Dalītais uzturs jeb atsevišķa produktu lietošana

2016. gada 5. februāris 00:00

706

Dalītā uztura sistēma palīdz atbrīvoties no liekā svara un novērst meteorismu. Metodes autors ir amerikāņu ārsts Herberts Šeltons. Viņš pārtikas produktus iedala trīs grupās – olbaltumvielas, ogļhidrāti un neitrālie produkti. Pēc H. Šeltona teorijas, olbaltumvielu un ogļhidrātu produkti ēdami tikai atsevišķi vai ar neitrālajiem produktiem: vienas grupas produkti labāk tiek sagremoti skābā, bet otrās – sārmainā vidē. Cietes šķelšana notiek sārmainā vidē, kas sākas jau mutes dobumā, un to veic enzīms ptialīns. Gadījumos, kad kuņģa zarnu traktā nonāk sajaukts ēdiens, gremošanas procesā iesaistītā skābe un sārmi viens otru neitralizē. Ēdot cieti saturošus produktus (kartupeļi) kopā ar olbaltumus saturošajiem (gaļa), gremošana tiek kavēta vai pilnīgi apstājas. Nesagremotā uztura masa var izraisīt dažādus gremošanas traucējumus, kļūt par barotni baktērijām, un fermentācijas blakusprodukti ir toksiski, māca H. Šeltona teorija.

Jāatceras uztura piramīda
“Cilvēkam arvien gribējies ticēt brīnumam un meklēt specifiskus risinājumus, dažkārt ar nepamatotiem pārspīlējumiem,” diētas ārsts Andis Brēmanis vērtē dalītā uztura principus. “Teorija tiek pasniegta ar domu, ka organismam, lai pārstrādātu jauktus produktus, nepieciešami dažādi resursi. Tas tomēr nav īsti pamatoti, jo kuņģa sula ir kuņģa sula, siekalās, aizkuņģī un zarnas sieniņās ir fermenti, kas sagremo visu, ko apēdam.” Ārsts rosina atcerēties veselīga uztura piramīdu un ieteiktos produktus, kas kombinējami un lietojami piemērotās proporcijās un apjomā atkarībā no cilvēka dzīves stila, fiziskajām aktivitātēm.
“Daža “fizkultūrieša” noslieces ir tikai dīvāns, televizora pults un dators. Ja paredzētas sportiskas aktivitātes vai gara pastaiga gar jūras malu, ir prātīgi nodrošināties ar enerģiju, stundu iepriekš apēdot graudaugu, piemēram, auzu pārslu putras, porciju. No krietna gaļas gabala kuņģim būs smagi un nāks miegs, to labāk notiesāt pēc fiziskas slodzes. Uztura piramīdas apakšējā, platākajā, daļā atrodas graudaugi maizes, putru formā, klāt ir kartupelis. Augstāk ir augļi, ogas dārzeņi un tikai virs tiem parādās gaļa, olas, zivis un piena produkti. Pašā augšā ir tādi “štrunti” kā čipsi, dažādi našķi, ko var neēst nemaz vai reti,” norāda dietologs.
Ēdienreizē, kurā notiesājam maizi ar olu, biezpienu vai gaļas šķēli, A. Brēmanis nesaskata neko sliktu, tikai iesaka klāt piekost tomātu, gurķi, sīpolu, vārītu bieti, burkānu vai kāpostu salātus. Arī izvēloties gaļu ar vai bez kartupeļiem, kuros tiešām paliels daudzums cietes, dārzeņi ir noteikti jāpieēd. Tātad koncentrētos olbaltumu produktus (gaļu, biezpienu u.c.) vajag atšķaidīt ar bioloģiski vērtīgām lietām – ogām, dārzeņiem un zaļumiem jebkurā veidā.
Katras grupas produktam ir sava specifika. Problēma ir tā, ka ikdienas uzturā par maz veselīgo dārzeņu, bet to taču krājumos netrūkst! Tāpat augļi un ogas varētu būt vairāk. Ja balstāmies uz vietējo produkciju, šobrīd noder āboli, taču nav smādējami globalizācijas piedāvātie citrusaugļi, arī kivi ir vērtīgs vitamīnu avots.

Sagremo gandrīz visu
Konsultējot pacientus uztura jautājumos, A. Brēmanis novērojis, ka pie diētām cilvēki parasti nonāk kādu problēmu dēļ. Biežākās – liekais svars un vēdera uzpūšanās. “Ar organisma īpatnībām jārēķinās, vienam gāzes rada puravi, ķiploki, citam – kāposti. Dažam pupas un zirņi ar pārējiem produktiem dumpojas. Tas būtībā nav nekas ļauns, vienīgi mums, sabiedriskām būtnēm, uzpūties vēders rada diskomfortu. Nav lietderīgi lietot kopā šmorētus kāpostus un svaigu pienu: būs dīvainas sajūtas vēderā, iespējams, pat caureja piemetīsies,” nosmej ārsts. “Var jau neēst gaļu kopā ar kartupeļiem, tomēr kopumā pārtikas dalīšanas metodi vērtēju kā populistisku, zinātniski nepamatotu. Ja ir nopietnas gremošanas orgānu kaites, piemēram, aizkuņģa dziedzera regulēšanai varbūt vajag akcentēt kādu no produktiem, varbūt ir jēga samazināt porciju lielumu, sātīgumu.”
Dalītā uztura princips palīdz ierobežot ēšanu. Ne viens vien apalītis zaudējis liekos kilogramus, jo sācis kontrolēt savus ēšanas paradumus: atsacījies no pārāk treknas barības, pārāk lielām ēdiena porcijām un našķošanās starp ēdienreizēm. Liela lieta ir ticēt tam, ko dari.
“Ja analizē dabā sastopamos produktus, tad praktiski nav tādu, kuros ir izteikti tikai kaut kas viens. Tauki nelielā daudzumā ir pat burkānos, arī olbaltumvielas,” norāda dietologs. “Jebkuros graudaugos ir zināms olbaltumu, tauku daudzums. Uz veselīgo pilngraudu auzu pārslu paciņas norādīts sastāvs: simts gramu šo pārslu satur zināmu daļu olbaltumu, tauku un ogļhidrātu cietes veidā. Vai tad organisms to nesagremo? Arī simts gramos liesas gaļas ir 20 grami olbaltumu, 2 % taukvielu un ogļhidrāti, tikai mazā daudzumā, un parasti tos nepiemin,” secina dietologs.

