Šķēle viesojās Alūksnē

2010. gada 8. maijs 05:36

1379

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Alūksni trešdien apmeklēja viens no Latvijas oligarhiem, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

A.Šķēle atzina, ka ieradies partijas Alūksnes nodaļas un tās cilvēku dēļ, lai sniegtu “savu palīdzību un ieteikumus, jo, dzīvojot pierobežā, problēmu loks tomēr ir plašāks nekā Latvijas centrā”. Kā blakus aktivitāte esot bijusi tikšanās ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10. līdz 12.klašu skolēniem un vietējiem uzņēmējiem, ko apmeklēt tika aicinātas arī “Alūksnes Ziņas”.

Jau aģitē
Stāstot jauniešiem un uzņēmējiem par pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, A.Šķēle ne reizi vien norādīja uz tagadējās valdības kļūdām, bet neizteica kritiku par “treknajiem gadiem” un laiku, kad valsts un privātpersonu kredītu ņemšanas burbulis pūtās arvien lielāks, netika veidoti uzkrājumi “nebaltām dienām” un Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis no Tautas partijas 2004. līdz 2007.gadā. Skaidrojot ekonomiskos procesus, teju katrā vārdā starp rindām bija lasāma priekšvēlēšanu aģitācija. Kāda 12.klases skolniece jautāja, ko darīt pēc skolas absolvēšanas: strādāt nevarēs, jo darba nav, bet studēšanai jāņem kredīts, kas atkal ir aizņēmums. A.Šķēle neieteica studēt politoloģiju, socioloģiju, žurnālistiku, kas “ir gaistošas”, bet tajā pašā laikā tieši šo profesiju pārstāvji seko līdzi un analizē valsts politiķu gaitas, bieži atklājot viņiem nevēlamus faktus. Oligarhs uzskata, ka valstij jāfinansē tikai eksaktās zinātnes, pārējiem jāstudē par saviem personiskajiem līdzekļiem.

Ietekmē, ko likums atļauj
No zāles izskanēja, ka pašlaik Latvijā nav politikas, bet politbizness, ko ietekmē nauda, un ka A.Šķēle ar savu naudu ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus valstī arī tad, kad bija nogājis no politiskās skatuves. Uz to oligarhs atbildēja īsi: “Katrs mēs varam ietekmēt, ko likumdošana mums atļauj. Priekš tam mums katram ir nauda, lai to tērētu, kā grib.” Tika pārmests, kādēļ Latvijas bagātākie cilvēki nemaksā progresīvo nodokli, bet tajā pašā laikā tiek samazinātas jau tā minimālās algas vienkāršajiem cilvēkiem. No zāles taujāja, kad valstī attīstīs ražošanu, kāpēc valsts budžeta tukšumus krīzes laikā aizlāpa tikai uz minimālo algu, pabalstu, pensiju rēķina, nevis tām algām, kas mērāmas tūkstošos? Kāpēc nenosaka valstī algas griestus, piemēram, tūkstotis latu, jo tad nauda valstī atrastos. A.Šķēle uzsvēra - būtu naivi uzskatīt, ka, nosakot griestus, cilvēki apstātos savās vajadzībās. “Kam tad parasti atņem naudu? - mazākajam un vārgākajam! Arī ja ģimenē kādā brīdī ir mazāk naudas, tad bērnam kabatas naudā neizsniedz latu, bet tikai 20 santīmus,” apgaismo A.Šķēle.

Nesadzird jau daudzus gadus
Sanākušie interesējās arī par tirgotāju piemēroto uzcenojumu Latvijā ražotajām pārtikas precēm, ko tirgo lielveikalos. To varētu regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem, lai aizsargātu vietējos ražotājus, bet šāds ieteikums valstsvīriem izteikts jau pirms pieciem gadiem un joprojām nav ņemts vērā. Izskanēja arī jautājums par Latvijas attiecībām ar Krieviju. A.Šķēle norāda, ka šī ģeogrāfiskā atrašanās vieta nav maināma, tādēļ jādibina pragmatiskas attiecības – pagātne ir jānoliek uz laiku malā, bet nevajag to aizmirst, un jādzīvo racionāli tālāk.

Vairāk foto

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Šķēle viesojās Alūksnē

Kategorijas