Kādi vitamīni piestāv pavasarim?

2016. gada 4. marts 00:00

Veikalā roka sniedzas pēc citrusaugļiem, āboliem un zaļumiem, biežāk piezogas nogurums, grūtāk koncentrēties, sāk lipt klāt vīrusi – tas liecina, ka mūsu ķermenim vajadzīga palīdzība. Pat ja aukstais gadalaiks pārlaists bez augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, ierobežots saules daudzums ziemā, sekmē rezervju izsīkumu. Turklāt gripas epidēmija vēl nebūt nav beigusies, uz vitamīnu un minerālvielu kūres nepieciešamību norāda ģimenes ārste Anita Liepa.

Dabiskie vitamīni
Sākt gan vajadzētu ar organisma attīrīšanu. Piemēram, nedēļu vai desmit dienas padzerot kļavu sulas, kas sākušas tecēt divas nedēļas agrāk nekā citugad, vai arī attīrošās zāļu tējas.
Ja slinkums gādāt, lai pavasarī uz šķīvja būtu vairāk dārzeņu, ja miegam atvēlētās minūtes šķiet vērtīgākas par svaigi spiestu augļu vai dārzeņu sulu pirms brokastīm, ja kontrastdušu pielīdzini inkvizīcijai, atliek vien paļauties uz aptieku piedāvātajiem uztura bagātinātājiem.
Sintētiskie vitamīni radīti laboratorijas apstākļos, parasti tā ir viena aktīva molekula, ko organisms izmanto kā dabiskā vitamīna aizstājēju. Sintētiskos vitamīnus var lietot, ja uzturs ir vienveidīgs, tajā ir maz svaigu augļu un dārzeņu, kā arī bieži ēdienkartē ir pusfabrikāti un produkti, kas bagāti ar rafinētiem cukuriem un taukiem: balto, smalko miltu izstrādājumi, saldumi, eļļā cepti vai vārīti dārzeņi un gaļa. Arī produktu termiska apstrāde un ilgstoša uzglabāšana samazina tajos esošo vitamīnu daudzumu.
Sintētiskie vitamīni ir labāki kā nekas, taču tie tikai samazina iespējamos veselības draudus, uzsver daktere un brīdina, ka, pārsniedzot dienas devu, var notikt sintētisko vitamīnu pārdozēšana, kas izpaužas ar gremošanas traucējumiem, sliktu dūšu, vemšanu; sintētiskie taukos šķīstošie vitamīni A, D, E un K uzkrājas organisma taukaudos un var izraisīt toksiskus efektus, hipervitaminozi.
Pavisam nedaudz aptieku plauktos ir dabiski vitamīni, kas tiek iegūti, ekstrahējot tos no augu valsts, un gremošanas traktā uzsūcas tieši tik, cik nepieciešams organismam attiecīgajā brīdī. Viss liekais tiek izvadīts caur nierēm un zarnu traktu. Stiprināt imunitāti palīdz multivitamīnu komplekss, kura sastāvā ietilpst ehinaceja.
Vislabākais tomēr ir pilnvērtīga, sabalansēta pārtika, kas satur dabiskos vitamīnus, tāpat dažādus elementus, kā minerālvielas un fermentus. Lietojiet biežāk “dzīvos” vitamīnus – sīpolus, lokus, ķiplokus, ingveru! Daudz vērtīgā C vitamīna ir mežrozīšu, pīlādžu un smiltsērkšķu produktos. Dzeriet tēju ar avenēm, pagatavojiet upeņu, dzērveņu, brūkleņu dzērienu!

Ar vienu kūri nepietiek
Vitamīnu kūres izvēle atkarīga no tā, kas lietots ziemā, kā cilvēks jūtas. Visiem neder viena shēma. Pēc slimošanas izvēlas pilnāku kompleksu; ja tikai veselības uzturēšanai – vieglāku. Pēc antibiotiku lietošanas būtu svarīgi B grupas vitamīni.
Par vitamīnu C, D un zivju eļļu šaubu nav. Omega 3 vēlama, kamēr nostabilizējas saulainas dienas, tas ir aprīlī, maijā, un arī atkarībā no tā, cik daudz laika cilvēks var atļauties būt svaigā gaisā.
“Noteikti vajag ieklausīties savā organismā. Man pašai tagad gribas pirkt apelsīnus un citronus, pēc kā agrāk nekārojās. Visu ziemu lietoju zivju eļļu, kā arī uztura bagātinātāju ar kalciju (Ca), magniju (Mg) un vitamīnu D3. Māmiņas nereti sūdzas par izstīdzējuša pusaudža reiboņiem, galvas, muguras un locītavu sāpēm, nagu lūšanu, matu izkrišanu. To izraisa arī ilgstoša sēdēšana pie datora. Kā pantiņu katram skaitu: nepieciešams lietot svarīgo D vitamīnu, Omega 3. Atbild, ka jau izdzerts, bet ar vienu mēnesi gadā taču nav gana! Vajadzētu pa divus, trīs mēnešus garam kursam vismaz divas reizes gadā,” norāda ģimenes ārste.
Ja bērnam nepatīk zivju eļļa šķidrā veidā, to var iemānīt kā košļājamu spilventiņu ar apelsīna garšu. D vitamīna līmeni iespējams noteikt, veicot asins analīzi. Terapeitiskā D3 vitamīna deva pieaugušajam ir 1600 līdz 2000 vienības dienā.

