Lauž ceļu paaudžu maiņai vietējā politikā

2016. gada 12. februāris 00:00

6591

Alūksniete Jana Zilkalne ir jaunākā no Alūksnes novada domes deputātiem un viena no četrām pašvaldības pārvaldē ievēlētajām sievietēm. J.Zilkalne ir pārliecināta – sievietei ir jābūt izglītotai, lai būtu neatkarīga, un atzīst, ka vīrieši politikā ar sievietēm īsti negrib rēķināties.
J.Zilkalne ir Alūksnes novada domes deputāte kopš 2013.gada vasaras. Ir partijas “Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” biedre, pašvaldībā strādā finanšu komitejā un izglītības, kultūras un sociālo jautājumu komitejā.
- Kāpēc nolēmi iesaistīties vietējā politikā un tieši “VL-TB/LNNK”?
- Savulaik mani uzrunāja no „Visu Latvijai!” Imants Parādnieks, bet toreiz es nebiju gatava iesaistīties politikā, jo dēls vēl bija ļoti mazs, sākās krīzes gadi un bija svarīgi nostiprināt savu uzņēmumu. Kad izveidoja Alūksnes novadu un izsludināja pieteikšanos uz Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastu pārvalžu vadītāja amatu, es arī pieteicos: konkursā uzvarēju, bet domē neapstiprināja. Pēc tam pazīstami cilvēki sāka mudināt, ka vajag kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo domē vajagot arī gados jaunākus cilvēkus – vietējie politiķi novecojot un, ja nebūs jauno, kas tad darīšot? To visu sevī pārdomāju, bet saraksta veidošanā 2013.gada vēlēšanām sāku iesaistīties vēlu – tās man bija ļoti lielas ugunskristības. Uzreiz iestājos „Visu Latvijai!”, partijām apvienojoties, esmu “Nacionālās apvienības” partijas biedre. Esmu latviete, tādēļ man ir svarīgas nacionālās intereses, un ir pašsaprotami, ka izvēle bija “VL-TB/LNNK”. Nejūtu piederību citām partijām. Žēl, ka no mūsu saraksta tiku ievēlēta tikai es viena – divatā varētu izdarīt vairāk. Ja esi ievēlēts viens pats no saraksta, psiholoģiski ir ļoti grūti, jo uz tevi tiek izdarīts liels spiediens.
- Nav viegli būt jaunākajai domes deputātei, turklāt starp tik daudziem vīriešiem... Vai ar tavu viedokli rēķinās?
Jā, esmu sieviete, turklāt visjaunākā deputāte – ir jūtams, ka vīri ar pieredzi grib uzspiest savu. Turklāt vīrieši ar sievietēm politikā īsti negrib rēķināties. Mans viedoklis nereti ir atšķirīgs – vai ieklausās, tas jāprasa viņiem. Nereti mans izteiktais tiek absorbēts kā savs – ja no tā iegūst sabiedrība, es neiebilstu. Šobrīd esmu opozīcijas deputāte – uz koalīcijas sarunām mani neaicina, tādēļ arī balsojumā par budžetu atturējos. Opozīcijā esmu kopš brīža, kad Alūksnē rekonstruēja tautas namu un noliedza man iet uz būvsapulcēm – tās pēkšņi tapa par ierobežotas pieejamības informāciju un komercnoslēpumu, lai gan pēc publiska iepirkuma rekonstruēja pašvaldības objektu. Manuprāt, noslēpums ir tikai tad, ja sākas personiskas intereses.
Sākot pildīt deputātes pienākumus, jutu, ka man vajag papildināt zināšanas par publisko un valsts pārvaldi, pašvaldībām, tādēļ sāku studēt sabiedrības vadību. Šīs zināšanas, ko sniedz akadēmisks mācībspēku personāls, man ļauj pilnvērtīgāk pildīt deputātes pienākumus, jo uzskatu – šī ir joma, kur nevar, atnākot no malas, uzreiz saprast notiekošo. Tas nav tā, ka apburzies vietējā politikā un tev šķiet, ka esi ļoti gudrs – iegūtās zināšanas liek uz notiekošo paraudzīties no profesionāla viedokļa, izprast, kā notiek likumu pieņemšana un, kā katrs cīnās par savām interesēm, lai tās tiktu iestrādātas likumos. Protams, vienmēr paliek jautājums, cik daudz no šīm interesēm ir savtīgas un cik gādā par sabiedrības labumu.
- Cik daudz kuru interešu ir Alūksnes novadā?
- Dažubrīd dominē savtīgās intereses. Ļoti labi, ka Alūksne ir viena no 21 reģionālo pilsētu attīstības centriem un ka Alūksnes novads var saņemt Eiropas finansējumu arī no Latgales plānošanas reģiona, jo arī esam pierobežā un tikām apdalīti. Šobrīd kolēģi no citiem novadiem joko, ka Alūksne ir otrā aiz Ventspils, ņemot vērā daudzās programmas, no kurām var piesaistīt Eiropas finansējumu. Šobrīd Alūksnes novads var tikt pie finansējuma – otrs ir prast pierādīt, kur šo naudu liksi, jo cīņa šobrīd ir ļoti liela. Periods līdz 2020.gadam būs pēdējais, kad Eiropas Savienība dos tik apjomīgu fondu finansējumu – pēc tam būs jādzīvo saviem spēkiem un jāmaksā daudzie paņemtie kredīti. Visi pašvaldības kredīti ir ņemti ilgtermiņā – Alūksnes novads tos maksās līdz 2030.gadam un pat vēl ilgāk. Risks ir tas, ka iedzīvotāju skaits samazinās.
- Iepriekšējās domes sasaukumā aktīvi iestājies par SIA “Alūksnes nami” darbības sakārtošanu kā iedzīvotāju interešu aizstāve, pēc tam tiki ievēlēta deputātos.
