Prot radīt bērnības garšu

2016. gada 26. februāris 00:00

1370

Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā “Zelmeņi 1” saimnieko Dace Broka un Kaspars Vaļinieks. Par sevi viņi smaidot saka: “Esam mākslinieki un plaša profila saimnieki.” Alūksniešiem viņi kļūst arvien atpazīstamāki ar ozolzīļu, cigoriņu un miežu kafijas dzērienu “Mājas dzēriens”, tirgojoties mājražotāju tirdziņos, kā arī ar Daces darinātajiem rokdarbiem.
“Zelmeņos 1” viņi saimnieko trešo gadu. Tās ir Kaspara dzimtas mājas – savulaik tur dzīvoja viņa vecvecāki. Tagad dzimtas tradīcijas turpina kopt Kaspars ar Daci, audzinot bērnus un iekopjot savu stūrīti zemes. Kaspars ir mūziķis – māca ģitārspēli Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā, Alūksnes mūzikas skolā, savulaik – arī Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, kopā ar Mārci Kalniņu Alūksnes novada dienas aprūpes centrā “Saules stars” četrus gadus vadījuši nodarbības dziedāšanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nākotnē K.Vaļinieks ģitārspēli mācīs tikai individuāli tiem, kurus tas patiesi interesē. Savukārt Dace atbild par mājas soli un ir māmiņa mazajiem uz pilnu slodzi. “Mums patīk dažādas lietas, jo nepatīk vienveidība. Gribas strādāt pašiem sev un panākt, lai pienāk tāds brīdis, kad, strādājot tikai savā saimniecībā, varam nopelnīt ģimenei iztiku – nu un vēl vasarā aizbraukt uz Maljorku!” smaidot saka Kaspars. Viņiem abiem ir svarīga izjūta, ka strādā paši sev. “Galvenais ir darīt – to, kas tev patīk! Būt savā mājā, savā zemē, sakopt laukus, kas mums pieder, radīt skaistu un piemērotu vidi mūsu bērniem mierā un klusumā. Ir jau diezgan padzīvots Rīgā – mums pietiek lielpilsētas kņadas,” viņi saka.

Gatavo veselīgu bērnu kafiju
“Mājas dzērienu” viņi gatavo trīs gadus un atzīst – kamēr nonāk līdz galaproduktam, process ir diezgan garš un prasa daudz laika, turklāt viss ir roku darbs. “Mājas dzēriens” sastāv no 40 procentiem cigoriņu, tikpat miežu un 20 procentiem ozolzīļu. Cigoriņi un mieži tiek audzēti savā saimniecībā, ozolzīles salasītas no dabas dotā.
“Šī ir tradicionālā kafija, kādu agrāk laukos vārīja vecmāmiņas – saukta arī par bērnu kafiju, jo bērni nedrīkstēja dzert īsto kafiju. Šis dzēriens ir lieliska alternatīva tiem, kuri vēlas atradināties no īstās kafijas regulāras lietošanas. Turklāt “Mājas dzēriens” ir veselīgs. Cigoriņa saknes sastāvā 50 līdz 60 procenti ir inulīns, ko diabētiķi izmanto kā dabīgu cukura aizvietotāju. Tā ir bagāta ar olbaltumvielām, slāpekli nesaturošām ekstraktvielām, kā arī organiskām skābēm, miecvielām, fruktozi, pektīnu, vitamīniem, folijskābi un citām vielām. Cigoriņi nomierina nervu sistēmu, regulē vielmaiņu, veicina apetīti, vislielāko popularitāti ieguvuši kā kuņģa, zarnu trakta un aknu kaišu ārstēšanas līdzeklis,” stāsta Kaspars un Dace. Kaspars ikdienā lieto arī parasto kafiju, bet Dace gan atzīst tikai “Mājas dzērienu”.

