Aprūpes centrā „Alūksne’’ atceras leģionāru dienu

Ieva Pētersone SAC „Alūksne’’ sociālā darbiniece

2016. gada 17. marts 08:10

1419

16. marts arī aprūpes centrā ,,Alūksne’’ nepagāja garām kā parasta darba diena. Šajā dienā tika pieminēti leģionāri, foajē iededzināta svece.

Klientu padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Aule kopā ar centra darbiniecēm Agru Andersoni un Ainu Vinogradovu devās apciemot leģionāru nu jau centra iemītnieku Arturu Edgaru Kubulnieku viņam 16. Marts vienmēr ir īpaša diena. Arī tagad, kad slimības spiests vairs nevar atstāt gultu šajā dienā ar smaidu atceras tos laikus, kad bija jauns un strādāja vecāku mājās Bejas pagastā, taču spēka pilno puisi drīz vien paņēma leģionā- Toreiz iesauca 1923. gadā dzimušos. Man bija 20 gadi, izvēles nebija, biju Ziemeļu frontē, piedzīvoju nakts uzbrukumus, mūsu acu priekšā krita lidmašīnas. Neviens nezinājām vai nākamajā mirklī vairs paliksim dzīvi. Gāja visādi, bet dziedājām ,,Zilo lakatiņu’’, ,,Paliec sveika baltā bērzu birze’’ un citas leģionāru dziesmas,-atceras sirmais vīrs. Mājās viņš gan ticis tikai caur Sibīriju, tur pabijis trīs gadus. Taču tas nav kavējis turpināt darbu dzimtajā pusē, arī par rēķinvedi kolhozā Sarkanā Zvaigzne strādājis, neklātienē beidzis vakarskolu.

Viņš iestājies arī Daugavas Vanagos, abi ar Agru padalījās atmiņās, jo izrādās, ka Agra tolaik bijusi Daugavas Vanagu valdē.
Gadi ir pagājuši,liktenis ir savedis atkal kopā, tagad Agra strādā par sociālo aprūpētāju.

Taujāts par to, vai viņam nav vilšanās, ka toreiz bija jākaro pašam nezinot, kurā pusē, beigās gandrīz vai par tautas ienaidnieku kļuva un tagad nespēka pievarēts, guļ aprūpes centrā.

-Nē, vilšanās nav! Tā ir vēsture un dzīve, kuru tik vienkārši no sirds nevar izsvītrot. Vecums vienmēr panāk, un jādzīvo vien ir, tik ilgi, cik ir nolikts, optimistiski noteic bijušais leģionārs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Aprūpes centrā „Alūksne’’ atceras leģionāru dienu

Kategorijas