Tā radās Alūksnes Lielie kapi

Linda Safranoviča, Alūksnes muzeja vēsturniece

2016. gada 11. marts 00:00

1258

Alūksnes kapsētas sākumposmu ir grūti atrast avotos. Iespējams, Kapsētas pussala ne velti ieguvusi savu nosaukumu, un tās aizsākumi meklējami vēlajā dzelzs laikmetā no 8. līdz 12.gadsimtam, kad Tempļa kalna pilskalnā dzīvoja latgaļi un savus mirušos apbedīja turpat netālu. Diemžēl Kapsētas pussalā un Tempļa kalnā arheoloģiskie izrakumi nav veikti, taču tas nebūtu loģiski, ja latgaļi savus mirušos apbedītu Spieķu senkapos. Savukārt Miera ielā esošie Āboliņa dārzniecības senkapi, kuri nav iekļauti pieminekļu sarakstā, devuši liecības par 10.gadsimtu, kā arī par 13.-16.gadsimtu, kad šajā vietā atradās Marienburgas miestiņš.
Visticamāk, kapsētu varētu datēt ar 13./14.gadsimtu, kad norisinājās Tālavas un Adzeles dalīšanas līgums un Alūksne nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, un izveidojās Marienburgas miestiņš ar pili 1342.gadā. Zināms, ka pils iedzīvotāji tika apbedīti Viduslaiku kapsētā, kura atrodas Pilssalā, tātad pārējos iedzīvotājus bija nepieciešams apbedīt citur.

Apglabāti ievērojami miestiņa iedzīvotāji
1938.gada 28.jūlija “Malienas Ziņās” minēts, ka pirmā baznīca Alūksnē uzcelta reizē ar Alūksnes Livonijas ordeņa pili 1342.gadā un nodedzināta Poļu-zviedru kara laikā 1600.-1601.gadā. Vēlāk baznīca uzcelta tikai 1688.gadā Kanceles kalniņā. Minēts, ka pie baznīcas atradusies kapsēta un zem tās - kapliča ar līķu kambariem. Baznīca tika nopostīta 1702.gadā Lielā Ziemeļu kara laikā. Šajā avīzes rakstā minēts arī tas, ka kapliča un līķu kambari saglabājušies līdz pat 1919.gadam, kad karavīri tos izpostījuši, meklējot dārgumus, jo šajā vietā apglabāti ievērojami miestiņa iedzīvotāji.
1973.gada “Vēsturisko ziņu apkopojumā par Alūksnes parka un tā arhitektūras kompleksa izveidošanos” minēts, ka 1775.gadā Otto Hermaņa fon Fītinghofa dēls Georgs Arnolds apbedīts 1773.gadā jaunierīkotajā kapu vietā, kura ierīkota Kapsētas pussalā. Šajā jaunajā kapu vietā tika ierīkotas arī Fītinghofu ģimenes kapenes. Fītinghofu ģimenes kapu vietā tika uzstādīts granīta kapu piemineklis piramīdas formā. Visi Fītinghofu ģimenes pārstāvji tika apbedīti Kapsētas pussalā līdz pat 1829.gadam, kad tur tika apglabāts Burhards fon Fītinghofs. Viņa dēls Pauls nolēma, ka dzimtas mauzolejs jābūvē parka tālākajā nostūrī, tā arī 1832.gadā tika iesvētīts jaunais mauzolejs un visu Fītinghofu dzimtas pārstāvju zārki no Kapsētas pussalas un Rēveles (Tallinas) tika nogādāti mauzolejā.