- Patiesībā “Alūksnes namu” epopeja man sākās jau 2011.gadā, kad pati kā dzīvokļa īpašniece sāku saskarties ar uzņēmuma negodprātīgo rīcību. Toreiz bija pierasts: kad iedzīvotājs aiziet uz “Alūksnes namiem”, viņam nav tiesību neko zināt, prasīt par mājas lietām! Tagad vismaz ir pieeja informācijai un ierāda vietu, kur apsēsties. Daudziem bija līdzīgas problēmas – kopā ar citiem iedzīvotājiem sākām apkopot dokumentus, ko iesniedzām pašvaldībā, lai izskata šo jautājumu, aizsūtījām arī uz KNAB, kas mums norādīja, ka interešu konfliktu nesaskata un tas jālemj domē. Toreizējais vadītājs Mihails Kosinovs toreiz tika atrasts kā vienīgais grēkāzis un atlaists, lai gan atbildību bija jāuzņemas arī toreizējam domes priekšsēdētājam Aivaram Fominam kā kapitāldaļu turētājam. Iespējams, caur šo visu guvu arī atpazīstamību.
- Tavuprāt, vai šobrīd “Alūksnes namos” viss ir kārtībā?
- Ne gluži. Iedzīvotājos uzticību nerada tas, ka domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis vienpersoniski par “Alūksnes namu” jauno vadītāju izvēlējās sava saraksta cilvēku Armandu Mustu. Nepiekrītu arī tam, ka “Alūksnes namos” izveidotas naktsmītnes, kuras izīrē, jo tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes likumu un kropļo vietējo naktsmītņu tirgu.
- Kā tu šobrīd vērtētu Alūksnes novada domes darbu 10 ballu sistēmā?
- Uz 5 ballēm - esmu kritiska. Manuprāt, attieksme pret iedzīvotājiem ir augstprātīga – tiesa, ne visiem, pašvaldībā strādā arī profesionāļi. Darbinieku rīcība, attieksme pret darbu ir tāda, kāds ir vadītājs un politiskais kurss. Uzskatu, ka dome diezgan izšķērdīgi izlieto pašvaldības finansējumu, piemēram, ūdenssaimniecības projektos, kur ieguldījumi ir ļoti lieli, bet atdeves un jaunu pieslēgumu – maz.
- Kas no paveiktā ir tāds, par ko vari teikt: te arī mana roka pielikta ...
- Piemēram, “VL-TB/LNNK” no valsts budžeta nelielas summas ir iedalījusi Alsviķu bērnudārza “Saulīte” rotaļu laukuma labiekārtošanai, biedrībai “Sporta klubs “Alūksne”” bērnu interešu programmai florbola inventāra iegādei, Alūksnes Kultūras centra deju kopai “Olysta” koncerttērpu šūšanai. Un tad ir acij neredzamais darbs – nemitīga vārda aizlikšana par Alūksnes novadu dažādās sarunās, iestājoties par sava novada interesēm. Arī iestāšanās pret to, lai Alūksnes pievārtē taptu kokogļu ražotne – tur liela iniciatīva nāca arī no iedzīvotājiem.
- Kādai jābūt izglītības reformai Alūksnes novadā?
- Lai pieņemtu šādu lēmumu, visiem deputātiem būtu pilnvērtīgi jāiedziļinās katras skolas situācijā, lai izvērtētu, vai tiešām kāda skola slēdzama. Piekrītu – nav pieņemami, ka Alūksnes bērni braukā mācīties uz pagastu skolām, lai gan pilsētā ir skolas, un pašvaldībai jāapmaksā šie ceļa izdevumi. Tad ir jautājums – kāpēc viņi braukā un kas ir slikti Alūksnes skolās? Bet, ja slēgs pagasta skolu, tā vieta pamazām paliks tukša, tādēļ viss rūpīgi jāizvērtē. Svarīga ir arī skolotājam pieejamā mācību materiālu bāze.
- Pastāsti iedzīvotājiem par savām iecerēm kādreizējā Alūksnes mūzikas skolas ēkā Tirgotāju ielā!
- Šīs telpas nomāju no saimnieka ar tiesībām izdot trešajām personām. Pamazām remontējam, atjaunojām elektroinstalāciju, logus, gribam ierīkot autonomu apkures sistēmu. Esmu tur iekārtojusi SIA “Izglītības un kultūras mantojuma zelta vārti” biroju un mācību centru. Kā nomnieki tur ir arī manikīra un pedikīra meistare, būs masāžas pakalpojumi, vēl daži ir rezervējuši telpas biroja vajadzībām. Šobrīd interesanta situācija ir ar šķūņiem ēkas pagalmā, jo izrādās, ka tie pieder gan manas īrētās mājas saimniekam Andrim Buševicam, gan blakus esošajai mājai. Esam piesaistījuši juristus un skaidrojam šķūņa tiesisko statusu.
- Kādus kursus cilvēki šodien labprāt apmeklē?
- Agrāk topā bija angļu valoda, šobrīd – dažādu kategoriju autovadītāju kursi, ko gan Alūksnē pasniedz vairākas firmas, bet - ja kāds dempingo cenas, tad tas atsaucas uz pasniedzēju atalgojumu. Pieprasīti ir kursi medniekiem un medību vadītājiem.
- Kam tiek veltīts brīvais laiks?
- Brīvā laika ir ļoti maz, jo daudz prasa arī studijas. Esmu sievišķīga - man patīk pērļot, veidojot krelles un piespraudes. Pēdējā laikā esmu aizrāvusies ar dzimtas koka veidošanu, pētot Zilkalnu dzimtas saknes. Pateicoties Saulvedim Cimermanim, tiku iepazīstināta ar vēstures skolotāju Rasmu Noriņu – Limbažu novada vēstures pētnieci. Esmu izpētījusi, ka Zilkalni cēlušies no Limbažu pils muižas (Schloss Lemsal, Ruhne), no Rūnu mājām pirms vairāk nekā 300 gadiem - cik zināms, saimniekojuši tur apmēram divus gadsimtus, bijis iekopts angļu dārzs. Nesen biju aizbraukusi šo vietu apskatīt – vecās mājas pamatu tur vairs nav, vietā uzcelta jauna, bet joprojām aug daži simtgadīgi ozoli... Tā visa kontekstā lasu arī grāmatas par vēsturi, lai saprastu, kā tolaik dzīvoja mūsu senči. Tas viss ir ļoti interesanti. ◆

