiesa, direktora pienākumu izpildītājs uz laiku netiek vērtēts.
Muzeju padomes vadītāja Agrita Ozola, kura ir pieredzējusi Tukuma muzeja direktore, norāda, ka Marita Oldere atstājusi labu iespaidu. „Parasti pašvaldības komisija, kas vērtē amata pretendentus, rīko konkursu, izzina šo cilvēku prasmes un zināšanas muzeju jomā. Manuprāt, pašvaldība ir pietiekami zinoša, lai izvēlētos funkciju izpildei labāko kandidātu. Protams, katra situācija ir atšķirīga. Tāpēc darbinieku izvēle var būt gan veiksmīga, gan neveiksmīga. Arī man pašai kopā ar komisiju, kas muzejā izveidota šādiem gadījumiem, ir gadījies, ka intervijā pretendents izskatās labi, tomēr ikdienas darbā netiek galā ar saviem pienākumiem,” skaidro A.Ozola. ◆

Viedoklis

Rundāles pils
muzeja direktors
Imants Lancmanis

Mudina izspēlēt pils kārti
- Esmu nolēmis 2018.gada beigās doties pensijā, tāpēc tagad veidoju komandu, kura spēs turpināt darbu muzeja attīstībā. Diemžēl varu izmainīt tikai komandas sastāvu, to atjaunojot, bet ne izraudzīties direktoru. Kas nāks manā vietā, to noteiks konkurss. Tā ir vājā vietā daudzos muzejos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Direktoru konkursos ļoti bieži izvēlas menedžera tipa cilvēkus, nevis speciālistus par attiecīgo muzeja jomu. Nepiekrītu viedoklim, ka direktors var būt jebkuras jomas speciālists, jo svarīga ir ievirze. Menedžera tipa direktoriem muzeja koncepcija un misija var nebūt svarīga, tāpēc viņi vairāk domā par praktisko pusi – par ienākumiem. Tas nozīmē - aiziet maldu ceļos. Diemžēl tāda ir Eiropas valstu attieksme, tāpēc muzeju direktori tagad visbiežāk ir menedžeri. Tie nāk no politiķu aprindām, no administrācijas, no dažādām iestādēm. Manuprāt, nav pieņemami, ka direktora pienākumus pilda cilvēks bez augstākās izglītības. Izglītība ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas paliek nemainīgs. Turklāt muzeja direktoram ir jābūt iekšā muzeja pasaulē. Ja trūkst intereses par muzeju, tad tas kļūst par kaut kādu kultūras iestādi, bet nevar uzplaukt kā muzejs. Tā vadītājam ir jābūt ar izpratni un aizrautību. Katra muzeja misija ir atšķirīga arī tad, ja tāpat kā daudzi ir pilsētas un apkārtnes vēstures, kultūras mantojuma atspoguļotājs. Alūksnes muzejs ir īpašā ēkā, kurā vajag veidot atbilstošu interjeru, uzmanību pievēršot bijušajiem muižas īpašniekiem Fītinghofiem, kas bijušas spožas vēsturiskās personības. Tā varētu piesaistīt apmeklētājus, izspēlējot stipro pils kārti. Arī ekspozīciju var pakārtot pils interjeram, liekot uzsvaru uz Fītinghofiem un pils kādreizējo spožumu.

Komentāri “www.aluksniesiem.lv”
Tas nu gan pēdējam nesaprašam ir skaidrs, ka kaut kas galīgi nav ar to muzeju kārtībā. Turklāt štati, salīdzinot ar turpat blakus esošo Vides muzeju, ir ne pa jokam. Pils ar muzeju varētu būt labākais objekts, bet...
* * *
„Vides labirints” runā pats par sevi. Tur ir redzams cilvēku ieguldījums, entuziasms un kvalitāte.
* * *
Latvijai kā relatīvi jaunai valstij atgūtās neatkarības sākumā bija raksturīgi, ka dažos amatos „ielēca” cilvēki, kam ar konkrēto profesiju nebija nekāda sakara. Tā notiek arī tagad. Bet katrai profesijai ir savi pamatprincipi un iemaņas, kas vienkārši ir jāzina.
* * *
Alūksnes muzejā pilsētas un apkārtnes vēsturi neatrast. Ir kaut kas no vēstures, bet tāda īsta kopaina nav redzama, ne arī dzirdama gidu stāstījumā. Te ir tik daudz vēsturisku notikumu, bet muzejs par tiem klusē.
* * *
Vēsture? Nav nekur teikts, ka muzejā jābūt vēsturniekam. Lai muzejs uzņemas atspoguļot vēsturi? Nu... muzejs tas nav. Pašvaldības sabiedriskās attiecības internetā visu fiksē. Muzejs varētu dimensionālās kategorijās glabāt pagātnes liecības. Un kad jau būs ko, tad izstādīt un iepazīstināt sabiedrību. Galvenā, šķiet, ir izglītojošā joma.
* * *
Par muzeja darbības virzieniem tev diemžēl stipri šķībs priekšstats. Arī šodiena jau rīt būs vēsture, un bez laba vēsturnieka muzejs darboties nevar. Vēsturniekam ne tikai jārokas pa senāko vēsturi, bet arī jāfiksē šodiena. Ko šobrīd no tā visa dara muzejs? Neko.
* * *
Muzejam nav jābīda lieli starptautiski projekti, tas ir jādara Attīstības nodaļai. Muzejam ir sava misija, kas vērsta uz vietējās sabiedrības izglītošanu, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, pasākumu rīkošanu.
* * *
Pirms izvirza kritērijus muzeja direktoram, domei pašai vispirms jātiek skaidrībā par šādām lietām:
1) par muzeja direktora pienākumiem, ņemot vērā Muzeju likumu,
2) vai muzeja direktora pienākumos ietilps tikai muzeja vadīšana vai direktora atbildībā tiek piekabināta pils ar tās apkārtnes teritoriju, tās uzturēšana, apsaimniekošana un labiekārtošana,
3) vai direktors finanšu līdzekļus no ārpuses (fondi, sponsori utt.) piesaista tikai muzeja vajadzībām,
4) vai muzeja direktora pienākumos ir projektu rakstīšana un naudas piesaiste arī pils un tās apkārtnes (parka, pilsdrupu) apsaimniekošanai.
Tempļa kalna piesaiste muzejam var būt tikai murgi, jo muzejam ir citi uzdevumi. Ko tādā gadījumā dara Attīstības nodaļa ar n-tajiem štatiem?
* * *
Vietās, kur muzeji atrodas kultūrvēsturiskās ēkās, muzejam tiek „piestiprinātas” gan šīs ēkas, gan ap tām saprātīga teritorija, apstiprināti attiecīgi muzeja darbinieku štati, kas ar to visu tiek galā. Muzeju direktori ir labi menedžeri, kas menedžē muzeja attīstību kā vienotu kompleksu. Tad nekad nebūs jājautā, kāpēc tuvākajā pils apkārtnē gadiem nav neviena košumkrūma, nevienas puķu dobes, kāpēc vasarās balkoni ir tukši un pliki, ja uz tiem jābūt puķēm. Bet varbūt mums neko nevajag?
No foruma „Kas notiek muzejā?”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Muzeju vājā vieta – direktora krēsls

Kategorijas