Autovadītājs ceļu policista acīm

2016. gada 4. marts 00:00

Komunikācija starp ceļu policistiem un autovadītājiem parasti sākas brīdī, kad mirkli pēc apturēšanas tiek atvērts vadītāja logs. Cik dažādi mēdz veidoties ceļu policista un apturētā tālākās attiecības un kā nevajadzētu uzvesties, atklāj Jānis Jurāns (vārds mainīts), Valsts policijas darbinieks ar 25 gadu pieredzi.

«Es nekad» un
taisnības meklētāji
Ceļu policista ikdienā nākas sastapties kā ar laipniem un pieklājīgiem šoferiem, tā ar agresīviem un rupjiem. Ceļu policists atzīst, ka iespējams izšķirt vairākus autovadītāju uzvedības tipus. «Kad norāda uz pārkāpumu, biežākā reakcija ir atruna, ka šodien ir kāda īpaša diena un pārkāpums ir liels retums visā auto vadīšanas vēsturē. Ļoti bieži cilvēki saka identiskas frāzes, piemēram: «Ķeriet tos, kuri vienmēr pārkāpj. Ir taču tik daudz agresīvo pārkāpēju, es vienreiz mūžā braucu tikai nedaudz ātrāk, jo...». Ierasti dzirdēt attaisnojumus, kurus braucēji uzskata par nozīmīgiem un unikāliem, piemēram, «es kavēju ārstu», «bet man ir trīs bērni»,» atklāj policists.

Mainīgie agresori
«Pārsvarā šoferu uzvedība ir mainīga. Sākumā cilvēks ir laipns un mierīgs, iespējams, pat atzīst, ka izdarījis pārkāpumu. Visa jaukā attieksme beidzas brīdī, kad viņa rokās nonāk protokols. Redzot soda summu, pārņem nevaldāmas dusmas, kas nereti pārtop lamuvārdos un personiskos aizvainojumos. Kaut arī pārkāpis ir vadītājs, vainīgs esmu tieši es – aizkavējis, sabojājis garastāvokli, vēl papildu izdevumi,» skaidro policists.

Ietekmīgie draudēji
«Cilvēki, kuri pēc dabas ir viegli aizkaitināmi un pietiekami agresīvi, bieži vien, saņemot protokolu vai nojaušot, ka tas tiks saņemts, sāk izteikt draudus. Šaubos, ka tas notiek, lai iebiedētu. Drīzāk nezina, kā izpaust savu nepatiku pret situāciju un mani. Draud ar visu – nogalināt un nošaut pēc maiņas, sūdzēties priekšniecībai, atlaist no darba. Ir arī gadījumi, kad pat nolād un novēl drīzu nāvi. Mana attieksme šādās situācijās ir neitrāla. Es izdaru savu darbu un necenšos strīdēties, jo šādos gadījumos dialogs nav iespējams. Jāpiebilst, ka neviens no draudiem nekad nav īstenojies,» stāsta J.Jurāns.

Režisori
«Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā īpaši aktuāli kļūst filmēt. Cilvēki, izvelkot telefonu un pieliekot pie policista sejas, domā, ka attieksme vai soda izrakstīšanas process kaut kā mainīsies. Neteikšu, ka tas ir patīkami, jo rada zināmu aizkaitinājumu. Ja godīgi, tas tikai vēl jo vairāk paātrinās soda izrakstīšanu. Protams, tāpat tiek ievērota visa apturēšanas kārtība. Drošsirdīgie filmētāji parasti nicinoši sāk klāstīt manus pienākumus un bez īpašas cieņas attiecas pret jebkuru pateikto frāzi, tādēļ jau sākotnēji grūti saglabāt labvēlīgu nostāju,» tā ceļu policists.

Vissziņi
«Ir cilvēku kategorija, kura netic, ka izdarīts pārkāpums. Neieslīgstu stereotipos, bet bieži vien tās ir sievietes. Vīrieši ātri apjēdz, ka nogriezās pie aizlieguma zīmes, pārsniedza ātrumu vai neapstājās pie «STOP» zīmes. Sievietei ilgi jāpierāda un jāpaskaidro, kā un kur noticis pārkāpums. Dažkārt nepietiek pat ar reģistratora video un radara rādītājiem. Bet vispār ne tikai sievietēm raksturīgi nepamanīt, ka ātrums ir pārsniegts. Īpaši, ja tie ir, piemēram, 64 kilometri stundā tur, kur atļauts braukt ar 50,» stāsta J.Jurāns.

Sūdzību rakstītāji
«Atsevišķa unikāla grupa ir sūdzību rakstītāji. Cilvēki nepiekrīt sodam vai vēlas atlikt tā maksāšanu. Protams, tās ir katra autovadītāja tiesības rast taisnību, bet dažkārt nonāk līdz absurdam. Piemēram, jau gadu desmitiem runāts par to, ka cilvēkiem tumšā diennakts laikā jānēsā atstarotājs. Atceros gadījumu, kad pievakarē apturēju sievieti, kura gar ceļa malu gāja bez atstarotāja un autovadītājiem bija praktiski neredzama. Izteicu rakstisku brīdinājumu, ka atstarotājs ir obligāts, pirmkārt jau viņas pašas drošībai. Nākamajā dienā sieviete iesniedza sūdzību, un vēlāk notika pat tiesas sēde, jo viņa nepiekrita brīdinājumam. Cilvēki mēdz būt ļoti ietiepīgi, un tādu gadījumu ir daudz. Bet sūdzības mūsdienās izskatīt ir daudz vieglāk, jo tiek izmantotas mašīnas kameras, GPRS navigators, alkometrs un radars, kur saglabājas pārkāpums,» tā J.Jurāns.

