Kas ārā, tas iekšā

2016. gada 12. februāris 00:00

“Pēc draudzenes ieteikuma jau vairākus gadus ap ķīniešu Jaungadu veicu skapju un plauktu vētīšanu. Bez nožēlas šķiros no ilgi nevalkātām, izmēram neatbilstošām drēbēm, ieplīsušiem priekšmetiem, dāvanām, kuras raisa nepatīkamas emocijas. Nav viegli savākt divdesmit vienu krāmu, bet, kad lielā revīzija paveikta, jūtos tīrāka, sakārtotāka, pat elpot ir vieglāk, un galvenais – prom atdotā vietā uzrodas jaunas iespējas un tīkamas lietas,” pieredzē dalās lasītāja.
Šā mēneša nosaukums cēlies no latīņu vārds februare (tīrīt) par godu seno romiešu attīrīšanās, šķīstīšanās rituālam Februa. Vai šajā tradīcijā rodams arī kas mūsdienu cilvēkam noderīgs?

Mazāk lietu – mazāk putekļu
Te krustojas psiholoģija un ezoterika – kas ārā, tas iekšā, un putra apkārtējā vidē nav labākā prāta barība, tāpēc ģenerālo tīrīšanu vajadzētu veikt ne tikai reizi gadā, atzīst psihologs un ģimenes konsultants Aleksandrs Agešins. Ja turam mājoklī visādus “hlamus”: bojātu sadzīves tehniku, nedarbojošos aparātus, pulksteni, kas neiet, nevajadzīgus papīrus, gleznu, kas raisa negatīvas emocijas, tā nav laba informācija. Pulkstenis vai nu jāsalabo, jānoliek prom no acīm, vai arī jāizmet. Atbrīvoties no liekā vajag ar pateicību, grāmatas, kas nešķiet saistošas, var kādam atdot, drēbes, apavus, kuros nejūtamies komfortabli, ziedot labdarības organizācijai vai atstāt pie gružu konteinera, ieliktus maisiņā. Citādi tas rada jucekli un enerģijas stagnāciju telpā.
“Dziednieki, ekstrasensi, arī psihologi lieto jēdzienu “enerģētiskais lauks”. Tas piemīt jebkurai lietai, priekšmetam. Ar dārgām mēbelēm pieblīvētas istabas var liecināt par īpašnieka iekšējo tukšumu. Pēc fenšui nostādnēm, septiņdesmit procentiem telpas jābūt brīvai. Jo mazāk lietu, jo mazāk putekļu,” uzsver A. Agešins.

“Vibrē” pat apģērbs un apavi
Lietoto apģērbu veikalā, lombardā pirktu lietu enerģētika var ietekmēt vairākos līmeņos. Pat vairākkārt mazgātam apģērbam paliek zināma saistība ar cita indivīda enerģētisko lauku, svešām vibrācijām.
“Var paveikties, ja iegādātais apģērbs piederējis veselam, enerģētiski tīram cilvēkam. Bet ja iepriekšējā nēsātāja nodomi un veselība nav bijuši tie labākie? Tāpēc, ja vien iespējams, labāk izvēlēties lētu, bet jaunu apģērbu, ko lietotājs uzlādē ar savām vibrācijām.
Pēc Helingera sistēmas, cilvēks, nokļūstot citas personas vibrāciju laukā, neapzināti nolasa tā informāciju, savukārt domas rada bāzi mūsu attiecībām ar pasauli. A. Agešins to neskaidro kā mistiku, bet gan kā dzīves normu.

