Baiļu kontrastainā seja

2016. gada 11. marts 00:00

Bēgt, sastingt vai uzbrukt ir dzīva organisma dabiska reakcija, lai pasargātos no apdraudējumiem un nāves. Ar bailēm saistīto pašsaglabāšanos instinktu esam mantojuši no dzīvniekiem, un visiem tas nav vienāds. Vienam bailes liek trīcēt kā apšu lapai, justies kā nohipnotizētam zaķītim, bet cits izvēlas ar risku saistītu profesiju un ekstrēmus hobijus. Bīstamu apstākļu radīšana, balansēšana uz dzīvības un nāves robežas mēdz izraisīt atkarību līdzīgi kā narkotikas. Taču organisms tādu spriedzi ilgstoši nespēj izturēt: vai nu cilvēks pārkāps robežu, par ko nāksies dārgi maksāt, vai arī sabruks viņa nervu sistēma, spriež psihologs Aleksandrs Agešins.

Nonāk stresa varā
Lielu daļu dzīves cilvēks saskaras ar bailēm un pat tās meklē, jo zināmā mērā ir baiļu narkomāns. Smadzenēm vajag arvien jaunus iespaidus, emocijas, kairinājumus. Pretējā gadījumā neko jaunu neiemācāmies, notrulināmies. Adrenalīna pieplūdums asinīs nepieciešams, lai noteikti hormoni stimulētu un apmierinātu smadzenes.
Bailes mēdz būt gan apzinātas, gan neapzinātas, tuvinieki, sabiedrība un politiķi mēdz manipulēt ar bailēm. Uzspiežot uz noteiktām pogām un panākot vēlamo reakciju – piemēram, radīt vainas, savas niecības sajūtu, apvainošanos, kas arī ir baiļu paveids. Grūtāk ir veidot harmonisku, mīlestības pilnu vidi nekā nokļūt negatīvu emociju, stresa varā.
Bailes liek rīkoties, mainīt apstākļus, un cilvēks ar normālu psihi cenšas atbrīvoties no tām un padarīt dzīvi harmoniskāku, bet uz baiļu adatas uzsēdinātais metas no vienas riskantas situācijas uz citu.
Bailes “mani nemīl” traucē cilvēkam būt atklātam un bloķē spriestspēju. Psihologs baiļu pēdas redz arī kreditēšanas bumā: “Cilvēks ņem aizdevumu. Bet aizņemšanās nozīmē, ka jums trūkst enerģijas. Risks, vai spēsit aizgūto enerģiju atstrādāt, zemapziņā saistīts ar bailēm: cilvēks jau tā nevelk, bet uzņemas papildu saistības.”

Domas materializējas
Ja vecāki, vecvecāki savas atvases audzinātu, neliekot uzsvaru uz bailēm, bet balstoties uz pretējo – mīlestību un pieredzi, sabiedrība būtu citāda, pārliecināts A. Agešins. Biežāk sasirgst tie, kuri no saslimšanas ļoti baidās. Latvijā ir zināmas ap 800 ērču sugām, dažas pārnēsā cilvēka un mājdzīvnieku slimības, bet potēšanās pret ērču encefalītu pasargā tikai no vienas.
“Kāda sieviete gatavojās kļūt pat deputāti, bet viņai piesūcās inficēta ērce. Pusgadu ilgā ārstēšanās kandidātei neļāva balotēties. Teicu, ka tas ir labi, jo ērce neļāva iesaistīties politikā, kas ne katrai sievietei piemērota joma. Tāpat misēklis, negadījums vai ceļu policists nereti attur no iekļūšanas avārijā vai smagākā situācijā. Jo vairāk baidies, ka partneris tevi pametīs, jo lielāka iespēja, ka tā notiks. Viss atkarīgs no nostājas, ticības, ar kādu dzīvojam un iedvešam citiem.”
Vecāki programmē bērnus
Lai šīs emocijas nepārvērstos fobijās, atpazīt, novērtēt un novērst bailes jāmāca jau skolā un ģimenē. Bet kādu programmu bērnam spēj iedot tēvs ar negatīvu pārliecību?
“Pie slimības noved ilgi krātas bailes jeb stress. Cilvēkus ar nestabilu psihi saucam par nervoziem, viņi visu uztver saasināti, no uzbudinājuma nespēj aizmigt. Karu un trūkumu pārdzīvojušie baidās, ka kaut kā atkal pietrūks, bet mūsdienās lielāks deficīts ir mīlestība un pozitīvas emocijas. Tās vajag vairot!”
Svarīga ir attieksme. Es nevaru ietekmēt laika apstākļus, globālus notikumus, pasaules galu un daudzas citas lietas, bet varu ietekmēt savu attieksmi. Pieņemot tos kā faktu un mācoties tajos dzīvot.
Kad stresa situācijās indivīds sevi ieved labprātīgi, lai cik baisi pašam būtu, viņa nervu sistēma ir tam gatava un uztver to kā pozitīvu aktu. Veiksmīga iznākuma gadījumā bailes pārvarējusī nervu sistēma pat var nostiprināties. Tiecoties izlēkt ar gumijām no liela augstuma vai ar izpletni no lidmašīnas, adrenalīnatkarīgs cilvēks vēlas sevi apliecināt kā bezbailīgu varoni un pārliecināties, cik lieliski ir pēc spēlēšanās ar briesmām sajusties dzīvam. Taču jāatceras, ka jebkura atkarība bloķē pašsaglabāšanās instinktu. ◆