Bēgļi
«Retāk sastopami autovadītāji, kuri domā, ka spēs aizbēgt no policijas. Kāds bēg ar motociklu, kāds ar mašīnu, cits pamet braucamo un skrien prom kājām. Reiz, strādājot viens, centos apstādināt iereibušu autovadītāju, kurš bēga. Kad panācu automašīnu un piegāju pie šofera, viņš sāka agresīvi kauties. Pat esot policijas mašīnā, pamanījās izspert no rokām rāciju un turpināt pretoties. Tieši tādos gadījumos ļoti vajadzīgi pārinieki,» stāsta policists.

Dzērājšoferi
«Atpazīt iereibušo pie stūres iespējams dažādi. Pirmkārt, tā ir smaka. Otrkārt, cilvēki mēdz satraukties. Citreiz vizuāli izskatās, ka viss ir kārtībā, bet izelpā uzrāda promiles. Iereibušu šoferu ir ļoti daudz, pat parastā trešdienas dienā, ne tikai brīvdienās. Mums ir arī alkometrs, ar kuru no neliela attāluma var noteikt, ir vai nav alkohola smaka. Bet šī opcija nav pārāk droša un precīza – alkometrs bieži kļūdās, jo, piemēram, sajūt logu šķidrumu,» atzīst policists.

«Waze» programmas
izmantošana
Policists stāsta, ka kolēģi ir informēti par aplikāciju «Waze», kurā iespējams atzīmēt policijas atrašanās vietu, un prasmīgi to izmanto savā labā. «Piemēram, atzīmē policiju tur, kur tās nemaz nav vai parādoties kartē nomaina vietu. Agrāk sūtīja arī viltus īsziņas uz radio. Es nesaprotu tos cilvēkus, kuri ziņo par policiju. Ikdienā redzu tik daudz avāriju, cietušo, iereibušo, ka man nekad prātā neienāktu palīdzēt šiem cilvēkiem. Nu paziņošu es par policijas atrašanās vietu, pārkāpējs apbrauks ekipāžu un notrieks bērnu. Kurā gadījumā tad būs lielāks ļaunums? Mēs strādājam, lai mūsu bērni un radinieki varētu droši justies savā pilsētā,» tā policists.

Ceļu satiksmes
strīdīgie negadījumi
«Viens no policista pienākumiem ir ierasties uz ceļa satiksmes negadījumu. Ja notikusi sadursme un autovadītāji nav vienojušies par saskaņotā paziņojuma iesniegšanu, mēs palīdzam noteikt vainīgo un izskaidrojam pārkāpumu. Ir, protams, strīdīgas avārijas, bet tad sastāda negadījuma vietas apskates protokolu, kuru izskata augstākstāvošas amatpersonas. Lielākajās pilsētās vairumā krustojumu ir kameras, tādēļ klāt apskates protokolam tiek pievienots arī arhīva ieraksts, kas parasti palīdz atrisināt situāciju. Ir bijis, kad paši iekļūstam ceļu satiksmes negadījumā. Ziemas periodā saskrējās daudzas automašīnas. Kamēr mēs noformējām avāriju, policijas mašīnā ietriecās vēl divas,» atceras policists.
«Daudzi nicinoši izturas pret policistiem, bet, kad kaut kas notiek, tie tomēr ir pirmie cilvēki, ko sauc palīgā. Bieži gadījies atrasties automašīnā, kad kāds pieskrien un lūdz palīdzību. Pēdējo reizi tā bija sieviete, kuras vīrs mājās ieslēdzās istabā un gribēja izdarīt pašnāvību. Es ieskrēju mājā, uzlauzu durvis un burtiski izņēmu vīrieti no cilpas. Vēl atceros gadījumu, kad vienatnē patrulēju un pieskrēja vīrietis, lūdzot viņam sekot. Devos līdzi un nonācu pie cilvēka, kurš gulēja ar nazi mugurā. Izsaucu ātros, papildspēkus, un tajā brīdī ieradās kaimiņš, kurš sāka šaut ar gaisa pistoli. Atkal pārliecinājos, ka pārinieks ir ļoti nepieciešams, īpaši ekstrēmos apstākļos,» stāsta J.Jurāns.
«Mūsdienās cilvēki piemirst par elementāru cieņu. Bērniem jau no mazotnes tiek parādīts, ka runāt ar policistu var paaugstinātā tonī. Braucot garām, reti kurš pieaugušais atturēsies no aizskaroša komentāra vai apsaukāšanās. Nav brīnums, ka jaunā paaudze neizjūt cieņu pret profesijas pārstāvjiem. Es gribētu atgādināt, ka policista darbs nav tik viegls un patīkams, kā kādam varētu likties. Esmu tikai cilvēks, kurš katru dienu sastopas ar citu nicinājumu, neadekvātiem pazemojumiem, necieņu. Katru dienu redzu šokējošu avāriju upurus, iereibušu šoferu un ātruma pārkāpēju dēļ mirušos – bērnus un pieaugušos. Policista darbs nodrošina drošību uz ceļa. Kādēļ dusmoties un necienīt cilvēkus, kuri rūpējas par jūsu pašu drošību, norādot uz pārkāpumiem? Ja apturēšanas brīdī uzvedība būs adekvāta un laipna, pretī saņemsiet identisku attieksmi,» paskaidro J.Jurāns. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Autovadītājs ceļu policista acīm

Kategorijas