Domā par mediķu piesaisti nākotnē

2016. gada 26. februāris 00:00

2633

“Alūksnē nav unikālas situācijas saistībā ar ārstu nodrošinājumu, jo šobrīd tas ir aktuāli ļoti daudziem novadiem,” atsaucoties uz “Alūksnes Ziņu” 5.februāra rakstu “Lielu briesmu priekšā”, saka SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
“Šobrīd valstī ir daudz atšķirību, ja salīdzina primāro veselības aprūpi, kur ietilpst arī ģimenes ārsti, un sekundāro: ārstus – speciālistus un slimnīcas. Piemēram, mēs Alūksnes slimnīcā plānojam darbu uz priekšu un domājam, kādus speciālistus nākotnē vajadzēs. Slimnīcā ārsts jau laikus pasaka, ka pēc gada darbu pārtrauks, un rosina meklēt citu speciālistu. Ambulatorajā sistēmā tā diemžēl nenotiek – tur joprojām netiek veikta plānošana, kādi ārsti varētu nestrādāt, bet šādai sistēmai vajadzētu būt arī starp ģimenes ārstiem. Protams, ir pēkšņas situācijas, piemēram, piespiedu dzīvesvietas maiņa, veselības problēmas, bet pārējo var saplānot,” saka M.Kauliņa.

Vairāk brīvās pieejas
Ģimenes ārsti ir individuālā darba veicēji, kuri, kā tas bija līdz šim, veicot rezidentūru, var paši izvēlēties savu prakses vietu. “Viņus nekas nereglamentēja – tāpat bija arī pārējiem ārstiem. Tādēļ ir situācija, ka, piemēram, aptuveni 100 jaunie ģimenes ārsti gaida Rīgā, kad atbrīvosies kāda esošā ģimenes ārsta prakses vieta, lai varētu strādāt Rīgā noteiktā adresē, bet gaidot piestrādā kaut kur citur. Ir bijis, kad Alūksnes novadā darbu uzsāka jauni ģimenes ārsti un visiem nebija pilnas prakses. Lai ģimenes ārsta praksi atvērtu, jābūt 700 pacientiem, bet 1800 pacienti ir rekomendējoši optimāls skaits – tas nav galīgais cipars. Katrs ģimenes ārsts pieraksta praksē tik pacientu, cik vēlas,” norāda M.Kauliņa.
Lai atslogotu ģimenes ārstus, Veselības ministrijas līmenī vajadzētu risināt jautājumu par to, lai paplašinātu brīvi pieejamo speciālistu skaitu. Šobrīd bez ģimenes ārsta nosūtījuma var apmeklēt, piemēram, okulistu un ginekologu. M.Kauliņa domā, ka brīvā pieeja varētu būt arī pie kardiologa un neirologa. “Tā kā valstī pediatru prakses vairs neatzīst, ģimenes ārstiem ir diezgan liels slogs ar bērniem, kuru pieņemšana un izmeklēšana nav tik vienkārša kā pieaugušo, tādēļ šis varētu būt viens no risinājumiem,” saka M.Kauliņa.

Valsts norīkos darbā
Pirms ekonomiskās krīzes Latvijā bija programma “Cilvēkresursu nodrošinājums veselības aprūpē”, bet krīzes dēļ tai pārvilka krustu un nevienu no valdības puses neinteresēja, kas notiek. Programmā bija atrunāts, cik kādu ārstu vajag, noslodze, kā jānotiek paaudžu maiņai, un citas būtiskas nianses.
“Slimnīcas katru gadu deva savus pieprasījumus par to, kādi speciālisti nepieciešami, bet ambulatorajā aprūpē šāda plānošana nenotika un datus neapkopoja. Diemžēl arī caur Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, ko vada daktere Līga Kozlovska, šāda plānošana nenotiek. Šobrīd valstī ir tādi likumi, kādi ir, un nevaram ārstam likt noteiktu laiku strādāt kādā vietā. Jā, agrāk Latvijā bija noteikti iecirkņi un iecirkņa ārsts. Ja šis ārsts gāja prom, viņa vietā uzreiz tika norīkots nākamais. Es arī kādreiz biju iecirkņa ārsts – manā pārziņā bija Torņa ielas iedzīvotāji. Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir ar jauniem uzstādījumiem, saprot esošo situāciju, jo stāvoklis ir katastrofāls daudzās medicīnas iestādēs, tostarp arī Rīgā. Rezultātā ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi par rezidentūru – to izstrādes darba grupā arī man bija iespēja piedalīties. Tie paredz, ka jau ar 2016.gadu ārsti-rezidenti, kuri studējuši par valsts finansējumu, tiks norīkoti darbā pēc nepieciešamības pa visu Latviju atbilstoši sadalījumam pa slimnīcām un plānošanas reģioniem. Rezidentiem, kuri neakceptēs piedāvātās vietas, būs valstij jāatmaksā rezidentūras studiju maksa,” saka M.Kauliņa.

Iesniedz speciālistu sarakstu
Arī M.Kauliņa Veselības ministrijai nosūtījusi informāciju par ārstu skaitu, kurus pēc rezidentūras beigšanas SIA “Alūksnes slimnīca” varētu nodrošināt ar darbu attiecīgajā specialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē laika periodā no 2016. līdz pat 2022.gadam.
Ne tikai ambulatorajā veselības aprūpē, bet arī stacionārajā vērojama paaudžu maiņa starp medicīnas darbiniekiem. “Pieprasījumā norādīts, ka visvairāk - desmit - jaunus speciālistus mums vajadzēs 2018.gadā. Tas ir laiks, kad nāks jaunais internists, neirologs, kas jau ir noslēguši līgumus ar Alūksnes slimnīcu, sāks strādāt ķirurgi un traumatologs, kurus jau zinām, kā arī plānota pārējo speciālistu vajadzība. Tādēļ nav tā, ka sēž, neko nedara un neplāno!” saka M.Kauliņa.