Nepieciešams atlaist pagātni
Apģērba taupīšana nāk no senatnes un padomju laikiem, kad daudz kas bija deficīts un augstu kotējās pašdarinātas lietas. Piemēram, tautastērpu, izcilus rokdarbus glabāja pūralādēs, nodeva mantojumā paaudžu paaudzēs. Varbūt nav par varītēm jāšķiras no jaunībā nēsātas ļoti kvalitatīvu drēbju kārtas, ja tā joprojām der un liek cilvēkam justies jaunākam. Bet pamatā pieķeršanos lielam daudzumam lietu, ko žēl gan lietot, gan izmest, var skaidrot ar skopumu, turēšanos pie veciem uzstādījumiem, nevēlēšanos atlaist pagātni. Sekcijā stāv jauna servīze, to taupa un ikdienā lieto ieplaisājušu krūzīti, iebuktētu tējkanniņu.
“Dažkārt cilvēks nevar pārdot māju, dzīvokli. Ne tāpēc, ka nav pircēju, bet gan tāpēc, ka krampjaini turas pie vecā dzīvesveida, novecojušām ievirzēm. Cik labi bija padomju laikā braukt ar “žigulīti”, brēc “mersedesa” stūrētājs. Tagad ir citas normas – kā par sevi parūpēsies, tā arī būs. Ja cilvēks pieņem pārmaiņu laikus, risinājums rodas,” spriež psihologs.
Veciem ļaudīm, kas auguši trūkumā, pārdzīvojuši karu, šķirties no ierastā ir īpaši grūti. Pat pēc ievākšanās citā mājoklī tas drīz atkal pilns ar krāmiem. “Sirmgalvis sev iedvesis, ka mantu ielenkumā ir drošāk, ka viss noderēs nākamajām paaudzēm. Taču bērni grib attīstīties paši, dzīvot pēc saviem ieskatiem. Jaunas lietas iezīmē jaunu domāšanu. Lai kaut kas jauns ienāktu, vecais ir jāizmet,” senioriem, kuriem bail no pārmaiņām, psihologs iesaka skapju, plauktu revīzijā iesaistīt bērnus, mazbērnus. Viņi saviem vecīšiem var palīdzēt, bet tas jādara ar patiesu mīlestību, cieņu: daža šķietami nevērtīga lieta, iespējams, saistīta ar atmiņām par kādu dārgu cilvēku, nozīmīgu notikumu, autoritātēm.

Kāds dzīvoklis, tāda galva
Ne mājās, ne sabiedriskā vietā nedrīkst turēt ieplēstus traukus, vāzes: tie rada negatīvu lauku, pat ja plaisa nav uzreiz pamanāma. “Kāda kārtība dzīvoklī, uz galda, tāda arī galvā. Firmu pārstāvji, ko konsultēju, ir atzinuši, ka pēc rakstāmgalda sakārtošanas vieglāk strādāt, parādās iedvesma, biznesa dinamika, pozitīvas domas,” iesaka psihologs.
Reizi nedēļā jāveic telpu mitrā un sausā uzkopšana, reizi mēnesī – ģenerālā tīrīšana. Putekļu krātuvēs pārvērstas skapju, sekciju augšas liecina par piesārņotu prātu. Domas sakārtošanu veicina cēloņu un seku likumsakarību izpratne, neveiksmes, nelaimes kā signāla, mācību stundas uztveršana.
A. Agešins strādā ar dažādu paaudžu pārstāvjiem un zina, cik grūti mēdz būt pārliecināt seniorus: “Jo vecāks cilvēks, jo konservatīvāka domāšana. Stereotipi, dzimtas programma, nesakārtotas radu attiecības. Mainīt uzskatus, izdziedināties iespējams jebkurā vecumā, tikai jānovāc psiholoģiskie bloki. Lai psihe būtu vesela līdz mūža galam, lai prāts nenotrulinātos, smadzeņu darbību var veicināt, arvien apgūstot ko jaunu, darbojoties interešu kopās. Ja vecajam cilvēkam pašam nav motivācijas attīrīt vidi ap sevi, atbrīvoties no funkcionāli nederīgām lietām, var ieteikt to darīt savu bērnu, mazbērnu labā – lai viņi dzīvotu brīvāk, bagātīgāk. Vecāki atvasēm var būt gan bremzes, gan stimuls.” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kas ārā, tas iekšā

Kategorijas