Vizītkarte
◆ Vārds, uzvārds: Jana Zilkalne.
◆ Dzimusi: 1979.gada 16.februārī Alūksnē.
◆ Izglītība: augstākā personālvadībā, šobrīd studē maģistrantūrā Latvijas Universitātē Ekonomikas vadības fakultātē sabiedrības vadību.
◆ Amats: SIA “Izglītības un kultūras mantojuma zelta vārti” valdes priekšsēdētāja, Alūksnes novada domes deputāte, Alūksnes novada sporta aktivitāšu biedrības “Citai atpūtai” valdes priekšsēdētāja.
◆ Ģimene: precējusies, vīrs Salvis Leimanis ir sporta skolotājs, vada sporta stundas Malienas pamatskolā un mājturību zēniem Bejas pamatskolā, florbola interešu izglītības programmu Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Dēls Pols Edvards mācās Alūksnes pilsētas sākumskolas 2.klasē.
Vaļasprieki: Zilkalnu dzimtas koka veidošana un pētīšana, pērļošana.
◆ Moto: “Kas zina, ko grib, tas spēj, ko grib. (Rainis)”. “Stipras gribas cilvēks un ūdenskritums paši lauž sev ceļu” (angļu sakāmvārds).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lauž ceļu paaudžu maiņai vietējā politikā

Kategorijas