Iemūžina vecākos kapu pieminekļus
Tagadējā kapsētā senākie pieminekļi apskatāmi pašā kapu tālākajā galā, dodoties iekšā pa pirmajiem vārtiem, kur arī atradusies pirmā kapliča.
2015.gadā laika posmā no augusta līdz oktobrim Alūksnes muzeja darbinieku ekspedīcija neskaitāmas reizes devās uz kapsētu, lai iemūžinātu vecākos kapu pieminekļus, kā arī slavenu alūksniešu atdusas vietas. Lielākā daļa pieminekļu, kuri atrodas vecākajā kapsētas daļā, ir bez uzrakstiem, taču divi obeliski pieder Johana Gotlība Neibeisera ģimenei, kurš ir bijis Alūksnes muižas ārsts. Medicīnas doktors Neibeisers Alūksnē ieradies ap 1812.gadu, bijis otrais ārsts un strādājis līdz 1825.gadam. Iepriekš bijis štāba ķirurgs. Šajā kapsētas daļā 1837.gadā apglabāts pats Neibeisers (1779-1837), viņa sieva Justīne Amālija Nandelštete (1763-1835), viņu dēls Jūliuss (1812-1855) un meita Emma (1817-1887).
1791.gada K.J.Broces zīmējumā, kurā redzamas pilsdrupas baznīcas fonā, minēts, ka seno latgaļu centrs atradies Miroņkalnā (Todtenberg) un ka uz 1791.gadu tur jau atrodas jaunā kapsēta.

Kapu svētki - gada atskaites punkts
19.gadsimta otrajā pusē aizsākās kapu svētku tradīcijas. Šī tradīcija ir viena no svarīgākajām tradīcijām Alūksnē un kalpo kā gada atskaites punkts. Viskuplākie kapu svētki un svecīšu vakars, pēc vietējo laikrakstu ziņām, norisinājušies 1938.gadā. Protams, sākoties padomju un nacistiskajai okupācijai, apmeklētāju skaits samazinājies.
1902.gada 12.decembra vakarā aizdegās un pilnībā nodega Alūksnes kapsētas līķu kambaris, no kura ļaundari bija iznesuši visas mantas.
1925.gadā tika uzcelti galvenie Alūksnes kapu vārti, kuru autors ir arhitekts alūksnietis Pauls Kampe.
1926.gadā ap kapsētu tika izveidota akmens sēta.
Trīsdesmitajos gados 7. Siguldas Kājnieku pulks Alūksnes kapsētā ierīkoja Alūksnes Garnizona kapus, kurā apbedīt kritušos karavīrus.
1938.gadā Alūksnes kapsētā tika atzīmēti 10. kapu svētki kopš Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas.
1986.gadā Latvijas Kultūras fonda Alūksnes nodaļa atjaunoja Alūksnes kapsētas žogu, sakopa un atjaunoja Garnizona kapus.
Šobrīd Alūksnes Lielie kapi ir 14,98 hektārus lieli un ir vieni no lielākajiem kapiem Latvijā.
Sakarā ar šo pētniecības tēmu no marta Alūksnes muzejā būs iespējams apskatīt alūksnieša Roberta Ozoliņa fotoizstādi ar fotogrāfijām no Alūksnes Lielajiem kapiem. Izstādes atklāšana: 12.martā pulksten 12.00. ◆

Fakti

Pēc Baznīcu un konfesiju departamenta Kapsētu reģistra (LVVA, F1370, A1) citu Alūksnes apkārtnes kapsētu ierīkošana
1. Annas pagasta kapsēta - 1924.gada 26.augusts;
2. Turšina pareizticīgo draudzes kapi - 1926.gada 4.jūnijs;
3. Apes miesta kapsēta - 1926.gada 14.septembris;
4. Mālupes kapsēta - 1928.gada 25.janvāris;
5. Zeltiņu draudzes kapsēta - 1929.gada 18.jūlijs;
6. Opekalna draudzes kapsēta „Apes kapsēta” - 1929.gada 18.jūlijs

Fakti
Alūksnes iedzīvotāju statistika
1897.g. - 1587 iedzīvotāji,
1920.g. – 2029 iedzīvotāji,
1925.g. – 3507 iedzīvotāji,
1930.g. – 3612 iedzīvotāji,
1935. g. - 4365 iedzīvotāji,
1936.g. – 4385 iedzīvotāji,
2010.g. - 8900 iedzīvotāji,
2015.g. - 8084 iedzīvotāji.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tā radās Alūksnes Lielie kapi

Kategorijas