Skolu reformā – bez steigas

2016. gada 12. februāris 00:00

437

Šonedēļ Alūksnes novada domes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē atkal skatīja jautājumu par Alūksnes novada izglītības attīstības programmas līdz 2020.gadam apstiprināšanu.

Jāuzsver, ka uz komiteju bija sagatavoti arī divi konkrēti lēmumu projekti – par Jaunlaicenes un Mālupes pamatskolu pārveidošanu par sākumskolām, bet jau komitejas sākumā deputāte Elita Laiva kontekstā ar šiem abiem lēmumu projektiem ierosināja lēmuma projektā par skolu tīklu veikt izmaiņas, no kritērijiem izslēdzot otro punktu, līdz ar ko šo divu jautājumu izskatīšana vairs vispār nebija aktuāla.

Negrib sasteigtus lēmumus
“Man nekad nav paticis, ka mūsu stratēģija iet pa priekšu valdības lēmumiem. Ja reforma notiek, tad tai jānotiek pēc iespējas lielākā skolu skaitā. Šogad pieņemt lēmumu tikai par Mālupes un Jaunlaicenes skolām un nezināt, kas būs nākamgad, ir ļoti grūti. Skolas zina, ka būs konkrēti kritēriji, no kuriem aiznākamajā mācību gadā neatkāpsimies, un es gribētu, ka lielā skolu reorganizācija notiek nevis 2016./2017.mācību gadā, bet 2017./2018.mācību gadā. Tas ir tādēļ, lai atkal netiktu pieņemti sasteigti lēmumi. Tā būs iespēja skolām, vecākiem gada garumā strādāt ar kritērijiem un domāt, kā un kur turpmāk bērnus izglītot, jo jāsakārto arī transporta tīkls. Kārtīgu reformu – nākamgad, lai gadu varam vēl domāt,” skaidroja E.Laiva.
Deputāta Ainara Meldera jautājums par to, kāda tad ir atšķirība starp Mālupes un Malienas skolām, kas atrodas blakus, palika neatbildēts. “Mālupē ir sporta zāle, Malienā nav. Jūs ejat pēc bērnu skaita. Kas ir primārais: bērnu skaits vai mācību iespējas, ko skola nodrošina? Kāpēc atlikt uz gadu, ja nākamgad to tāpat neviens nerisinās, jo 2017.gadā būs pašvaldību vēlēšanas!” jautāja A.Melders.

Bērnu skaits reiz nauda
Komitejas vadītājs un domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins pauda, ka viss esot jāskata kompleksi. “Turklāt visas skolas ir savstarpējā mijiedarbībā – ja vienu izņemsim, tad nezinām, kā tas ietekmēs otru. Kāpēc nerisinās? Būs kritēriji un janvārī visas skolas pēc tiem arī tiks izvērtētas!” apgalvoja A.Fomins.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers deputātiem atgādināja, ka izglītības programmu vajag apstiprināt, jo Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldībām izglītības kvalitātes paaugstināšanai piešķirs Eiropas naudu, vadoties no skolu tīklā veiktajām reformām. “Ja mums laikus nebūs pieņemts lēmums par reformām līdz 2020.gadam, iespējams, varam zaudēt daudz finansējuma. Tas nozīmē, ka nākotnē, ņemot vērā mazo skolēnu skaitu, tāpat mums nāksies kādu skolu reorganizēt, bet tad tas būs jādara par pašvaldības finansējumu. Pieņemot nepopulārus lēmumus, varēsim visiem agrāk pateikt, ka izmaiņas būs un kādas ir perspektīvas. Daudzas pašvaldības jau ir veikušas nopietnas reformas savā skolu tīklā, iesniegušas dokumentus ministrijā, kur bērnu skaitu reizinās ar naudu, cik novadiem piešķirt,” sacīja Dz.Adlers.

Apvienotajās klasēs – 55 procenti
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča uzsvēra – programma nav tapusi, lai būtu maksimāli lielākas reformas un finansējums. Eiropas finansējums tajā paredzēts divām skolām: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai un Alūksnes novada vidusskolai, kur pilnībā sakārtos mācību vidi. “Kad ministrija būs pateikusi piešķiramā finansējuma apmēru, varēsim domāt par to, vai investīcijas ieguldīt kādā no skolām, ko reorganizēs par sākumskolu un kas vēl 2023.gadā Alūksnes novadā var reāli pastāvēt. Manuprāt, pēc ģeogrāfiskā skolu izvietojuma šādas sākumskolas varētu būt Bejā, Mālupē un Jaunlaicenē,” atzina G.Kupča.
Šobrīd Alūksnes novada pagastu skolās 55 procenti bērnu mācās apvienotajās klasēs. Savukārt aprīkojums, kāds pagastu skolās šobrīd ir dabaszinību un informātikas kabinetos, esot nepietiekams mūsdienu prasībām. Vissliktākie mācību rezultāti ir fizikā, ķīmijā, angļu valodā, matemātikā. Visu 2. līdz 9.klašu skolēnu vidējais mācību vērtējums ir 6,61 balle, kas nav slikti, bet neapmierinoši ir tas, ka 55 procentiem skolēnu vidējais vērtējums ir tikai 4 un 5 balles. “Tomēr olimpiādēs arī mūsu skolēniem ir godalgotas vietas vēsturē, latviešu valodā un literatūrā, bioloģijā, krievu valodā. Mūsu olimpiāžu dalībnieku skaits nesamazinās, lai gan kopējais skolēnu skaits samazinās. Izglītības kvalitātes izvērtējumā mēs nevaram aprobežoties tikai ar telpu novērtējumu,” uzskata G.Kupča.

Visa sākumskola – ģimnāzijā
Ja reforma notiktu ar šā gada septembri, tad pamatskolās kritērijus par 7. līdz 9.klašu piepildījumu un mazāk nekā 15 kilometru attālumu līdz blakus skolai neizpildītu Jaunlaicenes un Mālupes pamatskolas. G.Kupča norāda, ka no 2018.gada dramatisks skolēnu skaita samazinājums paredzams Ilzenes pamatskolai – līdz tam skola var pastāvēt, bet pēc tam iespējama pat slēgšana. “Savukārt no ģeogrāfiskā izvietojuma viedokļa diskutabls jautājums ir par Malienas pamatskolu, jo tai 15 kilometru rādiusā ir gan Beja, Mālupe, gan Alūksne. Šobrīd ļoti minimāls telpu noslogojums ģimnāzijai – tikai 33 procenti, Alūksnes novada vidusskolai 50-60 procenti, bet ļoti pārslogota ir Alūksnes pilsētas sākumskola. Sakārtojot ģimnāzijā visu mācību vidi, ja skolēnu skaits samazinās un uz 2020.gadu mums varētu būt par 100 bērniem mazāk, tad viens no variantiem izmaksu samazināšanai ir tas, ka visa Alūksnes pilsētas sākumskola kā skola tiek pārcelta uz ģimnāzijas jauno korpusu. Tā nebūtu sākumskolas likvidācija,” nākotnes ainu iezīmēja G.Kupča.
Komitejā E.Laivas priekšlikums tika atbalstīts. Jautājumu par novada izglītības programmu lems vēl februāra domes sēdē. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolu reformā – bez steigas

Kategorijas