Lēmumus pieņem pēc faktiem, nevis emocijām

2016. gada 18. marts 00:00

4766

Alūksnes novada domes deputāts un SIA “Valdis” valdes priekšsēdētājs Guntars Švolmanis atzīst, ka politikā ir kā spēlē, metot kauliņus, – nevari zināt, kādā kombinācijā tie izkritīs, un, kad izkrīt vēlamais, var izdarīt iecerēto. Viņš ir pārliecināts, ka vispirms viss jāanalizē, jāapdomā katrs solis, jādara, kā ir pareizi, nevis muļķības, un jāatceras, ka visu nevar atrisināt vienā dienā.
G.Švolmanis pirmo politisko pieredzi guvis Alūksnes pilsētas domes laikā, kad pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Tautas partijas saraksta, jo draugs Alvis Bukovskis uzrunāja iesaistīties, tika ievēlēts un bija Alūksnes pilsētas domes deputāts no 2001. līdz 2005.gadam. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts. 2013.gada jūnijā startēja atkal jau Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un tika ievēlēts. Kā deputāts iesaistījies Alūksnes novada domes tautsaimniecības un finanšu komiteju darbā. G.Švolmanis ir Zaļo un zemnieku savienības biedrs.
- Kāpēc uzņēmējs izvēlas iet politikā?
- Es nekandidēju politikā kā uzņēmējs, bet kā iedzīvotājs.
- Kandidējot 2013.gadā, jūsu vārdi bija: “Nav jālaupa, lai tiktu pie naudas. Alūksne būs pirmā vieta Latvijā, kur nezags.” Vai šodien Alūksne ir vieta, kur nezog?
- Latvijā noteiktā sabiedrības daļā šobrīd izskan viedoklis, ka Alūksne ir viena no retajām pašvaldībām, kurā novada domes priekšsēdētājs neņem 10 procentus. Tā runā kuluāros Rīgā.
Lai pierādītu, ka tagad tādas lietas nenotiek, jārunā ar faktiem. Kad norit kukuļdošanas vai ņemšanas process, tad vienā laivā ir gan devējs, gan ņēmējs - abi ir sasaistīti. Kukuļošana parasti notiek iepirkuma procedūras laikā. Ja pasūtītājs un izpildītājs vienojas par kukuli, tad būvnieks ietaupa uz darbu kvalitātes un darbu laikā halturē, rada brāķi, ir problēmas. Domāju, visi to ļoti labi redzēja Pils ielas rekonstrukcijas darbu laikā. Arī pēc 2013.gada vēlēšanām uzņēmums “Matthai” vēl ļoti ilgi pretojās normālām prasībām, līdz rudens pusē sāka daudzmaz normāli strādāt. Pērn ekspluatācijā tika nodots rekonstruētais Alūksnes Kultūras centrs – šīs ēkas rekonstrukcijas gaitu jau kopš pirmsākumiem kontrolēja mērs. Vai ir kādi pārmetumi par kvalitāti, baumas? Rezultātā šā projekta gaitā līdzekļi atlika, lai vēl rekonstruētu centra ielas Alūksnē!
- Bet kā jūs tad komentētu gadījumu pērn pirms Līgosvētkiem, kad bija sarežģījumi ar Dārza ielas nodošanu ekspluatācijā, jo “Matthai” apgalvoja, ka kāds no pašvaldības prasot kukuli?
- Toreiz visa Pils ielas summa vēl nebija nomaksāta. “Matthai” bija visu saņēmis, bet visu summu nebija saņēmuši tie, kas ar viņiem bija vienā laivā… Mērs par šo jautājumu toreiz vērsās arī prokuratūrā, bet nevar cilvēku apvainot, kamēr pārkāpums nav pierādīts. “Matthai” kabinetā uzvārdus nosauca, bet izdarīt to publiski, attiecīgajām iestādēm neuzdrošinājās… Jā, šie cilvēki ir starp mums, un iedzīvotāji viņus ievēl novada domē! Nākamās vēlēšanas vairs nav aiz kalniem – lai iedzīvotāji izdara secinājumus. Finālā objektu tomēr nodeva ekspluatācijā un tas funkcionē kvalitatīvi.
- Jūsuprāt, šobrīd vietējie uzņēmēji izjūt pašvaldības atbalstu? Kandidējot uz domi, atzināt, ka tā pietrūkst.
- Organizējam uzņēmējiem regulāras tikšanās, seminārus. Sākumā uzņēmēju interese bija lielāka, šobrīd – mazāka. Ja kāds vēršas pašvaldībā, viņa problēmas tiek risinātas. Varbūt arī paši uzņēmēji nav pietiekami aktīvi. Problēmas vienmēr jāmeklē abās pusēs. Pašvaldība arī godina lielākos nodokļu maksātājus. Šobrīd vietējie uzņēmēji biežāk uzvar pašvaldības iepirkumos – tiesa, darbu kvalitātei stingri sekojam līdzi.
