Ko darīt, ja visdrošākā vieta – ģimene kļūst bērnam bīstama?

2016. gada 19. februāris 00:00

220

Ģimenei būtu jābūt drošai vietai, kur mēs visi jūtamies aizsargāti, taču ir reizes, kad tieši ģimene kļūst par vienu no visnedrošākajām vidēm bērnam.

Mazā meitenīte gulēja uz bruģa un skaļi bļāva
Nesen sociālajā vietnē bija ievietota kādas sievietes fotogrāfija ar tekstu: “SOS! Palīdziet atpazīt šo sievieti. Šodien saskāros ar ļoti nepatīkamu situāciju, ejot garām Madonas lielveikalam. Attēlā redzamā sieviete brutāli sita savu mazo meitiņu – ar rokām un kājām. Mazā meitenīte gulēja uz bruģa un skaļi bļāva, meitenītes vecums – aptuveni trīs gadi. Tās visas šausmas nav pat iespējams aprakstīt. Es saprotu, ka bērns var niķoties, bet ne jau sist un spārdīt, tādu naidu pret bērnu nebiju redzējusi. Garām gāja aptuveni 15 jaunsargi, bet viņi cēlā vienaldzībā pagāja garām. Kauns. Es pati ar bērnu ratiem šai sievietei sāku teikt, lai nomierinās un nesit bērnu, rāvu bērnu nost, bet viņa sāka bļaut man virsū, vicināja dūres. Pienāca klāt vēl viena sieviete, kura izsauca policiju un arī bija šokā, bet šī bērna sitēja paņēma meitenīti un gāja prom. Es, protams, gāju līdzi. Uz manis teikto, ka pret bērnu šādi izturēties nevar, viņa sāka man kliegt virsū, ka viņa bērnu audzinot viena un varot darīt, ko vēlas. Mēģinot nofotografēt, viņa man ar dūrēm metās virsū, vispār nelīdzsvarots cilvēks. Pilnīgi bail iedomāties, kas notiek mājās. Esmu šokā, ka šādiem cilvēkiem ir bērni. Publisks kauns. Un mūsu vienaldzība, tā ir drausmīga. Kā gan mēs varam aizstāvēt Latviju, ja nevaram aizstāvēt pašus mazākos. Zvanot vairākas reizes uz Madonas bāriņtiesu, man neviens neatbildēja un arī neatzvanīja.”
Šis gadījums radījis lielu rezonansi sabiedrībā. Kāda ir situācija valstī kopumā, kā arī atsevišķi Alūksnes un Apes novados?

Vardarbības līmenis -
ievērojami augsts
Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Ozoliņa ar nožēlu atzīst, ka vardarbības līmenis sabiedrībā ir ievērojami augsts un tam ir tendence pieaugt. Daļai sabiedrības bērns, viņa dzīvība, veselība, drošība vairs nav vērtība. “Neiedomājami, bet ir situācijas, kad bērns jāglābj no viņam vistuvākajiem cilvēkiem – vecākiem! Daļa vecāku uzskata, ka viņu un bērnu attiecībās nevienam nav tiesību iejaukties, taču, konstatējot uz bērna ķermeņa siksnas sprādzes nospiedumus, to vairs nevaram vērtēt kā vecāku izvēli, bet kā likumpārkāpumu. Tomēr mums visai bieži nācies dzirdēt visai ciniskus vecāku vardarbības iemeslu pamatojumus, un šādiem bērniem rehabilitācija ir smaga,” stāsta I.Ozoliņa.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktu bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. “Kad saņemam informāciju par vardarbības faktu, kopā ar pašvaldības policijas darbiniekiem vai Valsts policijas pārstāvjiem dodamies uz minētās ģimenes dzīvesvietu, jo vardarbība ir jāpārtrauc nekavējoties. Tiek vērtēts, vai bērns jānogādā ārstniecības iestādē, lai saņemtu medicīnisko palīdzību un konstatētu miesas bojājumu smaguma pakāpi, lemjam par iespēju nodrošināt drošus apstākļus un nepieciešamo rehabilitāciju. Ja viens no vecākiem pielietojis vardarbību gan pret otru no vecākiem, gan pret bērniem, tad cietušajam ģimenes loceklim ir iespēja rakstīt iesniegumu, lūdzot pagaidu aizsardzību no vardarbības, lūdzot piemērot pavisam konkrētus liegumus varmākam, piemēram, netuvoties personām vai atstāt mājokli un citus,” pauž I.Ozoliņa.