Nav jāšturmē ārstu kabineti
M.Kauliņa sazinājusies ar Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāju Sigitu Alhimoviču un L.Kozlovsku, lai pārrunātu situāciju mediķu nodrošinājumā Alūksnes un Apes novados. “Šobrīd nevajag biedēt cilvēkus. Ģimenes ārste Dagnija Ģērmane vēl strādā līdz 15.aprīlim un pieņem savus pacientus. Viņas pacientiem nav jau šobrīd visiem jāpierakstās pie cita ģimenes ārsta! Šādos gadījumos darbojas pārejas laiks – tāpat kā tad, ja ģimenes ārsts aiziet atvaļinājumā: ārsts informē Nacionālo veselības dienestu, kurš ārsts viņa prombūtnes laikā pieņems pacientus. Šāds princips darbojas arī uz to laiku, kamēr šajā praksē atrod ārstu, kurš strādās. Nav jātaisa ažiotāža, jāšturmē ārstu kabineti, lai pierakstītos,” skaidro M.Kauliņa.
Ir uzrunātas divas ģimenes ārstes nākt darbā uz Alūksni, kuras šobrīd jau praktizē citur. “Viena pieļauj iespēju, ka laikā, kamēr sagaidīs prakses vietu tur, kur vēlas, kādu laiku varētu pastrādāt Alūksnē, bet otra vēl domā, jo tas viņai un ģimenei nozīmētu dzīvesvietas maiņu. Diemžēl nav mums plauktā brīva ģimenes ārsta, ko uzreiz paņemt un ielikt vajadzīgajā laikā un vietā, – tas iedzīvotājiem jāsaprot,” saka M.Kauliņa. Kad D.Ģērmane ar 15.aprīli slēgs savu praksi, ģimenes ārsts Jānis Stabingis ir apņēmies savā praksē pierakstīt vēl jaunus pacientus.

Slimnīcā ir dežūrpediatrs
Lai rastu risinājumu saistībā ar to, ka nupat novadā darbu pārtrauca pediatres Rūta Merkuševa un Inese Priedīte, slimnīca, sazinoties gan ar Veselības ministriju, gan Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļu, rada risinājumu: slimnīcā no šā gada pieejams valsts apmaksāts dežūrpediatrs.
“Vecāki var vest pie dežūrpediatra savus bērnus uz bezmaksas konsultācijām, šis speciālists var izrakstīt nepieciešamos medikamentus – šo iespēju daudzi arī izmanto. Darbdienās līdz pulksten 18.00 Uzņemšanas nodaļā pacientus pieņem pediatre Līvija Eriņa, arī divas sestdienas viņa ir jau organizējusi pieņemšanas. Turklāt tas ir laiks, kad ģimenes ārstu pieņemšana ir jau beigusies. Drīzumā trešdienās un ceturtdienās slimnīcā mazos pacientus atkal pieņems arī pediatre I.Priedīte, bet kā pediatrs-speciālists, nevis prakses pediatrs, jo I.Priedīte savu ārsta praksi pediatrijā slēdza. Viņas pieņemšanas laiki tiks precizēti,” skaidro M.Kauliņa.

No pagastiem – uz pilsētu
Šobrīd ir salīdzinoši maz ģimenes ārstu, kuri Alūksnes novada teritorijā organizē pacientu pieņemšanu ne tikai pilsētā, bet arī pagastos. M.Kauliņa domā, ka ģimenes ārstiem vajadzētu izvērtēt, kāds ir noslogojums pagastā, un šo braucienu lietderību, ņemot vērā, ka pilsētā parasti gaida gara rinda.
“Turklāt uz vietas pagastā ikdienā ir feldšeris, kurš arī var, piemēram, izrakstīt medikamentus. Varbūt ir lietderīgāk pacientus no pagastiem, piemēram, ar autobusiem, kas ved skolēnus, aizvest pie ārsta uz pieņemšanu pilsētā, kur uzreiz var veikt arī nepieciešamās analīzes, izmeklējumus, iegādāt izrakstītos medikamentus,” saka M.Kauliņa. ◆

prognoze
Alūksnes slimnīcas sniegtā informācija Veselības ministrijai par ārstu skaitu, kurus pēc rezidentūras beigšanas SIA “Alūksnes slimnīca” varētu nodrošināt ar darba vietu attiecīgajā specialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē no 2016. līdz 2022.gadam

◆ Anesteziologs, reanimatologs: pa vienam 2017., 2019., 2022.g.
◆ Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts: viens 2018.g.
◆ Ginekologs, dzemdību speciālists: pa vienam 2019., 2022.g.
◆ Internists: pa vienam 2016., 2018., 2022.g.
◆ Endokrinologs: viens 2018.g.
◆ Kardiologs: viens 2022.g.
◆ Ķirurgs: pa vienam 2018., 2022.g.
◆ Neirologs: viens 2018.g.
◆ Oftalmologs: viens 2017.g.
◆ Otolaringologs: viens 2018.g.
◆ Pediatrs: pa vienam 2016., 2020.g.
◆ Psihiatrs: viens 2018.g.
◆ Radiologs diagnosts: viens 2018.g.
◆ Traumatologs, ortopēds: pa vienam 2018., 2022.g.
◆ Endoskopists (metode): viens 2018.g.
◆ Ģimenes ārsti Alūksnes plānošanas teritorijā: divi 2016., pa vienam 2017., 2019., 2021.g.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Domā par mediķu piesaisti nākotnē

Kategorijas