Kopt un sargāt savu valodu

2016. gada 11. marts 00:00

134

Dzimtās valodas dienas pasākumā Latviešu Valodas aģentūra pagājušajā nedēļā sveica akcijas “Novada valodnieks” nominantus. Starp septiņiem nominantiem bija arī Apes iedzīvotāja Irēna Meistere un bijušais alūksnietis, tulks Eiropas Savienības institūcijās Briselē Andris Amantovs.

Pārāk sarežģīta gramatika
Akcija “Novada valodnieks” tika izsludināta Eiropas Valodu dienā 2015.gada 26.septembrī, līdz 18.novembrim aicinot pieteikt cilvēkus, kuri pelnījuši titulu “Novada valodnieks” – cilvēkus, kas ar savu rīcību popularizē latviešu valodu un sekmē citu valodu apguvi; cilvēkus, kas ar savu pozitīvo piemēru spējuši apliecināt cieņu valsts valodai.
I.Meistere atzīst, ka ir ļoti pārsteigta par šādu nomināciju. Viņa ir ieguvusi latviešu valodas un literatūras izglītību, kā arī apguvusi vācu valodu un to arī mācījusi Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā. “Esmu mācījusi arī latviešu valodu krievu plūsmas bērniem. Lai iemācītos valodu, pirmkārt, ir vajadzīgs gribasspēks, jo uzsākt mācīties valodu var nebūt interesanti. Man bija iespēja salīdzināt vācu valodas mācīšanu ar mākslas vēsturi, ko arī pasniedzu. Mākslas vēsture ir emocionāla un mācību viela paliek atmiņā, bet valodas mācīšanās ir prāta un gribas darbs. Sākumā ir jāmācās daudz no galvas. Pēc tam tikai lielos vilcienos jāsaprot gramatikas struktūra. Ir jāapgūst visa struktūra un tikai tad tās daļas. Pēc tam pienāk mirklis, kad valoda pati sāk “līst” galvā. Līdz tam laikam gan krietni jāpapūlas un jāiemācās pāris tūkstoši vārdu,” teic I.Meistere.
Viņa uzskata, ka skolās māca pārāk sarežģītu valodu gramatiku. Mācību grāmatas latviešu valodā esot pārslogotas ar gramatiskiem jēdzieniem un galu galā bērns neiemācās loģiski veidot rakstu darbus. “Man šķiet, ka mēs kaut kādā veidā pārspīlējam un uz skolu pārceļam to, kas varētu palikt tikai akadēmiskajās aprindās. Manuprāt, vajadzētu lietas vienkāršot un mācīt bērniem izteikt savas domas,” uzskata I.Meistere.

Mazais lielos neinteresē
Latviešu valoda tuvākajā laikā nav apdraudēta, taču nav arī tā, ka valodai nebūt nekas nedraudētu. “Latviešu ir maz, un tik maza valoda lielas tautas neinteresē. Arī krievvalodīgie labprātāk mācās angļu, nevis latviešu valodu. Arī ieceļotāji drīzāk mācās lielnāciju, nevis latviešu valodu,” uzskata I.Meistere. Viņa uzsver, ka valodas nākotne lielā mērā ir atkarīga no mums pašiem. “Svarīgi, vai mēs kopjam savu valodu un mācām to saviem bērniem, kā arī mācām pareizi runāt. Ir jāiepazīst tautasdziesmas un literatūra,” saka I.Meistere.
Situācijā, kad Latvijā aizvien vairāk iebrauks cilvēki no ārzemēm, I.Meistere iesaka veidu, kā iemācīt šiem cilvēkiem latviešu valodu. “Ir tikai jārunā un jāparāda kultūra, kā arī mūsu tradīcijas. Šie cilvēki jāiesaista mūsu tradīciju piekopšanā, jo tas veicinātu arī valodas apguvi. Pašam latvietim tam ir jābūt sirdsdarbam un ir jāmīl sava valoda. Par savu valodu ir jājūsmo un arī par tautasdziesmām! Ir jājūsmo par daudzajiem izteiksmes līdzekļiem, jo mēs esam ļoti savdabīgi arī ar savu uztveri, kas izpaužas tautasdziesmās,” teic I.Meistere. Viņa ir tulkojusi tautasdziesmas vācu valodā, taču uzskata, ka tās patiesībā nav tulkojamas. “Citā valodā tās nevar iztulkot tā, lai tās uzrunātu dvēseli, kā tas notiek oriģinālvalodā. Esmu mēģinājusi vācu draugiem tulkot tautasdziesmas, taču tās skan noplicināti. Nevar citā valodā atrast tādus tēlus, lai izteiktu tautasdziesmu būtību,” uzskata I.Meistere. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kopt un sargāt savu valodu

Kategorijas