Septiņos gadījumos vērsusies tiesībsargājošās iestādēs
Ja nepieciešams, nākas lemt arī par bērna viena paša vai kopā ar kādu no vecākiem nogādāšanu krīzes centrā. Tāpat arī par katru vardarbības gadījumu tiek ziņots tiesībsargājošām iestādēm. 2015.gadā bāriņtiesa septiņos gadījumos ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par vardarbību gan ģimenē, gan ārpus ģimenes. Trīs gadījumos uzsākta administratīva lietvedība, trīs gadījumos ierosināti kriminālprocesi. Vienā no tiem par cietušajiem atzīti trīs bērni un bāriņtiesa ir viņu pārstāvis, jo bērni ir šķirti no ģimenes. Pagājušajā gadā bija divi gadījumi, kad šķirtās ģimenēs, kur vecāki strīdu par bērnu dzīvesvietu, saskarsmes kārtību un atsevišķu aizgādību risina tiesā, bērni tika atzīti kā cietuši no emocionālas vardarbības un bija nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums. “Ar nožēlu jāatzīst, ka pieaugušie savstarpējo konfliktu atmosfērā aizmirst, cik ļoti no tā cieš pašu bērni, kuriem jau tā ir liegts dzīvot ģimenē kopā ar abiem vecākiem, bet vēl nākas piedzīvot viņu savstarpējās negācijas un dusmu izpausmes,” pauž I.Ozoliņa.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pants paredz katra iedzīvotāja pienākumu sargāt savu un citu bērnu drošību, un ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu. Bāriņtiesu likums nosaka, ka par ģimeni, kurā netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurai nepieciešama palīdzība, bāriņtiesa informē sociālo dienestu. Informācija par riska ģimenēm tiek apkopota un vērtēta ļoti rūpīgi.

Ne katram ir, kam to izstāstīt
Apes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Dace Silauniece informē, ka Apes novada bāriņtiesā ir skatīti gadījumi, kad bērns cietis no vardarbības vai ir pamatotas aizdomas, ka ir cietis. “Vairāk gan tā ir emocionālā vardarbība, bērna nepietiekama uzraudzība un aprūpe, kas kaitē bērna pilnvērtīgai attīstībai, kā arī vecāku strīdi, fiziska aizskaršana bērna klātbūtnē. Novadā nav vērojama tendence uz vardarbības paaugstināšanos,” informē D.Silauniece.
Viņa uzsver, ka bērns jebkurā gadījumā var vērsties pēc palīdzības, ja jūt jebkādu apdraudējumu gan bāriņtiesā, gan pie pedagogiem vai pie kādas citas personas. Ikvienam, kas zina vai redzējis kādu vardarbību, ir jāziņo valsts vai pašvaldības policijai, bāriņtiesai un sociālajam dienestam. “Bāriņtiesa vai policija, izvērtējot esošo situāciju un riskus bērna drošībai, pieņem lēmumu par bērna turpmāko atrašanos ģimenē vai bērnam nodrošina citu drošu atrašanās vietu. Jāņem vērā, ka policija var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību no vardarbīgās personas. Efektīvāk šo problēmu var risināt institūciju sadarbībā un apkārtējo cilvēku informētībā,” pauž D.Silauniece.

Pērn saņēma 18 bērni
Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vija Vārtukapteine informē, ka bērniem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē, dienests piedāvā rehabilitācijas programmu gan dzīvesvietā, gan arī krīzes centros. 2014.gadā šādu pakalpojumu saņēma 21 bērns, bet pērn 18 bērni.
“Šo pakalpojumu, sākot no pagājušā gada, var saņemt arī pieaugušie cilvēki, kuri cieš no vardarbības ģimenē. Lai to saņemtu, ir jāpiesakās sociālajā dienestā. Sociālais dienests strādā ar ģimenēm, kurām ir dažādas problēmas, un tādu pašlaik ir aptuveni 140. Sniedzam gan sociālā darbinieka konsultācijas, gan psihologa konsultācijas. Bieži vien ģimenēs, kurās ir vardarbība un bērns tiek atstāts novārtā, paši vecāki ir guvuši psiholoģiskas traumas bērnībā un paši cietuši no vardarbības un pamešanas novārtā. Tas viss tālāk ietekmē to, kā viņi audzina un aprūpē bērnus,” stāsta V.Vārtukapteine. Pārsvarā bērni saskaras ar fizisku un emocionālu vardarbību. Pēc palīdzības var vērsties arī tad, ja ir tikai aizdomas par vardarbību.

