Kustība – dzīves eliksīrs

2016. gada 26. februāris 00:00

890

Šodien pulksten 19.00 Alūksnes kultūras centrā pasākumā “Gada balva kultūrā un sportā” apbalvojumu “Pagodinājums kultūrā” saņems četras radošas un darbīgas kultūras dzīves veidotājas novadā, kā arī kolektīvs par mūža ieguldījumu. “Pagodinājums sportā” tiks pasniegts deviņiem talantīgiem, īpaši veiksmīgiem un sportiskiem novada cilvēkiem. Apbalvojumu par iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanu un sportisku aktivitāšu popularizēšanu Alūksnes novadā saņems aerobikas trenere Ingūna Dovgāne. Aktīvu dzīvesveidu viņa veicina jau gandrīz 20 gadus.
“Pirmajā mirklī bija pārsteigums, jo nesapratu kāpēc apbalvojums ir sportā, jo sen vairs aktīvi nesportoju. Protams, sports ir mana dzīve, jo skolas gados trenējos vieglatlētikā. Kad uzzināju, ka apbalvojums ir tautas sporta nominācijā, jutos gandarīta. Ir liels gandarījums, ka cilvēkiem patīk manas nodarbības un tās tiek atzinīgi novērtētas. Patiess prieks ir par to, ka cilvēki gadu no gada ir kopā ar mani un piedalās aerobikas nodarbībās. Cilvēku atsaucība un viņu gūtais prieks nodarbībās ir lielākais šī darba novērtējums. Šī ir mana joma - jūtos kā zivs ūdenī, tāpēc apbalvojums priecē,” saka I.Dovgāne.
- Kādas nodarbības šobrīd vadi?
- Savās aerobikas nodarbībās iekļauju aktīvo aerobiku un pilates, kas ir mierīgāka kustēšanās un stiepšanās. Aerobika iekļauj sevī stepu, salsu, zumbu. Cenšos attīstīties, jo man pašai nepatīk stāvēt uz vietas, līdz ar to arī nodarbībās gribas kaut ko svaigu un interesantu. Nodarbību dalībnieču pamata kodols lielākoties ir nemainīgs, un nez vai viņām būtu interesanti darīt visu laiku vienu un to pašu. Līdztekus tam Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā vadu mūsdienu deju pulciņu 3.-6.klases meitenēm. Vērts pieminēt, ka pērn Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pirmo reizi mūsdienu dejas tika oficiāli atbalstītas un varējām kāpt uz skatuves kā pilntiesīgi svētku dalībnieki. Tas bija milzīgs gandarījums, ka arī mūsu darbs tiek novērtēts un atzīts!
- Kas no tā visa pašai labāk patīk?
- Dejošana. Dejoju visu mūžu – sākot no skolas līdz pat šodienai. Ar tautas dejām esmu vairāk “uz jūs”, jo to esmu darījusi un mācījusies tikai Kultūras skolā, bet mūsdienīgie ritmi man ir tuvāki.
- Domāju, ne vienam vien alūksnietim, izdzirdot vārdu “aerobika”, pirmā asociācija ir tieši ar tevi. Kā aerobika Alūksnē gadu laikā ir mainījusies?
- Neesmu vienīgā aerobikas trenere mūsu pusē - cilvēkiem ir arī citas izvēles iespējas, tāpēc katrs var atrast sev piemērotāko. Aerobikas trenere esmu gandrīz 20 gadus. Pa šiem gadiem aerobika nav būtiski mainījusies. Ir nākušas klāt kādas jaunas lietas, veidi, ir mainījušies nosaukumi, bet pamats ir palicis tas pats. Aerobikas paveids ir arī zumba, kurai ir jestrāka un gaisīgāka mūzika, raksturīgas dejiskākas, plastiskākas un sievišķīgākas kustības. Varētu teikt, ka aerobika kļuvusi daudzveidīgāka un dzīvespriecīgāka.
- Gadu gaitā cilvēku vēlme kustēties nav mazinājusies?
- Tas ir viļņveidīgi. Ir mēneši - oktobris, novembris, kad vingrot nāk vairāk, svētku laikā un pēc tiem – mazāk. Cilvēki, protams, mainās, jo iespēju ir kļuvis vairāk un katrs izvēlas to, kas viņam tīkamāks. Es vienmēr esmu teikusi, ka jāmēģina un jāatrod savs un tas arī jādara, lai būtu prieks un gandarījums. Ir dalībnieces, kuras pamēģina kaut ko citu, bet pēc tam atgriežas pie manis. Ir tādas, kuras ar mani kopā ir kopš pirmsākumiem.
- Aerobiku uzskata par sieviešu aizraušanos.
- Pirms pāris gadiem divi puiši nāca tieši uz aerobiku. Uz pirmo nodarbību viņi nāca ar smīnu, bet pēc tam atzina, ka tas nemaz nav tik viegli. Reizēm cilvēks atnāk uz vienu nodarbību un tā liekas par sarežģītu. Ir tā, ka mēneša sākumā sāku mācīt jaunu programmu un jaunam cilvēkam, pievienojoties mēneša beigās, tas viss tiešām var likties grūti. Viena jauna dalībnieka dēļ nevaru mācīt kaut ko vienkāršu, jo pārējie būs zaudētāji. Vienmēr esmu rosinājusi nenobīties un nākt vēl - pirmā reize nav rādītājs. Sākumā varbūt rokas ar kājām tiešām neiet kopā, bet ir brīnišķīgi redzēt izaugsmi, kad vingro līdzsvarā un ar koordināciju. Varbūt ne tik ļoti ķermeniski mainās aprises, bet izpildījums gan. Tas ir forši! Ja vēl cilvēks iedegas par to, ko dara, un dara to ar dzirksti, tad ir prieks! Ir jāsaprot, ka, sākot darīt kaut ko jaunu, vajag pacietību, nekas nenotiek uz sitiena. Tas nav trenažieris. Tam, kam patīk izaicinājumi, dejas un kustība, aerobika ir īstā nodarbe.