Vajag adekvāti novērtēt un risināt situāciju

Aleksandrs Agešins, praktizējošs psihologs

Svarīgi ir atrast baiļu, stresa iemeslu, citādi tie atgriezīsies. Pajautā sev: kas un kāpēc mani biedē? Pārspīlētas, uzskrūvētas bailes atvieglo smiešanās vai raudāšana. Ne jau lai žēlotu sevi, bet lai atbrīvotos no stresa un pieņemtu pareizo lēmumu situācijas risināšanai. Pats no sevis konflikts, tāpat kā augonis, nepāries. Dažkārt pietiek pateikt “mammu, es tevi mīlu” vai “meitiņ, es tevi saprotu, atbalstu”. Vai palūgt kādam piedošanu par notikušo.
Ja naktī nākas pārvietoties pa tumšu ielu, var palīdzēt meditācija, fokusēšanās uz realitāti – skatīšanās dabā, ieklausīšanās savā elpā. Esot mierīgi, mēs nesaskaramies ar baiļu enerģijā dzīvojošiem un nepievelkam negācijas. Noziedznieks, bandītisks grupējums dzīvo bailēs un upuri atrod pēc baiļu smaržas. Ar bailēm “ka tik mani neaplaupa” upuris pievelk pāridarītāju.
Bailes ir kā sarkana signāllampiņa, to nevajag aizlīmēt, noslēpt. Nomierinoša tablete vai alkohols nav risinājums, bet problēmas piepūderēšana.
Ja bailes rada drauds tikt atlaistam no darba, nepaspēt pabeigt projektu laikā, bažas par vecākiem, bērniem vai savu veselību, viena no nomierinošām metodēm ir domās pieļaut galējo iznākumu – nāvi. Uzreiz iestājas miers. Seneka teicis: “Kamēr esam dzīvi, nav nāves. Kad ir nāve, nav mūs.” Un nav arī baiļu.
Darbs dārzā, fiziski vingrinājumi, mazgāšanās dušā, vannā, peldēšana, bradāšana pa ūdeni, kumelīšu vai baldriāna tēja un elpošanas vingrinājumi palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām fiziskā aspektā. Papildus varat dot savam prātam uzdevumus, piemēram, izelpot visas negācijas un paļauties, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Jāsaprot, ka pieauguša bērna aiziešana savā dzīvē, vecvecāku, vecāku nāve ir normāls, neizbēgams process. Varam to paildzināt, mīlot un atbalstot. Katram konkrētam gadījumam der cita psiholoģiskā metode, bet uzticēšanās Augstākajam, manuprāt, ir vislabākā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Baiļu kontrastainā seja

Kategorijas