Jāievēro mērenība
To, ka pie gaļas prasās klāt dārzeņi, ārsts nosauc par dalītā uztura plusiņu. Nekāda vaina pusdienu porcijai, kurā bez gaļas un griķiem ir kārtīga porcija ar dārzeņiem.
“Mazi bērni nereti izvēlas vienu produktu. Lai viņi tā ēd, nav ko uzplīties ar rasolu! Vecāku uzdevums – dažādot piedāvājumu. Paprasīsi, vai burkānu, ābolu, kāli grib, visdrīzāk atteiksies, bet nomizo, sagriez – spēlējoties apēdīs. Ogas var pasniegt ar izdomu, blenderēt, kult kokteiļos ar pienu, kefīru,” iesaka speciālists.
Konsultējot klientus, dakteris Brēmanis nekad nav strikts: “Uzvāra cilvēks plikus griķus un ēd trīs dienas no vietas. Lai! Bet, ja ēdīs nedēļu, organismam sāks trūkt vajadzīgo vielu. Var arī gaļu dažkārt apēst lielākos daudzumos, bet jārēķinās, ka gaļā ir ne tikai vērtīgā dzelzs, bet arī holesterīns. Pilngraudu produktos ir no cietes nākošais enerģijas lādiņš, vitamīni un zarnu darbībai būtiskās šķiedrvielas. Dārzeņos ir vērtīgais C vitamīns, karotīns, kāpostos - vēl folijskābe. Katra grupa izceļas ar ko savu. Uzsitīsit ar pirkstu pa galdu, būs knapi dzirdams, bet uzsitiet ar dūri – spēks! Veselīga uztura īsais kurss dažos vārdos: daudzveidība un mērenība,” uzsver dietologs.
Optimāli ir ēst biežāk: tad porcija nebūs tik apjomīga. Tomēr darba ritms un slodze katram ir atšķirīgi, tāpēc daudzveidība ir svarīga visos gadījumos. ◆

uzziņai

◆ No 1928. līdz 1968. gadam naturopāts, alternatīvās medicīnas aizstāvis, veģetārietis
H. Šeltons sarakstījis vairāk nekā 35 grāmatas par uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Mūsdienu uztura speciālisti pret šo teoriju izturas piesardzīgi.
◆ Saskaņā ar dalītā uztura sistēmas teorētiskajām nostādnēm, kam ir arī piekritēji, olbaltumvielu un ogļhidrātu produktus drīkst ēst tikai atsevišķi vai savienojumā ar neitrālajiem produktiem.
◆ Pārtikas produkti, kas satur galvenokārt ogļhidrātus: pilngraudu maize un makaroni, kartupeļi, medus, žāvētas dateles, plūmes, banāni, rozīnes.
◆ Izteikti olbaltumvielu produkti: gaļa, zivis, liesie sieri, olas, sojas milti.
◆ Par neitrālajiem produktiem tiek uzskatīti: dzīvnieku tauki, augu eļļas, speķis, sviests, krējums, biezpiens, raudzēti piena produkti, treknie sieri, olas dzeltenums, olīvas, dārzeņi, augļi, ogas, agars, rieksti, jūras sāls un dažādas garšvielas.

Dalītā uztura pamatprincipi

◆ Atsevišķi uzņemt olbaltumvielas un ogļhidrātus. Abas pārtikas grupas var papildināt ar tā sauktajiem neitrālajiem pārtikas produktiem, piemēram, dārzeņiem un salātiem, augļiem, taukiem un piena produktiem.
◆ Olbaltumvielu maltīti pusdienās baudīt kopā ar lielu daudzumu neitrālo produktu: dārzeņiem un salātiem. Ēdienreizē izmantot tikai viena veida olbaltumvielas: gaļu vai zivis.
◆ Ogļhidrātu maltīti ēd vakarā ar lielu daudzumu dārzeņu, salātu vai augļu. Izmantot tikai viena veida olbaltumvielas: makaronus vai kartupeļus.
◆ Piens, paniņas, biezpiens, raudzēti piena produkti, trekni sieri tiek uzskatīti par neitrāliem produktiem un uzturā izmantojami jebkurā formā.
◆ Alkoholu drīkst lietot reti un mazās devās. Nesaldināts vīns labi iederēsies pie olbaltumvielu maltītes.
◆ Kafija nav ieteicama, bet, ja nevar atteikties, dzert to ar pienu.
Tējas vai kafijas saldināšanai izmantot medu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dalītais uzturs jeb atsevišķa produktu lietošana

Kategorijas