Kādam jābūt ministram?

2016. gada 12. februāris 00:00

Saeima noraidījusi Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu noteikt minimālās prasības ministriem. Apvienība bija rosinājusi noteikt, ka, stājoties tik augstā amatā, ir jābūt vismaz otrā līmeņa augstākajai izglītībai, valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī, jāpārzina vismaz viena no Eiropas Komisijas trim oficiālajām darba valodām - angļu, vācu vai franču, un jābūt vismaz trīs gadu vadītāja pieredzei.

Ministriem jābūt “tīriem”
Aivars Fomins, deputāts, Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis
Var jau tomēr salīdzināt, kādas prasības, stājoties amatā, ir ministram un kādas bērnudārza audzinātājai. Vienam ir daudz augstākas prasības nekā otram. Tas ir pārsteidzošs fakts! Izglītībai ministriem būtu jābūt. Valstī tomēr ir daudz izglītotu cilvēku, un nez vai kāds bez izglītības būtu tik vērtīgs un neaizstājams kadrs. Angļu valoda arī būtu jāzina. Ne vienu vien reizi ir bijis neērti klausīties augstu amatpersonu runas. Salīdzinot, piemēram, ar Vairas Vīķes-Freibergas vai Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa runām, par kurām esam priecājušies un lepojušies. Tas, kā augstas amatpersonas publiski runā, daudz liecina par mūsu valsti. Valodas būtu jāzina un jāspēj publiski runāt. Tāpat arī ministram būtu jābūt ar zināmu vadītāja pieredzi, lai gan ne jau piedzima un uzreiz ielika par ministru. Cilvēks zināmu dzīves ceļu nogājis, strādājis un sevi pierādījis. Šai prasībai, šķiet, atbilstu visi pretendenti. Manuprāt, ministriem būtu jābūt “tīriem”, lai nebūtu apšaubāmi darījumi aiz muguras un lai cilvēkam var uzticēties. Ministru ir bijis ļoti daudz un ļoti bieži ir mainījušies, tāpēc visus atcerēties un izvērtēt nevaru. Taču par tiem, ar kuriem esmu strādājis kopā vai ticies, no pieredzes varu teikt, ka neviens nav bijis zem kritiskās robežas. Varu teikt tikai pozitīvu. Negribu kādu nosodīt vai izcelt, bet ir bijuši spēcīgi cilvēki. Kas attiecas uz vietējiem deputātiem - viss ir pavisam citādāk. Cilvēki visu zina. Mēs taču cits citu pazīstam. Izvēli izdarīt ir vienkāršāk - jāizvērtē paveiktie un neveiktie darbi .
Kāpēc Saeima noraidīja šo priekšlikumu? Tas ir politisks lēmums. Varbūt kāds “pozīcijas” kandidāts neatbilst šiem kritērijiem. Grūti pateikt, vai kādreiz tiks apstiprināts šis priekšlikums. ◆

