Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Pirāta kūpinājumi” - vistas un zivis

Agita Bērziņa

2016. gada 4. marts 00:00

220

Alsviķu pagasta saimniecībā “Jaunniedras” Tūjā Nauris Drelnieks mājas apstākļos sācis ražot kūpinājumus “Pirāta kūpinājumi” - gardas vistas un dažādas zivis. Interesantais nosaukums radies, pateicoties Naura iesaukai.
Zivju un gaļas kūpināšana ir Naura aizraušanās jau astoņus gadus. Tagad, kad izstrādāta pašam sava recepte un tiek saņemti atzinīgi vārdi no draugiem, viņš apņēmās nokārtot formalitātes un piedāvāt savu meistardarbu plašākam cilvēku lokam. “Kūpinu ģimenes lauku saimniecībā “Jaunniedras” Alsviķu pagasta Tūjā. Tur man ir sava kūpinātava, kur tad arī top produkcija. Arodu esmu apguvis no savas krustmātes, kura arī bija aizrautīga kūpinātāja, tomēr man ir izveidojies savs “rokraksts”. Uzklausot draugu un ģimenes ieteikumus, esmu veidojis un uzlabojis recepti, kas tagad sasniegusi tādu līmeni, lai varētu piedāvāt arī citiem,” stāsta N.Drelnieks.

Kūpina vietējās zivis
Ideja oficiāli sākt tirgot savu produkciju Naurim radās pēkšņi. “Saņēmu ziņu no Valsts Lauku tīkla ar aicinājumu piedalīties Ziemassvētku tirdziņā Alūksnē. Nodomāju – kāpēc gan ne. Tas bija viens klikšķis, sāku rīkoties. Ātri reģistrējos un tirdziņā varēju jau oficiāli tirgoties. Dokumentus noformēt nebija grūti, visās iestādēs man palīdzēja un bija pretimnākoši. Piereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un Pārtikas un veterinārā dienestā nebūt nav grūti,” smej viņš. Zivis kūpināšanai Nauris iegādājas no Rojas zvejniekiem, bet vistas - no “Putnu fabrikas “Ķekava””.
“Pirāta kūpinājumi” pagaidām Alūksnē ir bijuši pieejami divas reizes un visi izpirkti. “Abas reizes dzirdēju daudz labu vārdu par savu produkciju. Cilvēkiem garšoja. Bija tādi pircēji, kuri pirmajā reizē pirka tikai, lai pagaršotu, bet otrajā reizē jau apzināti nāca, lai iegādātos to, kas viņiem garšoja. Varēja redzēt, ka cilvēki priecājas un atbalsta kaut tāpēc vien, ka esmu vietējais. Interese bija arī no citiem tirgotājiem, kuri nogaršoja un deva vērtīgus padomus gan par kūpināšanu, gan par veiksmīgāku tirgošanos. Tirgotāju starpā attiecības ir draudzīgas un nebūt nevalda sīva konkurence,” stāsta Nauris.

Grib pārcelties uz Alūksni
Viņš pieļauj, ka veiksmīgās tirgošanās pamatā varētu būt arī tas, ka produkcija bija svaiga, vēl silta.  “Žāvēju naktī un no rīta, kad sāku tirgoties, produkcija bija vēl silta. Tie, kuri brauc no tālākām vietām tirgoties, žāvējuši iepriekš, tāpēc produkti neizskatās tik svaigi. Lai gan visu izpirka, pagaidām apjomu palielināt negrasos, jo resursi to neļauj. Cik varu saražot - saražoju. Nopelnīto naudu ieguldu vienīgi ražošanas attīstībā,” stāsta Nauris. Viņš prāto, ka pilnībā pārtikt tikai no kūpinājumu pārdošanas īsti nevarētu. “Šobrīd apjomi nav tik lieli. Jā, peļņa ir, bet nav tik liela. Nākotnē attīstot šo biznesu, varētu pelnīt arī iztikšanai,” viņš uzskata. Nākotnē viņam ir arī sapnis pašam par savu zivju audzētavu. Šobrīd jau tiek kārtota dokumentācija, lai sāktu dīķu un apkārtnes pielāgošanu zivju audzēšanai ģimenes saimniecībā Tūjā.
Jau septiņus gadus Nauris dzīvo Rīgā. Šobrīd mācās Latvijas Universitātē un strādā pašvaldības uzņēmumā “Rīgas ūdens”. “Ļoti gribu pārcelties uz dzīvi Alūksnē un pamazām sāku radīt piemērotu vidi tam, lai veiksmīgāk un vienkāršāk to būtu izdarīt. Pārcelties uz Alūksni plānoju pēc augstskolas absolvēšanas,” atklāj Nauris. ◆

Kategorijas