Lielu briesmu priekšā

2016. gada 12. februāris 00:00

Alūksnes novadā arvien pieņemas spēkā satraukums par ģimenes ārstu trūkumu, jo jau šobrīd ir brīva prakses vieta un ar aprīļa vidu savu praksi slēgs arī ģimenes ārste Dagnija Ģērmane. Šonedēļ par šo aktuālo jautājumu diskutēja arī Alūksnes novada pašvaldībā, soloties steidzīgi meklēt risinājumu.

Ir bijušas sarunas
“Diemžēl pediatru prakses mūsu valstī vairs nav nepieciešamas, jo uzskata, ka viss jāpaveic ģimenes ārstiem. Problēma ir arī tā, ka ģimenes ārsti koncentrējušies Alūksnē. Ar 1.februāri Alūksnes slimnīcā iedzīvotājiem pieejams valsts apmaksāts dežūrpediatrs. Paredzēts, ka to var apmeklēt pēcpusdienās, kad ģimenes ārstu prakses jau beigušas darbu. Tiesa, šobrīd situācija ir tāda, ka ģimenes ārstiem, kuri atrodas Alūksnē un pierakstījuši savā praksē ļoti daudz bērnu, nestrādā Alūksnes pilsētā pilnu darba laiku, līdz ar to viņu praksēs pierakstītie bērni šo dežūrpediatru vēlas apmeklēt jau rītos. Manuprāt, šis jautājums poliklīnikai būtu jāpārskata un ārstiem jāizvērtē, vai izdevīgāk ir aizbraukt ārpus pilsētas un pieņemt dažus pacientus vai pieņemt pilsētā bērnus, kuriem ir nepieciešamība,” saka Alūksnes novada domes deputāte un SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Viņa atzina, ka ir bijušas sarunas ar kādu potenciālo ģimenes ārsti no Madonas. “Šobrīd viņai vēl gads jāstudē un tad sāksies rezidentūras apmācība, ko izies uz Alūksnes slimnīcas bāzes pie pediatres un ģimenes ārstes Anitas Šnikvaldes. Ir bijušas sarunas arī ar kādu anesteziologu. 12.februārī braukšu uz tikšanos Veselības ministrijā par ārstu – rezidentu sagatavošanu, kur runās konkrēti par pašvaldībām vajadzīgajiem speciālistiem,” atzīst M.Kauliņa.

Taps piedāvājumu pakete
Alūksnes primārās veselības aprūpes centra izpilddirektors Rolands Puriņš norāda, ka pēc Nacionālais veselības dienesta datiem uz 20.decembri novadā kopā bija reģistrēti 16 500 pacienti. No janvāra pediatra praksi slēdza Inese Priedīte, kurai bija reģistrēti 1700 bērni, no aprīļa vidus vēl 1905 pacientiem vajadzēs ģimenes ārstu.
“Šiem iedzīvotājiem kaut kur ir jāpaliek, tādēļ vajadzētu izdomāt piedāvājumu paketi, ar ko iet uz Veselības ministriju, lai piesaistītu Alūksnes novadam mediķus un rosinātu izmaiņas Latvijā spēkā esošajos likumos un noteikumos, lai rezidentiem būtu saistoši strādāt reģionos. Turklāt līdzīga situācija ir arī zobārstniecībā,” atzina R.Puriņš. Viņš Alūksnes novada domei iesniedza savus priekšlikumus situācijas risināšanai, ko Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un komitejas vadītājs Aivars Fomins solījās nodot atbildīgajās institūcijās. R.Puriņš ierosina: lai izstrēbtu šā brīža situāciju, samazināt kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem bez represijām no NVD puses.

