Balvas nemazina bankrota draudus

2016. gada 11. marts 00:00

1134

Trīs nominācijās no septiņām par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā godināja Alūksnes novada zemnieku saimniecības: „Rīti”, „Dambjupītes” un „Kadiķi M.A.”. To īpašnieki saņēma piena pārstrādes grupas Latvijā „Food Union” atzinības balvas, Valmieras drāmas teātrī noskatījās izrādi „Lattia” un atpūtās banketā.

Piena produktu pārpalikums samazina cenas
„Viss šis pasākums ir kā balva labākajiem ražotņu AS „Rīgas piena kombināts”, AS „Valmieras piens” un SIA „Rīgas piensaimnieks” svaigpiena piegādātājiem 2015.gadā. Tajā pulcējās 300 zemnieki no visas Latvijas, bet apbalvoja 31 piena piegādātāju. Viņiem teica lielu paldies par sadarbību un ieguldījumu vislabākās kvalitātes piena un visaugstākās ražošanas efektivitātes sasniegšanā, jo tieši ar viņu pašaizliedzīgo darbu sākas iecienītāko „Food Union” produktu veiksmes stāsts,” informē „Food Union” sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst, ka pēdējo pusotru gadu piena ražošanas un pārstrādes nozare pārdzīvo grūtus laikus, kad strauji samazinās piena iepirkuma cena ražotājiem un sarūk tirgus apjomi piena pārstrādātājiem. Tomēr ir vērojamas pozitīvas tendences – ir sākts piena produktu eksports uz 10 jaunām valstīm un kāpināts eksporta apjoms uz jau esošajiem noieta tirgiem. „Šis laiks piena nozarē ir raksturīgs ar to, ka gan pasaules tirgū, gan vietējā tirgū vērojams piena produktu pārpalikums. Rezultātā samazinās produktu cenas, kas neglābjami samazina arī piena kā izejvielas cenu. Šis ir tas brīdis, kad piena pārstrādātājiem ar piena ražotāju jasadarbōjas vēl ciešāk nekā līdz šim, īpašu uzmanību pievēršot piena kvalitātei un ražošanas efektivitātei. Tieši tāpēc „Food Union” sadarbības partnertu gada balvas pasākumā īpaši godina tos piena ražotājus, kuri jau pierādījuši, ka spēj efektīvi saimniekot un saražot kvalitatīvu pienu,” akcentē Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Apšauba veiksmīgas sadarbības ietekmi
Malienas pagasta zemnieku saimniecība „Dambjupītes” saņēma balvu nominācijā „Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību 2015.gadā”. Saimniecības īpašniece Inta Cinglere informē, ka AS „Valmieras piens” pienu piegādā vairāk nekā 16 gadus, tomēr pašlaik neteiktu, ka sadarbība ietekmē labvēlīgi. „Balva, protams, ir morāls stimuls, bet nav noslēpums, ka šobrīd piena ražotājiem ir smaga situācija. Piena iepirkuma cena nepārtraukti samazinās, tāpēc nemaz negribas par to runāt. Diemžēl nav citu iespēju, tāpēc turpinām piegādāt pienu „Valmieras pienam”. Jāmeklē, varbūt atradīsim, kas maksā vairāk Igaunijā vai Lietuvā. „Valmieras piens” turas pie tādām pašām iepirkuma cenām kā citi pārstrādātāji Latvijā. Par uzticību tika pielikts 1 santīms par piena kilogramu, bet iepirkuma cena samazinājās par 1 centu, tātad nekāda ieguvuma nav. Turklāt paredzams, ka pavisam drīz piena iepirkuma cena atkal kritīsies,” stāsta I.Cinglere. Viņa secina, ka vēl mazāk maksāt nav iespējams, ja vēlas, lai piensaimnieki spētu izdzīvot un nebankrotētu.
Mālupes pagasta zemnieku saimniecības „Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis saņēma balvu nominācijā „Latvijas piensaimniecības patrioti”. Kas pazīst zemnieku un zina saimniecības panākumus gan lopkopībā, gan augkopībā, var tikai piekrist, ka viņš ir patriots, kurš prot efektīvi saimniekot. Taču ar to nepietiek, lai spētu strādāt bez zaudējumiem un turpināt attīstīt saimniecību. Iespējams, tāpēc neizdevās sazvanīt M.Augstkalnieti. Savukārt Alsviķu pagasta zemnieku saimniecības „Rīti”, kurai balva piešķirta nominācijā „Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā”, īpašnieks Ēriks Mediss pat nebija ieradies saņemt balvu. Laikrakstam „Alūksnes Ziņas” viņš apgalvo, ka neko par balvu nezinot.

Latvijā patērē tikai 40 procentus saražotā piena
J.Šolks neņemas prognozēt, kad varētu gaidīt pozitīvas izmaiņas. Protams, tiek meklēti jauni noieta tirgi, bet ne vienmēr tas izdodas. „Tas nebūs ne vienā dienā, ne vienā gadā. Visi meklē, turklāt nepārtraukti. Nav reāli cerēt, ka varētu atrast iespējas mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Pat, ja kādam izdosies, tas ir nenozīmīgi. Mums iespējas varētu būt tikai arābu pasaulē vai trešās pasaules valstīs, bet ne Eiropas vai vēl jo vairāk Baltijas valstīs,” atzīst J.Šolks. Viņš skaidro, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nav cenu veidotāji globālajā tirgū. Latvijas zemnieki norāda, ka Vācijas piensaimnieki saņem par 5 centiem vairāk par kilogramu piena. „Vācijā 80 procentus piena un piena produktu izmanto vietējā tirgū, Latvijā – tikai 40 procentus. Ja pie mums būtu tik liels vietējais patēriņš, tad arī piena iepirkuma cena būtu līdzīga. Turklāt piensaimnieki un pārstrādātāji nebūtu atkarīgi no eksporta. Piedevām vēl ir lielveikalu faktors, kas ietekmē situāciju valstī,” salīdzina J.Šolks. Viņš norāda, ka nevajadzētu vainot pārstrādātājus, jo tāda šobrīd ir situācija pēc Krievijas embargo. Latvijas piena nozare ir orientēta uz eksportu, no kura liela daļa bija saistīta ar Krievijas tirgu. „Nelaime ir tā, ka paši pat pusi no svaigpiena produktiem nespējam apēst. Ar to arī var izskaidrot, kāpēc neesam cenas devēji, bet esam tās ņēmēji piena produktiem pasaules tirgū. Tāpēc var pienākt brīdis, kad Latvijā būs jāizšķiras, cik piena ražot. Protams, to negribētos, taču pasaulē piena ir par daudz,” norāda J.Šolks. Daudzi piensaimnieki cerēja, ka pēc kvotu atcelšanas vecās Eiropas Savienības dalībvalstis nepalielinās piena ražošanu, bet palielināja. Ja Austrālijā nav liela sausuma un arī citur ir puslīdz normāla situācija, tad nav iespējams patērēt visu saražoto pienu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Balvas nemazina bankrota draudus

Kategorijas