- Kā aktivizēt uzņēmējdarbības vidi Alūksnes novadā?
- Es pats kā tirdzniecības nozares uzņēmējs strādāju vairākos novados: Alūksnē, Balvos, Smiltenē, Valkā, ļoti labi pārzinu arī Gulbeni. Pārliecinoši varu apgalvot, ka no manis minētajiem novadiem Alūksnē uzņēmējdarbība ir visaugstākajā līmenī. Man ir pietiekami daudz finanšu informācijas un faktu, lai to apgalvotu. Salīdzinot ar šiem novadiem, Alūksnei ir lielākais apgrozījums tirdzniecībā. Jā, mums novadā ir attīstīta mežsaimniecība – arī tas to ietekmē.
- Jūsuprāt, jau ir labi vai tomēr varam vēlēties labāk?
- Protams, varam vēlēties vēl labāk. Bet, lai tā būtu, vispirms vajag cilvēkus, kuri var un spēj būt uzņēmēji. Ja tādi ir, jārada vide, kur viņiem strādāt. Pašvaldība par to domā. Intensīvi strādājam, lai Alūksnē taptu veselības veicināšanas centrs kādreizējo Lujāna drupu vietā. Šī ir prioritāte, kas mums noteikti jāīsteno. Rezultātā iegūsim apmēram 125 jaunus viesnīcas numuriņus, būs vieta, kur Alūksnē izguldīt 250 cilvēkus, 80 līdz 100 darbavietas Alūksnes novada cilvēkiem un līdz ar to novadam samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājumu. Ikdienā 50 līdz 70 cilvēki uzturēsies Alūksnē un dzīvos jaunajā centrā, izmantojot pilsētas infrastruktūru un atstājot savu naudu mūsu uzņēmējiem kafejnīcās, veikalos, citur! Pašvaldība vietējiem uzņēmējiem tādējādi iedos tūristus – kā viņus izklaidēt, pabarot, ieinteresēt jau būs uzņēmēju ziņā.
- Šobrīd sabiedrībā viedoklis par šā centra tapšanu dalās.
- Jā, cilvēki daudz ko saka, arī to, ka kas tad te brauks, ko darīs un kas tajā centrā strādās?! Bet vai uzņēmējs – igauņu investors, kuram jau ir pieredze SPA un šādu centru darbībā, izrādītu interesi par darbības izvēršanu Alūksnē, miljonu ieguldīšanu te, ja tajā visā nesaskatītu biznesa iespējas? Nē! Piemēram, Igaunijā ir 28 SPA – neviens vēl nav bankrotējis! Arī Jūrmalas SPA operē igauņi. Tiesa, līgumu ar investoru pašvaldība vēl nav noslēgusi – cītīgi strādājam pie šā jautājuma. Ja mēs šo centru radīsim, esmu pārliecināts, ka Alūksne kā pilsēta nākotnē būs! Tas būs sākums. Daba mūsu pilsētai ir iedevusi skaistumu – tas jāizmanto.
- Bet kā novadā veicināt arī ražošanu un radīt preces ar augstu pievienoto vērtību?
- Tas ir uzņēmēju ziņā. Viņi ir spiesti strādāt arvien kvalitatīvāk, ražīgāk, radīt preci ar augstu pievienoto vērtību. Domāju, ka šā sasaukuma laikā novadā izdosies radīt arī jaunu ražotni ar 30 darba vietām, bet ne to, kas jau top Jaunlaicenē.
Patiesībā mēs būtu daudz vairāk izdarījuši jau līdz šim, ja valstī uz gadu nebūtu pārtraukuma Eiropas struktūrfondu finansējuma apguvē, kā tas bija pērn. Rūpniecības ielas iepirkumam vajadzēja būt jau pērn, un mēs tagad varētu izsludināt jau Uzvaras ielas rekonstrukcijas iepirkumu, bet Rūpniecības ielai būs tikai šogad. Ļoti labas iestrādes mums bija atstājis iepriekšējais Alūksnes novada domes sasaukums, piemēram, Alūksnes tautas nama rekonstrukcijas projektu. Savukārt tagad mūsu iestrādes ir jau trīsreiz lielākas nekā iepriekš.
- Kas ir jūsu paveiktie darbi, iesaistoties domē tautsaimniecības un finanšu komiteju darbā?
- Grūti izcelt vienu, jo paveiktais ir kopdarbs. Ļoti labi, ka varam vienoties par reāli veicamām lietām. Ir arī tā, ka vienoties neizdodas, jo, kā jau dzīvē, ne visiem ir līdzīgs skatījums. Bet nav tā, kā ir bijis iepriekšējos sasaukumos - vakarā aiziet gulēt, esot koalīcijā, bet rītā pamostas, esot jau opozīcijā! Domes priekšsēdētājus arī nemaina, kā iepriekš bija! Ir ļoti laba komanda, kas strādā.
- Vai šobrīd Alūksnes novada domes budžetu tērē saimnieciski?