Vajag diferencētu maksu
“Šobrīd ģimenes ārstiem prakses ir pilnas, bet viņi tāpat cenšas izpildīt noteikumu, ka pacients jāpieņem ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Varētu ieviest pagaidu reģistrācijas kārtību, kamēr ir problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu, un tai noteikt citu apmaksas kārtību. Šobrīd ārstiem tiek uzlikta papildus slodze, par ko netiek maksāts. Veselības likumā ārstiem noteikts 240 stundu darba mēnesis, normālais darba noslogojums ir 160 līdz 180 stundas - virsstundas netiek apmaksātas. Lai nokļūtu uz sekundāro veselības aprūpi, pārsvarā nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta – vajadzētu mainīt Ministru kabineta noteikumus un noteikt brīvo pieeju pie speciālistiem,” saka R.Puriņš.
Viņš rosina ieviest arī diferencētu apmaksu par ambulatorajiem pakalpojumiem Rīgā un ārpus Rīgas. “Būtu ieteicama arī 2.-3.kursa rezidentu piesaiste ģimenes ārstu praksēm, aizvietojot viņus atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas laikā. Bet – ģimenes ārstam tad jābūt tiesīgam apmācīt rezidentu: šo normu noteikumos krīzes situācijas laikā varētu svītrot. Attiecībā uz darbu Alūksnē no pašvaldības puses varētu būt piemaksa darba algai, transporta kompensācijas, dzīvokļa nodrošināšana,” rosina R.Puriņš.

Jārunā asociācijā
M.Kauliņa uzskata, ka vide jau šobrīd Alūksnes novadā ir pievilcīga jaunajiem mediķiem – vajag tikai gribēt strādāt. Turklāt nevar tikai jaunajiem speciālistiem solīt visādus labumus, jo tas nebūs taisnīgi attiecībā pret šeit jau strādājošiem ārstiem. “Šobrīd ģimenes ārsti nepieraksta vairāk pacientu, - ja ir vairāk pacientu un lielāks bērnu skaits, tad pagarinās prakses darba laiks. Tāpat arī ģimenes ārsti negrib algot praksē otru medicīnas māsu. Arī šīs lietas vajadzētu pārskatīt – to darot, rezultātu varētu sasniegtu ātrāk. Ir Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, ko vada Līga Kozlovska – ar viņu šie jautājumi jārunā, jo vienai pašvaldībai nenoteiks kaut kādu unikālu pozīciju,” secina M.Kauliņa.
Deputāts Ainars Melders atgādināja vēstures notikumus, kas “nevienam nepatīkot”. “Iepriekš valstī nīcināja slimnīcas ārā, jo topā bija ģimenes ārsti. Paldies, ka Maruta Kauliņa ir pārdzīvojusi visas krīzes, bet tagad ir slimnīca un nav ģimenes ārstu... Pasakiet, ko darīt novada cilvēkiem? Kvotu valstī trūkst, jāārstējas pa naudu, bet cilvēkiem naudas nav... D.Ģērmanes prakses slēgšana ir tikai kā signāls – mums strādā ģimenes ārsti sirmā vecumā. Domei vajag pieņemt lēmumus, ko darīt. To jārisina valstiski, jo pašvaldība nedrīkst pašnodarbinātām personām, kādi ir arī ģimenes ārsti, dot naudu. Bet mums valstī veselības ministrija satraucas tikai par bulciņām skolās,” saka A.Melders.

Grib strādāt tikai Rīgā
Deputāte Jana Zilkalne uzsvēra – ja pašvaldība var ierādīt dzīvokli citu nozaru speciālistiem, tad jāatrod arī ārstiem. Arī viņa solījās palīdzēt situāciju risināt, jo starp viņas paziņām esot mediķi.
A.Fomins 9.februārī bijis uz sēdi Latvijas Pašvaldību savienībā, kur viens no jautājumiem bija par ģimenes ārstu sistēmu valstī, finansējumu un problēmām. “Vienojāmies, ka jāiet uz sarunām ar veselības un labklājības ministrijām. Mēs esam lielu briesmu priekšā, bet nav tā, ka līdz šim neko neesam darījuši, lai to novērstu. Problēmas rada arī tas, ka ģimenes ārsti ir pašnodarbinātas personas un var brīvi izvēlēties, kur strādāt, līdz ar to jaunie speciālisti sēž Rīgā un gaida rindā, kad Rīgā atbrīvosies kāda prakses vieta. Alūksnes novada dome jau maksā stipendijas jaunajiem ārstiem: problēmai esam pieskārušies, varam solīt arī pašvaldības dzīvokli, bet ar to nepietiek – jādomā vēl kaut kas,” saka A.Fomins. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielu briesmu priekšā

Kategorijas