“Veclaicenē” – ierobežojumi

2016. gada 15. februāris 06:35

2498

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme bija ļoti kupli apmeklēta. Gan pirms, gan pēc sanāksmes daudzi zemju īpašnieki konsultējās individuāli, jo jautājumu bija ļoti daudz.

Šobrīd Veclaicenē ir ainavu apvidus ar atsevišķiem liegumiem, bet Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vēlas, lai turpmāk būtu atsevišķas zonas aizsargājamo ainavu apvidū ar atsevišķiem nosacījumiem. Jau šobrīd uz šo apvidu attiecas noteikumi gan dabas aizsardzībai, gan saimnieciskajai darbībai, bet pēc plāna tapšanas un tad, kad Ministru kabinets apstiprinās individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu, kas parasti ir gada divu laikā no plāna izstrādes brīža, spēkā stāsies vēl arī jaunās izmaiņas.

Projekta vadītāja Lūcija Kursīte norādīja, ka plānu sāka izstrādāt 2015.gada pavasarī, aptverot vienu lauka sezonu. Teritoriju apmeklēja sertificētu ekspertu grupa, izzinot situāciju dabā. “Secināts, ka šobrīd īpaši aizsargājamie biotopi aizņem apmēram 6,5 procentus no teritorijas, kas nav daudz. Fiksētas 23 retas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas augu sugas, sūnu, ķērpju sugas, putnu un sikspārņu sugas, abinieki, 34 bezmugurkaulnieku aizsargājamas sugas. Teritorijā ir 15 valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi un 30 vietējās nozīmes, kā arī 4 novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti. Viena no lielākajām vērtībām ir ezeri un ainaviskie ceļi, kur ir daudz kopjamu skatu punktu,” klāstīja L.Kursīte.

Lai vērtības pasargātu, teritorijai piedāvā izstrādāt zonējumu, iedalot to dažādās zonās, kur katrā pieļauti savi darbības veidi. Visstingrākā būs regulējamā režīma zona, kur ir jau esošie mikroliegumi, kā arī atsevišķas biotopu platības un aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.
Nākamā ir dabas parka zona, kurā iekļautas arī putniem nozīmīgas apmetnes. Vislielākā ir ainavu aizsardzības zona, kas veidota ainavas aizsardzībai. Plānā iekļauts nosacījums sargāt ezeru piekrastes 50 metru joslā. L.Kursīte uzsvēra, ka tas attiektos uz ezeriem, kas atrodas Peļļu iegultnē.

To visu dzirdot, sanākušajiem zemju īpašniekiem bija daudz jautājumu. Tika norādīts uz to, ka jau tagad ir un arī jaunais plāns paredzēs vēl daudzus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai, tādēļ plānā vajadzētu detalizēti atrunāt arī kompensāciju apmēru katrai zonai un finansējuma avotu.

No iedzīvotājiem izskanēja daudz ierosinājumu – jācer, ka tiem būs arī dzirdīgas ausis. Vēl līdz 15.februārim interesenti var sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus plānam. Pēc tam precizēto plānu iesniegs izskatīšanai pašvaldībām Alūksnē un Apē atzinumu sniegšanai. Martā to iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kur pie tā strādās ministrijas juristi, un tikai tad iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Vairāk lasi laikraksta "Alūksnes Ziņas" 12.februāra numurā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Veclaicenē” – ierobežojumi

Kategorijas