Būt savā vietā

2010. gada 7. maijs 10:13

1925

Alūksnes novada domes deputāte Sandra Zeltiņa ar darbu pašvaldībā saistīta jau vairāk nekā desmit gadus. Sākusi strādāt Alsviķu pagasta padomē par projektu vadītāju, vēlāk viņa divus sasaukumus veica pagasta padomes priekšsēdētājas pienākumus. Visa uzmanība tagad veltīta deputātes pienākumu pildīšanai, jo, kā atzīst, darba ir tik daudz, ka diez vai šos pienākumus būtu iespējams apvienot, strādājot vēl kādā darba vietā. “Ja būtu nepieciešamība, tad droši vien atrastu veidu, kā visu savienot, tomēr šobrīd jūtos nodarbināta pietiekoši,” viņa saka.

S.Zeltiņa ir arī Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja. “Tās ir jomas, kam varbūt ne vienmēr ir vajadzīgs ļoti liels finansējums, bet kas dod iespēju cilvēkiem smelties mieru un līdzsvarotību. Sevišķi nozīmīgi tas ir šajā laikā, kas ir ļoti grūts un psiholoģiski saspringts,” viņa saka.

- Kas sniedz pārliecību, ka tas, kas nav izdevies iepriekšējai vadībai, izdosies šoreiz?
- Alūksnes cilvēki ilgi ir baroti ar dažādiem solījumiem. Varbūt iemesls tam ir negribēšana. Varbūt biežās varas maiņas, jo, lai kaut kas virzītos uz priekšu, šādas varas svārstības nedrīkstētu notikt. Šobrīd man liekas, ka visiem šiem 15 cilvēkiem, kas esam novada domē, ir kopēja vēlme sakārtot jautājumus, kas gadu gadiem nav risināti. Jūtu, ka ejam uz vienotu mērķi, kas dod ticību, ka viss pakāpeniski atrisināsies.

- Bez sakārtotas infrastruktūras svarīga ir arī pakalpojumu kvalitāte. Kā vērtējat pašreizējo situāciju?
- Esmu pārliecinājusies, ka pakalpojumu kvalitāte lielā mērā atkarīga no cilvēka, kurš pie tā strādā. Tas attiecas gan uz kultūru, gan sportu. Ir ļoti svarīgi, lai kultūras vai tautas nami ikdienā būtu apdzīvoti. Skatoties novada kontekstā, var redzēt, ka tur, kur šis cilvēks atrodas savā īstajā vietā, arī iedzīvotāji ir ieinteresētāki un atsaucīgāki, iesaistoties gan pašdarbības kolektīvos, gan apmeklējot pasākumus. To sapratu jau bērnībā, no kuras spilgtā atmiņā palikusi Zeltiņu pagasta bibliotekāre Vija Cinglere. Bērnībā bibliotēka bija mana mīļākā vieta. Ikreiz, kad tur iegriezos, radās iespaids, ka ikviens apmeklētājs no viņas puses ir ļoti gaidīts. Tādus cilvēkus kā viņa gribētos redzēt arī šobrīd. Lai ikviens, kas aiziet uz kādu iestādi – vai tas būtu tautas nams, vai bibliotēka, vai muzejs – justu, ka viņš ir vēlams. Tad viņam radīsies vēlme atgriezties tur vēl un vēl.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 7.maija numurā

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Būt savā vietā

Kategorijas