- Mēdz teikt, ka aktīva kustēšanās uzlabo omu, pašsajūtu un cilvēks kļūst smaidīgāks un pozitīvāks.
- Tā ir, jo izvingro slikto un saspringumu. Aerobikā tiek darbinātas smadzenes, līdz ar to nav laika domāt par problēmām. Ir jādomā, kur jāliek labā kāja, kur kreisā roka, kur jāpalecas. It kā to dara automātiski, tomēr smadzenes arī tiek nodarbinātas. Jā, aerobika nav atslābinoša, tā nav meditācija, bet tajā pašā laikā vajadzīgais vitamīns tiek iedots. Protams, tās ir pozitīvas emocijas, bet tikai gadījumā, ja tas patīk un ir tavs aicinājums. Ja dara darīšanas pēc un nav sirdij tuvs, tad pozitīvas sajūtas izpaliks.
- Ko ieteiktu tiem, kuri grib vingrot, bet tomēr nevar saņemties?
- Receptes ir dažādas. Ja cilvēks jau dzīvē ir slinks un neko negrib, tad tā ir viņa izvēle. Ir cilvēki, kuriem neprasās kustēties, kuri ar savu organismu sadzīvo labi un liekā svara arī nav. Tas ir ļoti individuāli, cilvēki ir dažādi. Ir cilvēki, kuri nespēj pārkāpt pirmajam mulsuma brīdim, bet, kad sāk, nožēlo, ka nav saņēmušies jau agrāk. Dažiem liela nozīme ir kompānijai. Viens viņš nenāks, bet kopā ar kādu – jā. Vajag īstos cilvēkus blakus, kuri pasauks, pamudinās. Cilvēks pēc dabas ir slinks - to nevar noliegt. Arī par sevi esmu domājusi – ja nebūtu jāvada nodarbības, reizēm palaistos slinkumā un nemaz neietu. Bet man izvēles nav, man tur ir jābūt. Kustība dod enerģiju - jo es vairāk daru, jo vairāk enerģijas man ir. Ja sāc slinkot, tad var nosēdēt katru vakaru pie televizora un tā arī nepakustēties. Enerģija ražo enerģiju. Bez kustības nevaru. Tāpēc to daru ar citiem kopā un sniedzu prieku gan sev, gan citiem. Vēl ir tāda nianse, ka ne vienmēr liekais svars ir galvenais, galvenais ir – veselība, veselīgs dzīvesveids, pareiza ēšana. Jā, var nodzīt svaru, bet nebūsim naivi, ka tas notiks, divas reizes nedēļā vingrojot. Svarīgi ir saprast mērķi, kāpēc to dari, ko gribi sasniegt. Veselība ir pats svarīgākais!
- Citiem aerobika ir atpūta, tev – darbs. Kā tu atpūties un atgūsti spēkus?
- Ģimenes tradīcija ir ceļošana. Gadā reizi noteikti dodamies ceļojumā ar mašīnu - citreiz tālāk, citreiz tuvāk. Ar mašīnu ceļojam tādēļ, ka esam spontāni, pārāk nesaplānojam un ļaujamies tā mirkļa vēlmēm. Redzam – ir forša vieta, tad tur arī uzkavējamies ilgāk. Visi novērtējam šādus ģimenes ceļojumus, jo ikdienā nesanāk daudz laika pavadīt kopā: meita - Rīgā, arī dēliem daudz ārpusstundu nodarbību un tiekamies tikai vakarā. Dažreiz man prasa - kā tu vari vakaros vadīt aerobiku un nesatikt bērnu? Arī viņi ir aizņemti, arī viņiem ir savas nodarbības, un vakaros mājās pārnākam vienlaikus. Labāk es nāku mājās priecīga, pozitīva un ar dzīvi apmierināta, nevis īgna. Sliktās emocijas man neuzkrājas, es tās izvingroju. Esmu optimiste un cenšos saskatīt tikai labo.
- Vai bērniem liec būt aktīviem un sportot?
- Nē, nekad neesmu to darījusi. Lielākoties bērniem pašiem ļauju izvēlēties, ko darīt. Ar retiem izņēmumiem cenšos pārliecināt, skaidroju, kā dzīvē var noderēt. Viņi paši saprot, ko vēlas, redz, ka vecāki ir aktīvi, tāpēc arī viņi tādi aug. Brīvdienas visi kopā pavadām aktīvi, piemēram, ziemā slidojam un slēpojam. Vasarā vairāk peldam, braucam ar velosipēdiem, apceļojam Igauniju. Aktivitāšu mums netrūkst. Ļoti patīk arī pēršanās pirtī. Ar vīru reizi mēnesī dodamies uz pirti Ilzenē, taču arī mājās pirts ir neatņemama iknedēļas sastāvdaļa. Ja esam mājās, tad esam lieli ēdāji. Ņemamies pa virtuvi un ļaujamies kulinārijas izvirtībām. Kompensējam to, ka darbdienās neatliek laika iepriecināt ģimeni ar īpašām, vairākas stundas gatavotām vakariņām. Brīvdienās to varam! Esmu pievērsusies veselīgam uzturam. Kā gastroenterologs Anatolijs Danilāns teicis – viss jādara ar mēru. Jāsporto un jāēd veselīgi! ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Ingūna Dovgāne.
◆ Dzimšanas laiks, vieta: 1973.gada 13.jūlijā Alūksnē.
◆ Izglītība: augstākā pedagoģijā Latvijas Universitātē.
◆ Ģimenes stāvoklis: vīrs Ivo strādā ceļu būves uzņēmumā par kravas auto šoferi, meita Sandija (22) absolvējusi Kultūras koledžu, šobrīd mācās Kultūras akadēmijā par leļļu aktieri, Norberts (17) mācās E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klasē, Ernests (10) mācās Alūksnes pilsētas sākumskolas 3.klasē.
◆ Dzīves moto: “Virzība uz priekšu un kustība – tā ir mana dzīve!”
◆ Nodarbošanās: Valsts probācijas dienesta Alūksnes teritoriālās nodaļas vecākā referente.