Audzē, kaltē, grauzdē, maļ
Šobrīd “Zelmeņos 1” cigoriņus audzē apmēram 300 kvadrātmetru platībā. “Ir cilvēki, kuriem šķiet - kas tad tur ko neuztaisīt šādu mājas dzērienu! Tā īsti nav. Izejvielas jāizaudzē, vasarā cigoriņi jāravē, rudenī tie jānovāc, mieži jānokuļ. Mēs audzējam sakņu cigoriņus, nevis lapu. Cigoriņu saknes nomazgājam, sagriežam smalkos gabaliņos un kaltējam vairākas dienas, kamēr sažūst cieti. Pēc tam grauzdējam ar malku kurināmas krāsns cepeškrāsnī. Tāpat grauzdējam arī miežus un ozolzīles – zīles pirms tam tiek izlobītas no čaumalas, noņemu arī brūno apvalku, kodolus sagriežam smalkos gabaliņos un kaltējam, pēc tam arī grauzdējam. Tad katru sastāvdaļu atsevišķi samaļam sentēvu kafijas dzirnaviņās, ar roku griežamās, un tad beram kopā, ievērojot procentuālo sastāva attiecību,” atklāj Dace un Kaspars.
Dace piebilst, ka “Mājas dzērienam” var nedaudz pievienot arī žāvētus, grauzdētus un samaltus burkānus – tas dos nedaudz salduma un noņems pārējo sastāvdaļu sīvumu. “Kaspars atbild par tehniskām lietām, dizainu, es – par produkta sagatavošanu. Mājražošanā mēs esam tikai iesācēji. Ja būtu vairāk brīva laika un iedvesmas, mēs varētu vēl attīstīties,” viņi saka. Alūksnē atbildīgajos dienestos esot ļoti atsaucīgi darbinieki, kuri palīdz dokumentu sagatavošanā, izskaidro visu – Rīgā tā neesot.

Uz tirdziņiem un “Berģu bodē”
Dacei un Kasparam nemaz tik daudz laika braukāt uz mājražotāju tirdziņiem neesot, bet pa reizei ir bijuši gan Alūksnē, gan kaimiņu novados. Braucot uz tirdziņiem, viņi termosā ved līdzi “Mājas dzērienu” degustācijai. “Daudzi pagaršo un atzīst, ka tā viņiem ir viena no bērnības garšām… “Mājas dzērienam” sastāvdaļas esam likuši arī citās proporcijās, ja pircēji izsaka privātas vēlmes. Visam vajag pacietību – nekas jau nenāk viegli. Produkts jārada, jāizdomā tam dizains, pasniegšana tirgū, jāmeklē sadarbības partneri, kur produktu pārdot. Mūsu “Mājas dzēriens” regulāri ceļo uz bioveikalu “Berģu bode” Rīgā – prieks, ka rīdziniekiem tas ļoti garšo un ir pieprasīts. Mums tas viss ir vaļasprieks ar iespēju nedaudz nopelnīt,” viņi saka.

Aproces ar zīmēm un vārdiem
Dacei tuvi ir arī rokdarbi. Aušanas tehnikā, izmantojot diegus un pērlītes, viņa darina skaistas aproces. Tajās ieauž gan latvju rakstu zīmes, piemēram, Jumi, Laimas slotiņu un citas, cilvēku vārdus, kas ir populāri starp jauniešiem, gan vietu nosaukumus, piemēram, Alūksne. Daces aproces var iegādāties vairākās Latvijas pilsētās, arī Anglijā. Pirms diviem gadiem viņa piedalījās žurnāla “Ievas Māja” rokdarbu konkursā “Zelta rokas” ar savām aprocēm, kur uzvarēja - tas veicināja atpazīstamību.
“Nav noslēpums, ka šodien sociālie tīkli ir ļoti populāra reklamēšanās vieta – tur pircējs atrod pārdevēju un otrādi. Pēc konkursa mani daudzi ar interneta starpniecību uzrunāja, piedāvājot daudzviet tirgot manus darbus. Latviskās aproces ir ļoti iecienījuši ārzemēs dzīvojošie latvieši. Jāatzīst - viņi ir maksātspējīgākā auditorija,” saka Dace.

Auskari pārsteidz pat Olti
Dace darina arī skaistus auskarus no - PET pudelēm! “PET pudelēm ir dažādu nokrāsu materiāls, ko lieliski var izmantot. Ar šķērēm izgriežu vēlamo formu, malas apstrādāju, klāt lieku pērlītes, aizdari un auskars gatavs! Šuju arī lielos sēžammaisus, kurus pildu ar putuplastu – tādi ļoti patīk bērniem,” atklāj Dace. Arī Daces rokdarbi ir nopērkami “Berģu bodē” Rīgā. To apmeklējis arī vides draugs un pētnieks Māris Olte, kurš, ieraugot auskarus no PET pudelēm, paudis apbrīnu, ka arī šādu pielietojumu tām var atrast.
Dace veido arī sapņu ķērājus – dažādu lielumu un krāsu. Spalviņas tiek ņemtas no pašu saimniecībā turētajām vistām. Dace stāsta, ka sapņu ķērājs jeb sapņu šķirotājs pēc senas Ziemeļamerikas indiāņu leģendas ir rāmītis, ko pakar virs gultas galvgaļa, lai labie sapnīši tiktu notverti un paturēti, bet sliktie caur tīkla caurumu aizvadīti projām. Leģenda vēsta - lai sapņu ķērājs darbotos, tas regulāri jāattīra, atverot logu un to izkratot pār palodzi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Prot radīt bērnības garšu

Kategorijas