Svarīgas arī minerālvielas
Ārsta palīgs, Folla diagnostikas speciālists Egils Dzintars nepiekrīt hipotēzei, ka cilvēks, kurš ēd veselīgi, var pilnībā iztikt bez vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas. Reti kurš ikdienā ēd absolūti pareizi, pilnvērtīgi. No kā tad šūniņas barosies?
“Vitamīni nav panaceja, bet tas ir labākais, ērtākais profilakses veids. Protams, kopā ar pietiekoši daudz kustībām svaigā gaisā. Jo labāk sevi profilaktiski pasargāsim, jo mazāk būs jātērē medikamentiem! Jāizvēlas pēc iespējas dabiskāki vitamīni, kas organismā uzsūcas līdz 80 procentiem, turklāt neizraisa alerģiju, niezi, nieru un aknu darbības traucējumus. Cena gan būs proporcionāla kvalitātei, taču profilakse ir lētāka par ārstēšanos,” uzsver E. Dzintars un norāda: “Folla diagnostika ir viena no metodēm, kas ļauj precīzi noteikt, kā tieši organismam trūkst. Esmu novērojis, ka lielākoties trūkst minerālvielas. Par Ca, Mg, D vitamīna nepietiekamību signalizē arī sausa āda, locītavu sāpes, kaulu struktūras blīvuma samazinājums. Tāpēc pavasarī iesaku lietot ne vien multivitamīnus, bet arī minerālvielas un polinepiesātinātās taukskābes – Omega 3, kas vislabāk darbojas kopā ar E vitamīnu.”
Vitamīni un minerālvielas cits citu papildina: vitamīni aktivizē bioķīmiskos procesus organismā, savukārt minerālvielas nostabilizē hormonu, kaulu un saistaudu sistēmu. Cinks, selēns, magnijs, kalcijs un varš stiprina imūnsistēmu.
“C vitamīns paaugstina spēju pretoties infekcijas slimībām, tas “patīk” locītavām, imūnsistēmai, galvas smadzeņu centriem, asinsvadu sieniņām. B grupas vitamīni nodrošina organisma šūnās optimālu enerģijas apmaiņu. Ja ir problēmas ar mugurkaulu vai kāju tirpšanu, neiztikt bez B6: tas uzlabo neironu darbību, savukārt antioksidanti, kā E un A vitamīni, pasargās no vides nelabvēlīgajiem apstākļiem,” atgādina mediķis. ◆

Dabas līdzekļi

◆ Mutes dobuma un kakla skalošana ar ūdens un medus šķīdumu likvidē mandeļu iekaisumu.
◆ Ja kakls aizsmacis, labi palīdz “gogelmogelis” – 2 olu dzeltenumus saputo ar cukuru, pievieno sviestu. Lieto ēdienreižu starplaikos.
◆ Efektīvs baktericīds un mīkstinošs līdzeklis ir ķiploku sviests. 5 lielas ķiploku daiviņas saberž ar sāli un pievieno 100 g sviesta.
◆ Miežu, auzu zupas un putras ir tradicionāls tautas līdzeklis, ārstējot saaukstēšanās slimības.
◆ Lociņu salāti ar olu un krējumu – brīnišķīgs ārstniecisks ēdiens akūtu respiratoro slimību, bronhīta un pneimonijas slimniekiem.
◆ C vitamīna vajadzīgo daudzumu var uzņemt ar greipfrūta sulu, dzērveņu ķīseli.
◆ Rācenis ir labs atkrēpošanas līdzeklis.

uzziņai

◆ Zivju eļļa dod enerģiju visai dienai. To lieto no rīta tukšā dūšā.
◆ Vitamīnu E vēlams uzņemt brokastu vai pusdienu laikā kopā ar ēdienu.
◆ Minerālvielas labāk uzsūcas pēcpusdienā.
◆ Ūdenī šķīstošos C un B grupas vitamīnus var lietot lielākās devās: tie organismā neuzkrājas.
◆ Taukos šķīstošie A, E, D un K vitamīni jālieto uzmanīgi, ievērojot ārsta vai farmaceita norādīto devu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kādi vitamīni piestāv pavasarim?

Kategorijas