- Katram deputātam ir savs viedoklis, dalot budžeta līdzekļus. Dalām tik saimnieciski, cik varam. Ir budžeta nauda, ko katru gadu ieguldām novada attīstībā – 160 000 eiro pagastiem un 500 000 līdz 700 000 eiro pilsētas, novada attīstībā. Agrāk tā nebija. Tad spriediet paši, cik tas ir saimnieciski. Turklāt nav māksla paņemt bankā kredītu. Māksla ir dabūt naudu no citām iespējām.
- Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt ar pašvaldības akciju sabiedrību “Simone”?
- Pēdējo trīs gadu laikā šis ir jau trešais “uzbrukums” “Simonei”, bet šajā laikā neviens nav varējis atbildēt, vai “Simoni” vispār drīkstam pārdot. Kamēr šādas atbildes nav, neviens nav domājis pārdot. Tagad gaidām atbildi no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras. Ir netaisnīgi, ka novada dome paņēma kredītu “Simonei”, kuras pakalpojumus izmanto mazākā daļa iedzīvotāju. Pārdodot atbrīvotos kredītportfelis un līdzekļi, ko ieguldīt citās novadam labās lietās. Tagad cilvēkus satracināja par pārdošanu, bet nebija tam pamata, jo mēs nepieņemsim tādu lēmumu, par ko iedzīvotāji mūs gānītu līdz mūža galam.
- Tomēr arī jūsu sasaukuma laikā 2015.gada pavasarī ir lēmums, ka no rīta domes sēdē nolēma Mārkalnes pamatskolu saglabāt, bet vakarpusē ārkārtas sēdē nolēmāt tomēr slēgt! Kāpēc lai tā nebūtu ar “Simoni”?
- Ja pārdošana notiktu, tad nekādā gadījumā iedzīvotāji nedrīkstētu kļūt par ķīlniekiem!
- Teicāt, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar komercdarbību. Kā jūs komentētu to, ka pašvaldības SIA “Alūksnes nami” piedāvā naktsmītņu pakalpojumus?
- Ja “Alūksnes namiem” kā komercuzņēmumam tas statūtos minēts kā viens no darbības veidiem, tad kādēļ ne? Ja viņi naktsmītnes piedāvā lētāk nekā citur pilsētā, tad tā ir komercdarbības vides kropļošana, bet citi taču arī drīkst piedāvāt lētāk! Tas ir bizness. Bet pēc būtības pašvaldībai nav jānodarbojas ar komercdarbību.
- Tad arī “Alūksnes namus” vajadzētu pārdot?
- Jā, kāpēc ne? Kāpēc pašvaldības organizācijai jāapsaimnieko atsevišķas mājas – tad lai apsaimnieko arī privātmājas! Katra situācija jāizvērtē – mēs to darām. Ja mēs, deputāti - uzņēmēji ar 20 gadu pieredzi, redzēsim, ka pareizāk ir pārdot, tad tā arī darīsim. Nedomājiet, ka mēs te kaut kādas savtīgas intereses pēc diskutējam par šādiem jautājumiem. Jā, Alūksnes novada domē no Latvijā zināma uzņēmuma pirms pāris mēnešiem saņemts piedāvājums nopirkt “Alūksnes namus”. Kāda nozīme nosaukt šā uzņēmuma vārdu? Šobrīd nekāds lēmums domē par to nav pieņemts – skaitļojam, vai tas būtu tā vērts. Lēmumus pieņemu, izejot no faktiem, nevis emocijām.
- Ko jautā iedzīvotāji deputātam Guntaram Švolmanim?
- Kāds par savām personīgajām problēmām, cits – par pilsētas problēmām, piemēram, par drošību, īpaši ejot gar spēļu zālēm, par makšķerēšanas noteikumiem Alūksnes ezerā.
- Kā šobrīd veicas tirdzniecībā SIA “Valdis”?
- Mums ir ne tikai veikali vairākos novados, bet arī nomnieki. Tā kā gadu nebija pieejas Eiropas finansējumam, tirdzniecība un būvniecība sāka ļoti smagi buksēt. Tendence ir, ka tirdzniecības apjomi visā mūsu reģionā samazinājušies par 30 līdz 40 procentiem, jo iedzīvotāju skaits samazinās, izmaksas palielinās, nodokļi lieli. Manuprāt, līdz 2020.gadam iedzīvotājiem dzīves apstākļi būs labāki, visi jutīs pacēlumu, bet pēc 2020.gada Eiropa Latvijai naudu vairs nedos – tad gan būs švaki, ja nebūs globālu pārmaiņu. Alūksnē līdz tam jāpaspēj vēl saremontēt ielas, attīstīt Pilssalu, uzcelt veselības veicināšanas centru un noteikti jādomā par māju fasādēm pilsētā. Ja gribam te aicināt tūristus, vide jāsakārto. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lēmumus pieņem pēc faktiem, nevis emocijām

Kategorijas