Sākas lielā piena laiks

2010. gada 11. maijs 07:25

1813

Virešu pagasta bioloģiskās saimniecības “Ozoliņi” īpašniece Anna Kucina atzīst, ka, protams, ir grūti prognozēt, cik daudz šajā ganību periodā izslauks no 30 govīm un kādi būs ienākumi. Pērn lielā piena laiks nebija labvēlīgs. Tieši tad tika samazināta piena iepirkuma cena, jo “Valmieras pienu” neapmierināja piena kvalitāte.

Vēlas palielināt govju skaitu
“Analīzes pienā uzrādīja baktērijas. Diemžēl neizdevās noskaidrot cēloni, kāpēc tās ir atrastas pienā. Lai gan piena bija daudz, samazināta iepirkuma cena bija visu vasaru, tāpēc radās lieli zaudējumi. Izsaucām “Valmieras piena” pārstāvjus, lai noskaidro, kā piena vadā slauktam pienam var rasties baktērijas. Taču arī viņi neko neatrada, tāpēc nezinājām, ko darīt. Likās, ka neizdzīvosim. Tomēr noturējāmies. Tagad piena kvalitāte ir laba, tāpēc ir cerība, ka arī ienākumi būs atbilstoši,” spriež A.Kucina.
Viņa norāda, ka ir uzbūvēta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša piena māja ar dzesētāju un piena vadu. Viss ir sakārtots piena ražošanai, tāpēc negribētos atteikties no ganāmpulka un piena ieguves.
Sākoties ganību periodam, saimniecībā izslauc vidēji 15 kilogramus piena no govs, bet pērn ieguva 4500 līdz 5000 kilogramus piena no govs. “Domāju palielināt slaucamu govju skaitu, lai iegūtu vairāk piena un arī ienākumu,” saka zemniece.

Graudus audzē ganāmpulkam
Šajā pavasarī graudus saimniecībā nesēj, jo pagājušajā rudenī apsēja 20 hektārus ziemas kviešu. Pirms lietus tie izskatījās pavāji, bet tagad ir jau saņēmušies. “Graudus audzējam, lai ganāmpulkam būtu spēkbarība. Pagājušajā rudenī 10 hektāri miežu palika uz tīruma nenopļauti, jo bija tik slapjš, ka nevarēja nokult. Kad varēja kult, tie vēl nebija gatavi. Bet pēc tam visu laiku lija, tāpēc tādus nevarēja novākt. Otrus 10 hektārus gan paspējām izkult. Tos konservējām, lai saglabātu. Turklāt no jaunā gada vajadzēja graudus iepirkt, lai placinātu un dotu govīm,” skaidro A.Kucina. Viņa atzīst, ka tieši placināti graudi govīm garšo labāk nekā milti. Skābbarību liek bedrē, jo tā ir lētāk. Bet sienu presē rulonos. “Pienu no bioloģiskās saimniecības pērk par tādu pašu cenu kā no intensīvām piena lopkopības saimniecībām. Vienīgais labums – lielāki platībmaksājumi. Manuprāt, par bioloģisko pienu vajadzētu vairāk maksāt,” uzskata A.Kucina.

Liks jaunu jumtu fermai
Tagad saimniecībai ir radušies neparedzēti izdevumi. Lielā sniega daudzuma dēļ iebruka fermas jumts. Tagad jāliek viss jumts no jauna. Tiesa, šīferis bija arī krietni vecs. Tagad tā vietā būs metāla jumts. Turklāt ir paredzēts būvēt novietni jaunlopiem, lai tie būtu atsevišķi no slaucamām govīm. Visu cels saviem spēkiem, taču, nauda, protams, ir vajadzīga. Lai gan tika solīts, ka 70 procentus platībmaksājumu varēs saņemt pagājušā gada beigās, Kucini naudu saņēma tikai šogad. “Interesējāmies, kāpēc tā, bet mums tikai atbildēja – gaidiet, būs. Rudenī, kad govīm sākās kūts periods, apmēram puse govju vairs netika slaukta, tāpēc samazinājās ienākumi un ir grūti izdzīvot. Turklāt mums vēl katru mēnesi ir jākārto kredīta maksājumi. 2008.gadā ņēmām kredītu lopbarības sagatavošanas tehnikas iegādei,” stāsta zemniece.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sākas lielā piena laiks

Kategorijas