Min ekonomisko vardarbību
Kā vēl vienu no vardarbības veidiem ģimenē V.Vārtukapteine min ekonomisko vardarbību. Tā var izpausties veidā, kad vienam ģimenes loceklim ir līdzekļi, bet otram to nav un tiek darīts viss, lai regulētu nepelnošā ģimenes locekļa rīcību un uzvedību. Pret bērniem pārsvarā tiek vērsta emocionālā vardarbība, kuras rezultātā bērns tiek atstāts novārtā. Šāds vardarbības veids izriet no problēmām ģimenē un tieši tādēļ bērnam netiek pievērsta pienācīga uzmanība.
“Sociālais dienests var izvērtēt, vai bērnam ir nepieciešama sociālā rehabilitācija vai arī ir veids, kā ģimenē šo vardarbību novērst,” pauž V.Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka nereti līdz ar bērnu ģimenē vardarbību var ciest vēl kāds, piemēram, gadījumos, kad no vīra cieš māte ar bērnu. “Pagājušajā gadā mūsu palīdzību saņēma trīs cilvēki. Divas no šīm personām bija sievietes, viens – vīrietis. Abām sievietēm bija arī bērni, un vienas sievietes bērns bija cietis no vardarbības. Parasti rehabilitācija norit 30 dienas. Mēs sadarbojamies ar divām rehabilitācijas iestādēm – nodibinājumu “Latgales reģionālais atbalsta centrs “”Rasas pērles” Rugājos un nodibinājumu “Valderdze” Valmierā,” informē V.Vārtukapteine. Arī pēc uzturēšanās rehabilitācijas centrā cietušie var saņemt psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas. ◆

Uzziņai

Tikai neliela daļa no regulāras vardarbības upuriem izmanto kopš 2014. gada aprīļa spēkā stājušos likuma normu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Kopumā Vidzemes reģiona pārvaldē pieņemts 21 Valsts policijas lēmumu par nošķiršanu, savukārt Vidzemes reģiona teritorijā pieņemti 259 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pastāvot reāliem draudiem personas veselībai vai dzīvībai, ir jāsauc policija. Policists, izbraucot uz notikumu, ir tiesīgs novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Ja situācija nav kritiska, taču vardarbība tiek īstenota, persona var vērsties tiesā un, iesniedzot savu pieteikumu, lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policijas lēmums ir 8 dienas, taču efektīvs gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība. Gadījumos, kad aizsardzība nepieciešama ilgāku laika posmu, apdraudētā persona jau uzreiz var informēt policijas darbinieku par šo faktu un policija tālāk lēmumu nodod tiesai vai persona pati var iesniegt pieteikumu tiesā.
Avots: www.pretvardarbibu.lv

Vardarbības veidi

NOVĀRTĀ PAMEŠANA jeb vecāku nolaidība ir vardarbības veids, kad bērns tiek atstāts tādā psiholoģiskā un fiziskā situācijā, kad netiek nodrošinātas viņa attīstībai un izdzīvošanai svarīgas vajadzības. Tā var radīt daudzveidīgas un nopietnas sekas.
Vecāku nolaidības jeb bērna novārtā pamešanas veidi:
◆ Fiziskā nerūpēšanās par bērnu – bērnam nav pieejama vecumam un veselībai atbilstoša pārtika; bērnam laikus netiek mainītas autiņbiksītes; uz bērna raudāšanu nereaģē; izlaiž bērna barošanas reizes, ja bērns raud, viņš netiek ņemts rokās un attiecīgi mierināts; bērna apģērbs nav atbilstošs laika apstākļiem. Bērnam netiek nodrošināta vajadzībām atbilstoša dzīves vide – gulta, galds, sadzīves priekšmeti.
◆ Emocionāla nerūpēšanās par bērnu – bērns ilgstoši tiek atstāts bez pieskatīšanas; vienaldzīga attieksme pret bērna emocionālajām vajadzībām, to ignorēšana. Vecāku apzināta izvairīšanās no emocionālas tuvības ar bērnu.
◆ Nerūpēšanās par bērna veselību – bērnam nav ģimenes ārsta; netiek veiktas profilaktiskās potes; vecāki paši lemj par bērna ārstēšanu slimības gadījumā (izvēlas zāles un to devas); bērnam laikus netiek nodrošināta medicīniskā palīdzība.
◆ Nerūpēšanās par bērna izglītību – bērns bieži kavē skolu; bērns bieži neapmeklē skolu; vecāki bērnu no rītiem nemodina, lai dotos uz skolu; vecāki atsakās sadarboties ar skolas pārstāvjiem; vecāki lielākajiem bērniem skolas laikā liek pieskatīt jaunākos bērnus; vecāki nerūpējas par bērna spēju attīstību; vecāki neinteresējas par bērna sekmēm un skolas gaitām.
◆ Nerūpēšanās par bērna sociālajām vajadzībām – bērna izolēšana no normāliem, vecumam atbilstošiem sociālajiem kontaktiem.