Agita Bērziņa

“Gada balva kultūrā un sportā”

“Pagodinājumu sportā” saņems:
vieglatlēte Zanda Šķetika - par augstiem sasniegumiem vieglatlētikas sacensībās Latvijā un veselīga dzīvesveida aktivitāšu rīkošanu Liepnā;
riteņbraucējs Andris Vosekalns - par augstiem rezultātiem riteņbraukšanā Latvijā un neatlaidību sportā;
bobslejists Intars Dambis - par augstiem sasniegumiem bobslejā Pasaules un Eiropas līmeņa sacensībās un Alūksnes atpazīstamības veicināšanu pasaulē;
biatlonists Andrejs Rastorgujevs - par augstiem sasniegumiem Pasaules un Eiropas sacensībās biatlonā un Alūksnes atpazīstamības veicināšanu pasaulē;
vieglatlēte Ilona Marhele - par augstiem sasniegumiem Latvijas un starptautiska līmeņa sacensībās vieglatlētikā, pusmaratona un maratona distancēs;
bijušais Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Raitis Salaks - par mūža ieguldījumu biatlona tradīciju izveidē Alūksnē;
sportists Oskars Muižnieks - par augstiem sasniegumiem Latvijas 2.Ziemas olimpiādē, biatlonā un distanču slēpošanā;
orientierists Edgars Bertuks - par augstiem sasniegumiem orientēšanās sportā Pasaules čempionātā un Alūksnes atpazīstamības veicināšanu pasaulē;
aerobikas trenere Ingūna Dovgāne – par iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanu un sportisku aktivitāšu popularizēšanu Alūksnes novadā.

“Pagodinājumu kultūrā” saņems:
Veclaicenes pagasta senioru ansamblis - par augstiem sasniegumiem darbībā un mūža ieguldījumu kultūrā;
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Alūksnes novadā Inga Meirāne - par nozīmīgu ieguldījumu Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā un paaudžu pārmantojamības stiprināšanā.
Alūksnes Kultūras centra direktore Sanita Bērziņa - par nozīmīgu ieguldījumu Alūksnes novada kultūras dzīves un Alūksnes Kultūras centra attīstībā;
Pededzes tautas nama deju kolektīvu vadītāja Ludmila Uglovska - par nozīmīgu ieguldījumu Pededzes kultūras dzīvē un deju mākslas attīstībā;
Veclaicenes tautas nama vokālo ansambļu vadītāja Ilze Briediņa - par ieguldījumu novada kultūras dzīves attīstībā un augstiem sasniegumiem darbā ar amatierkolektīviem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kustība – dzīves eliksīrs

Kategorijas