Amatos bīda savējos
Jānis Polis, vēsturnieks
Būtu tikai loģiski, ka ministri atbilstu visām šīm prasībām. Es vienmēr esmu brīnījies, kāpēc viņus bīda amatos pēc politiskā principa: ja mūsējais - kaut kāds amats jādod, ja nav mūsējais – amats nepienākas. Tā nedrīkstētu būt, un pēc loģikas būtu jābūt tieši pretēji. Katrā nozarē ir savi augsta līmeņa profesionāļi, kuriem tad arī būtu jāieņem ministru amati. Jebkura partija tikai iegūtu, ja spētu saskatīt spožu profesionāli, neatkarīgi no tā, kurā partijā startējis. Tad partijas kļūtu par intelektuālu spēku. Pašlaik redzu absolūti pretēju procesu. Ja jau pat novada līmenī bieži vien amatos nedrīkst stāties cilvēki bez attiecīgās izglītības, tad ministram izglītībai būtu jābūt obligāti. Pats par sevi saprotams, ka arī vietējiem deputātiem būtu jābūt ar izglītību, valodu zināšanām un vadītāja spējām. Ir šausmīgi, ka iestādes vada cilvēki, kuri nevienu stundu nav strādājuši konkrētajā nozarē.
Riebjas skatīties televīzijas raidījumus, kuros runā politiķi. Skaidri redzams, ka pie varas ir diletanti, un šie diletanti tautai maksā miljonus. Piemēram, raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” - kuru nozari ķidā, tur kaut ko atrod. Kāpēc gan mums ir visas varenās organizācijas - VID, KNAB? Vai nav ārprāts, ka tiek noslēgti valstij neizdevīgi līgumi? Piemēru ir daudz.
Vienīgais ceļš, ko esmu jau sen un ilgi skandinājis - bez žēlastības jebkurās vēlēšanās svītrot cilvēkus, kuri nepārliecina. Saeimas deputāti, par šo lemjot, domāja tikai par to, lai pašiem pietiktu vietas pie siles. Diemžēl nupat vienā raidījumā bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns ļoti pareizi pateica – “otkati”. Visur uz priekšu bīda tos, no kuriem var cerēt kaut ko gūt. Bīda tos, kuri kaut ko dos pretī. Korupcija ir bijusi pirms vairākiem tūkstošiem gadu un būs turpmāk! ◆

Nejēga neder par ministru
Ainārs Zelčs, brīvmākslinieks, tēlnieks un literāts
Kā gan nejēga var būt par ministru?! Protams, viņam ir jābūt zināmām prasmēm un izveicībai. Nejēga jau neder par ministru. Jābūt nozarei atbilstošai izglītībai. Jāzina valsts valoda. Saprotams, arī angļu valoda, un tad visi ceļi būs vaļā. Nesaskatu vajadzību ministram ielauzties franču valodā. Lai prot angliski runāt, neko vairāk no viņiem neprasa. Neviens arī neuzskata to par sevišķi lielu trūkumu, ja neprot angļu valodu. Es skatos visādas pasaules valstu ziņas, un nebūt nav tā, ka par kādu smietos, ka viņš neprot angliski. Ja viņš ir gudrs savā arodā savā valstī, tad viņš var faktiski iztikt bez angļu valodas zināšanām. Kaut kādām prasmēm un pieredzei, stājoties amatā, būtu jābūt. Kā gan viņš vadīs iestādi, ja nebūs šo iemaņu? Būs grūti. Bet var pieņemt darbā palīgus un padomniekus, kas palīdzēs.
Nav jau mums ar ministriem tik traki. Ja Saeima noraidīja, tad arī es piekrītu, ka nevajag. Līdz šim ir bijis tā, ka ministriju vada cilvēks, kuram nav izglītības attiecīgajā nozarē, bet ir augstākā izglītība citā nozarē, taču viņš tik un tā ir prasmīgs un ļoti vērtīgs darbinieks. Nevar skatīties tik šauri. Savā ziņā tā ir laimes spēle. Politika vispār ir laimes spēle – kā kuram veiksies. Kāds noteikti bija ieinteresēts, lai šo priekšlikumu ministru prasībām pieņemtu. Kuram tas bija vajadzīgs, kurš ar to gribēja pelnīt? Paldies Dievam, Latvijā analfabētu nav. Nav neviena, kurš paraksta vietā vilktu krustiņu. Tomēr lasīt un rakstīt prot, galva ir uz pleciem. Ja cilvēkam ir galva uz pleciem, viņš daudz ko var saprast un izdarīt. Tik traki jau nav. Mēs esam Eiropas Savienības valsts, kas ir otra varenākā saimnieciskā apvienība aiz Amerikas Savienotajām Valstīm. Kas gan pie mums var būt traki? Traki ir citur. Pie mums ir parasta dzīve – kāda ir, tādu dzīvojam. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kādam jābūt ministram?

Kategorijas