Laivo lieli un mazi

2010. gada 5. maijs 08:05

1423

Pirmais “Upju festivāls” pulcē vairāk kā 200 dalībnieku

Ik gadu Vaidavas upe piesaista laivošanas entuziastus, kas straujo un krāčaino upi iecienījuši palu laikā, tomēr tik kuplā skaitā, kā svētdienas pēcpusdienā, Vaidava laivotājus sen nebija uzņēmusi.

Šim notikumam par pamatu kalpoja “Upju festivāls Vaidava 2010”: viena no trīs Apes novada Kultūras forumā dzimušajām idejām, kas guva vislielāko iedzīvotāju atbalstu. Idejas kodols meklējams četru Apes novada pagastu vienojošajā elementā – upēs, kuru krastos ik pavasari iecerēts rīkot ģimenēm domātus laivošanas pasākumus ar vietējo pašdarbības kolektīvu un amatnieku līdzdalību.

Sagaida ar tēju un pankūkām

Ņemot vērā šīs ieceres, pirmie “Upju festivāla” rīkošanā debitēja apenieši. Par galveno norises vietu izvēlēts Grūbes HES, ko pasākuma vajadzībām atvēlēja tā īpašnieki Dzintars Raibekazs un Arturs Dukulis. Šeit viesus sagaidīja gan pašmāju amatnieku izstrādājumu klāsts, gan Apes jauktā kora (diriģente Sandra Oto), vidējās paaudzes deju kopas “Metenis” (vadītāja Edīte Dauškane) un Apes pūtēju orķestra (vadītājs Jānis Teters) priekšnesumi, gan Apes saimnieču Ilzes Jakobsones un Benitas Augules uz vietas ceptās pankūkas, ko kopā ar tēju varēja nobaudīt ikviens viesis.

Īpašu noskaņu piešķīra floristikas darbi: no dabas materiāliem veidotas instalācijas, kas atspoguļoja Vaidavas krastos skatāmās ainavas un ar upi saistītās leģendas. Šos darbus veidoja Anita Harju, Laura Pope, Sana Raipale un Dina Semjonova. Viņām palīdzēja Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas radošo darbu pulciņa dalībnieces: Dagne Apine, Kerija Moda Karpinska, Agnese Leimane, Zane Repule un Paula Rezgoriņa. Šīs meitenes iejutās arī leģendām apvīto Vaidavas raganiņu lomā, palīdzot organizatoriem un izklaidējot viesus.

Pirmo reizi lietā likts Apes novada logotips, ko izstrādājis Ainars Gaidis no Gaujienas. Atbilstoši autora iecerēm tas pielāgots “Upju festivāla” vajadzībām, izveidojot tikai šim pasākumam raksturīgu logo. Eksperimentālā kārtā viesiem tika piedāvāti daži desmiti krekliņu ar pasākuma simboliku, tomēr pieprasījums pēc tiem izrādījās tik liels, ka jau atklāšanas beigās pāri vairs nebija palicis gandrīz nekas. Šis logo izmantots, veidojot arī “Upju festivāla” karogu, ar kura uzvilkšanu mastā notika pasākuma atklāšana.

Lielākais pluss -draudzīgā atmosfēra

Par dienas nozīmīgāko notikumu kļuva laivošana pa Vaidavu posmā no “Jaunzušiem” līdz Grūbes HES. No vairāk kā 200 pasākuma dalībniekiem ceļošanu pa upi izvēlējās lielākā daļa. Upē ielaistas apmēram 50 laivas, kurās pārsvarā atradās divi trīs laivotāji, bet atsevišķos gadījumos vēl vairāk. Vienā no šādām laivām bija alsviķietis Kaspars Klīdzējs, kas ceļoja kopā ar draugiem.

Atšķirībā no pārējiem šī bija viņa pirmā laivošanas reize. Kaut gan vēlme to pamēģināt bijusi jau sen, tikai “Upju festivālā” saskatīts īstais laiks un vieta, lai piepildītu savas ieceres. Neskatoties uz to, ka sākotnējo aizrautību mazināja ceļojuma otrajā pusē uznākušais lietus, viss pasākums viņam iepaticies tik ļoti, ka ar nepacietību tiek gaidīta nākamā reize.

Pasākuma dalībnieku vidū bija arī septiņu cilvēku kuplā Gavaru ģimene no Virešu pagasta. Jautāti par laivošanas pieredzi, tētis Andris smej, ka tā sākusies kopš pirmās ģimenes dibināšanas dienas. “Kāzu ceļojumā mēs devāmies ar laivu pa Gauju,” skaidro māmiņa Gunta. Lai gan ģimene sevi neuzskata par aktīviem laivotājiem, ik vasaru visi kopā dodas braucienā ar plostu. Šajos braucienos pirmo laivošanas pieredzi guvušas Andra un Guntas atvases: Maija (18), Ruta (16), Jānis (15), Līga (9) un Kārlis (3), kas ne reizi nav atstāti krastā.

