Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Turpina cīņu par rekonstrukciju

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2013. gada 22. februāris 08:43

1205

Alūksnes novada domes izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē deputāti uzklausīja Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājas Aritas Prižavoites skaidrojumu par iemesliem, kāpēc Kultūras ministrijā tika noraidīts tautas nama rekonstrukcijas projekts. Tika arī meklētas iespējas tā īstenošanai.

“Alūksnes Ziņas” jau rakstīja, ka projekta noraidījumam bija trīs iemesli: ēka nav valsts kultūras piemineklis, bet ir tā, muižas apbūves, sastāvdaļa. Turklāt projekta vērtēšanas komisija apgalvoja, ka rekonstrukcijas rezultātā netiks saglabāts ēkas autentiskums – tās vēsturiskā vērtība.  “Šis apgalvojums projekta izstrādātājam Laimonim Šmitam – arhitektam ar ilggadēju pieredzi tieši kultūras pieminekļu rekonstrukcijā - bija nepatīkams pārsteigums. Projekta  izstrādes gaitā tas vairākkārt tika vērtēts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kas to atzina par labu un kvalitatīvu,” norāda A.Prižavoite. Savukārt apmeklējumu skaitu norāda tikai muzejiem un bibliotēkām. “Saprotam, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām, taču nevaram arī klusēt,” atzīst A.Prižavoite. Viņa secina, ka finansējums ir novirzīts Valsts Mākslas muzeja rekonstrukcijai Rīgā, ar kuru Alūksnes tautas namu nevar salīdzināt. Tomēr tiek gaidīta Kultūras ministrijas atbilde, kas ir jāsaņem līdz februāra beigām. “Ja šai aktivitātei neiedos papildu naudu, pārkārtojot Eiropas Savienības fondu piešķirtā finansējuma atlikumu, tad neredzu iespējas īstenot tik lielu projektu,” secina nodaļas vadītāja.

Izskanējusi informācija, ka pašvaldība varētu ņemt aizņēmumu šī projekta īstenošanai Taču likumā par valsts budžetu 2013.gadam ir norādīts, ka pašvaldības var ņemt aizņēmumu trīs gadījumos - Eiropas Savienības fondu finansēta projekta līdzfinansējumam, publiskās – privātās partnerības projektu īstenošanai, kā arī nozīmīgiem projektiem, kuri nodrošina infrastruktūras pakalpojumus. Risinājums varētu būt publiskās – privātās partnerības projekts. Bet tam ir vajadzīga ļoti rūpīga sākotnējā finanšu izpēte un ekonomiskā analīze. Tai vajadzētu apmēram pusgadu, turklāt vēl nepieciešams atrast privāto partneri. “Šobrīd tiek gatavoti grozījumi likumā par valsts budžetu šim gadam. Grūti paredzēt, vai pašvaldībām būs lielāka brīvība ņemt aizņēmumus. Neliela cerība ir, bet skaidri zināms būs aprīlī,” atzīst A.Prižavoite.

Tautas nama vadītājai Sanitai Bērziņai ir bažas, ka, nokūstot sniegam, varētu tecēt ēkas jumts, kas ir virs administrācijas telpām un spoguļzāles. “Ir izveidojusies situācija, ka jumta patiesībā vairs nav – šīfera segums ir sabirzis kā pulveris. Pieļauju, ka jumta segums varētu iebrukt,” secina S.Bērziņa. Gadiem ir mēģināts novērst jumta tecēšanu, bet tagad bez kapitālieguldījumiem situāciju vairs nevar uzlabot.  Arhitekts L.Šmits atzinis, ka saskaņā ar sagatavoto tehnisko projektu ir iespējams nomainīt jumta daļu tā, lai pēc tam to nevajadzētu aiztikt, kad īstenos rekonstrukcijas projektu. Taču jumta daļas nomaiņai būtu vajadzīgi 18 700 lati.
Pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte nelolo nekādas cerības, ka Kultūras ministrija tomēr piešķirs finansējumu.. Turklāt pašvaldību vēlēšanas jūnijā var mainīt deputātu nostāju šajā jautājumā, tāpēc iespējams, ka visu vajadzēs sākt no jauna. “Alūksnes tautas nams ir piedzīvojis daudz un dažādus projektus, kādam tam vajadzētu būt. Bet kā nav, tā nav nekā. Tāpēc gribētu, lai tautas nams arī paliktu prioritāte numur 1,” saka S.Eglīte.  A.Prižavoite norāda, ka jebkurā gadījumā jumtu mainīt varētu vasarā, tāpēc par to nevajadzētu lemt, kamēr nav saņemta Kultūras ministrijas atbilde.

Kategorijas

Kategorijas