EMOCIONĀLĀ VARDARBĪBA pret bērnu ir tāda rīcība, kas liek bērnam izjust emocionālu spriedzi, apdraudot vai ietekmējot vecumam atbilstošu emocionālo attīstību. Emocionālā vardarbība pret bērnu ir visgrūtāk definējamais un izmērāmais vardarbības veids. Visbiežāk pret bērnu vienlaikus tiek izmantoti vairāki emocionālās vardarbības veidi, un katrs no tiem bērnam spēj radīt nozīmīgas ilgtermiņa emocionālās sekas. Ja bērns cieš no fiziskas un/vai seksuālās vardarbības, tad parasti vienlaikus arī piedzīvo emocionālu vardarbību.
Emocionālas vardarbības veidi:
◆ Bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas netiek pamanītas un attiecīgi apspriestas.
◆ Bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām, ar kurām viņam nav nekāda sakara.
◆ Bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes.
◆ Bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra bērna iebaidīšana un draudēšana bērnam.
◆ Ņirgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi, lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās viņš kļūst par apsmieklu citiem.
◆ Draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi, kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami.
◆ Apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana zagšanā, ubagošanā un prettiesiskos darījumos.
◆ Kliegšana, lamāšanās uz bērnu.

FIZISKI VARDARBĪGA IZTURĒŠANĀS pret bērnu ir saistīta ar situācijām, kuru rezultātā bērnam apzināti tiek nodarītas fiziskas ciešanas un rodas miesas bojājumi.Visbiežāk tiek ziņots tieši par fizisku vardarbību pret bērnu, jo tā, salīdzinot ar citiem vardarbības veidiem, ir vieglāk definējama un pamanāma. Fiziska vardarbība pret bērnu var izpausties dažādi, bet visi tās veidi vērsti uz fizisku ciešanu un sāpju radīšanu bērnam. Fiziska vardarbība pret bērnu rada dažādas pakāpes traumas un savainojumus, kas var nopietni ietekmēt bērna attīstību un veselību. Ekstrēmi fiziskās vardarbības veidi, kas saistīti ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, populācijā ir sastopami samērā reti, taču daudz biežāk sastopama ikdienā lietotā fiziskā vardarbība pret bērnu, kas tiek izmantota kā bērna sodīšana vai disciplinēšana, un visbiežāk ir saistīta ar bērna pēršanu vai sišanu. Arī šāda fiziska vardarbība var radīt nopietnas sekas.
Fiziskas vardarbības veidi:
◆ sišana ar rokām vai priekšmetiem; grūšana, grūstīšana; mešana, sviešana; purināšana; knaibīšana; žņaugšana; slīcināšana; saldēšana; griešana; dedzināšana, apdegumu radīšana; ieslēgšana, ieslodzīšana; neļaušana gulēt, aizmigt.

PAR SEKSUĀLU VARDARBĪBU pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo. Tā var izpausties gan netiešos, gan tiešos seksuālos kontaktos. Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo. Tā var izpausties gan netiešos, gan tiešos seksuālos kontaktos. Tiek uzskatīts, ka seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids. Parasti bērni nestāsta par seksuālu vardarbību pret sevi. Tam ir vairāki iemesli: bērni baidās, ka viņiem neticēs, ka viņiem atriebsies, viņi nezina, kas notiks pēc tam, kā uz to reaģēs viņam emocionāli tuvi cilvēki. Visbiežāk mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/vai bailes. Bieži vien vardarbības faktu nevēlas atklāt arī nevardarbīgais vecāks, tādēļ situācijā, kad bērns sāk stāstīt par vardarbību, viņš to noliedz, demonstrē, ka bērns melo, vai arī nesniedz bērnam atbalstu.
Seksuālas vardarbības veidi:
◆ dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot jebkādus objektus, arī orālais sekss;
◆ bērna ķermeņa aizskaršana – bērna intīmo un citu ķermeņa daļu aizskaršana, glāstot vai skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart, glāstīt vai skūpstīt pieaugušā intīmās ķermeņa daļas;
◆ bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana un novērošana, viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties;
◆ bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – dzimumakta veikšana, pieaugušā atkailināšanās bērna priekšā, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un pornogrāfisku filmu un žurnālu rādīšana bērnam;
◆ bērna seksuālā ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla ražošanā.
Avots: http://www.bernskacietusais.lv/

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ko darīt, ja visdrošākā vieta – ģimene kļūst bērnam bīstama?

Kategorijas