Izņēmums nebija arī „Upju festivāls”, kurā ģimene ceļoja divās atsevišķās laivās. Vienā laivā atradušies abi vecāki ar jaunākajiem bērniem Kārli un Līgu, bet otrā laivā – trīs vecākie bērni. Šī bijusi pirmā reize, kad jaunieši mēģinājuši savaldīt laivu paši saviem spēkiem. “Sēdēja visu dienu laivā, kamēr bija gatavi,” joko tētis Andris, komentējot gatavošanos. Kaut arī iepriekš sniegti neskaitāmi padomi, kā noteiktās situācijās labāk rīkoties, beigās izrādījies, ka jaunieši upes posmu izbraukuši veiksmīgāk par saviem vecākiem, nepiedzīvojot nevienu starpgadījumu.

Šai ģimenei labo garastāvokli nav sabojājuši pat sliktie laika apstākļi, kas parādījās dienas otrajā pusē. “Lietus nebija īpašs traucēklis. Tāpat pa tām krācītēm slapjums būtu ticis,” spriež māmiņa Gunta. Vērtējot pasākumu kopumā, vecākā meita Maija atzīst, ka tā lielākais pluss ir draudzīgā atmosfēra un kopības sajūta. “It kā cilvēku ir daudz – vairāk kā 200, ja pareizi saklausīju. Tajā pašā laikā visi ir ļoti saliedēti un vienoti. Tā, it kā mēs visi būtu viena liela ģimene – visi savējie,” viņai piebalso Gunta.

Piesaista maršruts kājām gājējiem

Šī sajūta nepamanīta nepalika arī jūrmalniekam Indulim Jansonam, kurš Apē viesojās pirmo reizi. Cienījamā vecuma kungs var lepoties ar vairāku desmitu gadu ilgu laivošanas pieredzi, kas joprojām tiek papildināta dažādos pasākumos un sacensībās. „Upju festivālu” viņam ieteikusi kāda paziņa, kura informāciju par to atradusi internetā.

Tagad jūrmalnieks jūtas viņai pateicīgs, jo, kā atzīst: brauciens uz Api bijis tā vērts. „Šo pasākumu vairāk uztveru kā atpūtu visai ģimenei, kas ir patīkama pārmaiņa pēc pastāvīgas piedalīšanās sacensībās,” viņš saka. „Ar to tad arī „Upju festivāls” atšķiras no citiem, kur atliek tikai „maukt” pa upi. Dažkārt, protams, vajadzīgs arī tas, bet, ja grib pievērst cilvēku uzmanību ūdenstūrismam, tad šis ir labākais veids, kā to izdarīt.”

Viņa līdzbraucēju Urzulu visvairāk iepriecinājis atsevišķais piedāvājums kājām gājējiem. Tie gida pavadībā varēja doties gar Vaidavas krastu, atbalstot un uzmundrinot laivotājus, kā arī uzzinot kaut ko vairāk par interesantiem veidojumiem dabā. Urzula teic, ka šī ir pirmā reize, kad kaut kas tāds tiek piedāvāts, tāpēc pauž cerību, ka līdzīga pieeja sekos arī turpmākajos pasākumos.

Stafeti pārņems Gaujiena

Šos un pārējos ceļotājus maršruta vidū sagaidīja atpūtas pietura Māra Branta īpašumā „Straumes”. Ikviens ceļinieks tur tika sagaidīts ar Apes pūtēju orķestra skaņām, spēka dzērienu, siltu tēju un cepumiem, ļaujot iestiprināties pirms ceļojuma turpinājuma, kas laivotājiem bija jāmēro lietū.

Maršruta galapunktā visi tika aicināti uz Dz.Raibekaza šķūni, kur viesus gaidīja karsta zupa, Apes sieviešu vokālā ansambļa (vadītāja Sandra Oto) un līnijdeju grupas „Īstās meitenes” (vadītāja Dace Ķelpe) priekšnesumi. Notikumiem bagāto dienu noslēdza Alūksnes mūzikas skolas Apes mācību punkta pedagogu, viņu audzēkņu un absolventu koncerts, pēc kura sekoja šķūņa balle ar grupu „Papa – blice”.

Izlozējot, kurš pagasts uzņemsies “Upju festivāla” rīkošanu nākamajā reizē, laimīgā loze krita Gaujienai, kas tieši pēc gada viesus aicināt laivot pa Gauju.

Vairāk foto

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Laivo lieli un mazi

Kategorijas